Putina plāni Krievijai nākamajiem sešiem gadiem: demogrāfijas krīzes risināšana un varas nostiprināšana 132
Jau pirms vēlēšanām Vladimirs Putins aprakstīja budžeta prioritātes laika posmā no šī brīža līdz 2030. gadam, vēsta Newsweek.com.
Savos plānos Putins mazāk runāja par karu Ukrainā, bet vairāk par ekonomikas attīstīšanu un savu valdīšanu.
Plānos bija iekļauta demogrāfiskās krīzes risināšana. Putins sacīja, ka vēlas, lai paredzamais mūža ilgums Krievijā līdz 2030. gadam sasniegtu 78 gadus. Interesanti, ka tas būs viņa paša vecums, ja viņš izturēs pilnvaru termiņu līdz beigām.
Vēlamais valūtas kurss esot aptuveni 90 rubļu pret dolāru. Paredzēts atvēlēt 1 triljonu rubļu (10,9 miljardus dolāru) slimnīcām un 400 miljardus rubļu (4,4 miljardus dolāru) skolām un bērnudārziem. Taču valstī ar aptuveni 140 miljoniem iedzīvotāju tas nav daudz.
“2024. gads ir pirmais gads kopš Padomju Savienības, kad militārais un policijas budžets kopā ir lielāks nekā sociālais budžets,” sacīja Krievijas opozīcijas politiķis Aleksejs Minilo, atsaucoties uz to, ka aizsardzībai plānota trešdaļa no Krievijas valdības izdevumiem.
“Viņš redz, ka cilvēki ir ļoti noguruši no kara, dažiem krieviem ir konsekventa atbalsta nostāja karam un viņi vēlas, lai valdība koncentrējas uz iekšlietām,” laikrakstam Newsweek sacīja Minilo. “Putins vēlas radīt iespaidu, ka viņš vairāk uzmanības pievērš iekšlietām, bet patiesībā tas tā nav.”
Vienā no pēdējām runām pirms vēlēšanām Putins arī norādīja, ka Krievija ir gatava izmantot kodolieročus un nosodīja ASV vēlēšanas, kas varētu nozīmēt gan Donalda Trampa atgriešanos Baltajā namā, gan jautājumus par viņa saistībām ar Kremli.
“Lielākā un visnozīmīgākā kārts uz spēles šobrīd ir tas, kas notiek 2024. gada ASV vēlēšanās,” sacīja Kolorādo kalnrūpniecības skolas vēstures profesors Kens Osgūds, atzīmējot Trampa un GOP MAGA spārna signālu ātri izbeigt karu Ukrainā.
“ASV atbalsta atsaukšana un amerikāņu spiediens uz Ukrainu veikt sarunas nozīmēs Putina uzvaru. Pat ja viņam pieder tikai tā teritorija, kuru pašlaik ieņem Krievija, Putins to ticami apgalvos kā uzvaru,” viņš sacīja izdevumam Newsweek. “Šāda kursa sekas būs jūtamas gadiem ilgi.”
“Vai tas nozīmē, ka Putins iebruks Polijā vai sāks karu ar NATO? Tas nav īpaši iespējams. Pat ja ASV izstāsies no NATO, tā joprojām ir milzīga un ar kodolieročiem bruņota alianse — tiešs uzbrukums jebkurā gadījumā izraisītu masveida reakciju.”
Tomēr Putins, visticamāk, sāks vēl agresīvu kiber- un informācijas kara taktiku, lai izraisītu šķelšanos alianses iekšienē.
Džons Lofs no domnīcas Chatham House, sacīja, ka vēl sešus Putina valdīšanas gadus valsts kļūs “arvien drūmāka”.
“Putins, pēc daudzu krievu domām, atņēma viņiem nākotni, un es domāju, ka tas kļūs daudz skaidrāks nākamo, iespējams, piecu līdz 10 gadu laikā — tā ir liela bedre, kurā viņš ir izrakts un kurā Krievija ir iekritusi,” intervijā laikrakstam Newsweek sacīja Lofs.
“Putins cer, ka Rietumi salūzīs un ka viņš varēs panākt kaut kādu uzvaru Ukrainā,” viņš sacīja.
ASV attālināšanās no Eiropas un NATO efektivitātes samazināšanās varētu būt jomas, uz kurām “viņš bez šaubām norādīs kā sava darba augļiem”, piebilda Lofs. “Bet šī valsts kļūs arvien izolētāka, arvien nepievilcīgāka.”
Putins kā pilnīgu absurdu noraidījis prezidenta Džo Baidena apgalvojumus, ka viņš pēc Ukrainas skatās uz citām valstīm, taču nav skaidrs, ko Krievijas līderis varētu mēģināt pasniegt savai tautai kā uzvaru, ja karš apstāsies.
“Es nedomāju, ka Putins vēlas ieņemt visu Ukrainu, kamēr izmaksas ir pārāk augstas,” intervijā Newsweek sacīja bijušais ASV diplomāts Mieteks Bodušiņskis, kurš ir bijis Pentagona padomnieks politikas jautājumos.
“Drīzāk Putins centīsies saglabāt tās Ukrainas daļas, kuras Krievija pašlaik kontrolē kā Krievijas anklāvus, tādējādi cerot saglabāt Ukrainu sašķeltu, vāju,” viņš sacīja.
“Es nedomāju, ka Putins vēlas sākt pilna mēroga konvencionālo karu ar NATO, bet viņš vēlas turpināt atrast veidus, kā iesist ķīli aliansē un izmantot tādus rīkus kā dezinformācija un kiberuzbrukumi, lai uzsāktu alternatīvu karu pret NATO valstīm. ” piebilda Boduszyński, asociētais profesors Pomonas koledžā Klēremontā, Kalifornijā.
Putinam var šķist, ka viņam šobrīd veicas, jo viņš ir brutāli apturējis Vagner algotņu galvas Jevgeņija Prigožina dumpi un redzējis, ka viņa spēki kaujas laukā uzņem apgriezienus. Tāpat Alekseja Navaļnija nāve ir iezīmējusi valsts slavenākā opozīcijas pārstāvja galu, un varētu būt gaidāma turpmāka domstarpību ierobežošana.
“Krievijas iekšienē var sagaidīt lielākas represijas, vēl vairāk centienus atslēgt informāciju, kas ir pretrunā ar režīma vēstījumu un kas var izpausties dažādos veidos attiecībā uz piekļuvi sociālo mediju platformām,” sacīja grāmatas The Code autors Braiens Teilors.
Tomēr Putina iespējamā uzvara vēl nozīmē netraucētu 6 gadu termiņu, jo īpaši tāpēc, ka sankciju ietekme turpina negatīvi ietekmēt Krievijas ekonomiku un kara radītie milzīgie cilvēku zaudējumi, piemēram, Avdiivkā, rada milzīgas izmaksas iedzīvotājiem un apdraud Putina varu.
Es nedomāju, ka vēlēšanām ir kāda nozīme. Mihails Gorbačovs zaudēja savu varu Padomju Savienības prezidenta amatā jau pirmajā gadā. Putins nav drošākā pozīcijā tikai tāpēc, ka viņam ir vēl viens termiņš — katrs gads viņam draud ar pieaugošām briesmām, norāda medijs.
“Putinam nav izejas, viņš nevar apturēt karu, viņš nevar apturēt represijas.”
