Putina pēdējais “salūts”: Krievijas raķešu krājumi strauji sarūk, ukraiņi kļūst tikai stiprāki 127
Rihards Vītols, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Krievija jau gandrīz astoņus mēnešus turpina ar raķetēm apšaudīt Ukrainas pilsētas, cerot, ka tādējādi izdosies iebiedēt ukraiņus un piespiest viņus padoties. Krievijas raķešu krājumi iet uz beigām, bet ukraiņu apņēmība uzvarēt kļūst tikai stiprāka.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina dzimtās pilsētas Sanktpēterburgas vadība nesen bija spiesta sarūgtināt lielpilsētas iedzīvotājus paziņojot, ka šogad nāksies iztikt bez Jaungada un Ziemassvētku pasākumiem, piemēram, tradicionālās svētku uguņošanas. Šāds lēmums tika pamatots ar to, ka nepieciešams ietaupīt naudu, par ko tiks nopirkts aprīkojums mobilizētajiem Krievijas armijas karavīriem.
Kamēr pašas Krievijas pilsētās plānots ietaupīt uz svētku uguņošanas rēķina, Kremlis tikmēr dāsni tērē miljardiem eiro, lai sagādātu nāvējošu “salūtu” Ukrainas pilsētu iedzīvotājiem, kam bieži jāklausās gaisa trauksmes skaņās un jārēķinās ar Krievijas raķešu uzbrukumiem. Pēdējā laikā lielākais no tiem bija 10. oktobrī, kad Krievija uz Ukrainas pilsētām izšāva vairāk nekā 80 raķešu. Uzbrukums galvenokārt bija mērķēts uz Ukrainas enerģētikas infrastruktūras objektiem, lai ukraiņus atstātu bez elektrības padeves. Taču vairākas raķetes nokrita arī pilsētu ielās, nogalinot vairāk nekā 20 civiliedzīvotāju.
Šis uzbrukums bija Kremļa atriebība par divas dienas iepriekš, 8. oktobrī, notikušo Krimas tilta spridzināšanu. Todien visa Ukraina un ukraiņu draugi pasaulē līksmoja par veiksmīgo operāciju, pēc kuras Krimas tilts uz laiku kļuva nelietojams. Krimas tilta uzspridzināšana bija smags trieciens Putina ego, jo šai būvei ir milzīga stratēģiskā un simboliskā nozīme. Šis tilts pār Kerčas šaurumu savieno okupēto Krimas pussalu ar Krievijas teritoriju, un 2018. gadā Putins personīgi piedalījās tā atklāšanā. Krimas tilts ir arī svarīga satiksmes artērija, pa kuru tiek veikta Krievijas okupantu armijas apgāde, tādēļ tilta izpostīšana bija ievērojams panākums Ukrainai.
Ukrainas militārā un politiskā vadība iepriekš bija atturējusies uzbrukt Krimas tiltam, jo labi apzinājās, ka Kremlis šādu uzbrukumu neatstās bez ievērības un atbildēs ar triecieniem Ukrainas pilsētām, kas varētu prasīt lielus civiliedzīvotāju upurus. Tieši šāds trieciens arī sekoja 10. oktobrī, kad rīta stundās Krievija izšāva desmitiem raķešu, lai mēģinātu sagraut Ukrainas pilsētu infrastruktūru un atstātu ukraiņus bez elektrības, kanalizācijas, siltuma un dzeramā ūdens padeves.
Krievijas demilitarizācija
Uzbrukumā tika izmantots viss Krievijas rīcībā esošais arsenāls: “H-101”, “H-555”, “Kaļibr”, “Iskander”, “S-300” un “Tornado” raķetes, kā arī Irānas piegādātie kaujas droni “Šahid-136”. Saskaņā ar militāro ekspertu aprēķiniem Krievijai šis raķešu uzbrukums izmaksāja 400 līdz 700 miljonus dolāru, jo karadarbībā izmantotās tālās darbības rādiusa raķetes ir ļoti dārgas. “H-101” raķetes vērtība tiek lēsta uz 13 miljoniem eiro, viena “Kaļibr” raķete izmaksā 6,5 miljonus eiro, bet “Iskander” raķešu vērtība ir ap trim miljoniem eiro.
Putinam šis uzbrukums bija nepieciešams, lai apmierinātu Krievijas asinskārākos spēkus, kas brēca pēc ukraiņu asinīm, jo pēdējā laikā Ukrainas panākumi un Krievijas neveiksmes kaujas laukā mudināja prasīt nežēlīgāku izrēķināšanos ar ukraiņiem. Krievijā daudzi joprojām uzskata, ka okupantu armija Ukrainā karo “pārāk maigi” un būtu nepieciešams vēl vairāk pastiprināt teroru, piemēram, šādas apšaudes rīkot teju katru dienu, kamēr ukraiņi nebūs ar mieru pieņemt “krievu pasaules” noteikumus.
Par laimi ukraiņiem, Krievija šādus triecienus nevar atļauties īstenot, pat ja ļoti gribētu, jo Krievijas rīcībā esošo raķešu krājumi ir ierobežoti un strauji tuvojas beigām. “Krievija šobrīd nevar atļauties katru dienu izšaut uz Ukrainu pa simtam raķešu jeb 2000 līdz 3000 raķešu mēnesī; viņu iespējas drīzāk aprobežojas ar dažiem desmitiem raķešu reizi divos vai trijos mēnešos,” spriež Ukrainas analītiķis Aleksandrs Kovaļenko.
Ziņas par Krievijas raķešu krājumu izsīkšanu apstiprinājis arī Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs, kurš vēsta, ka Krievija šādā veidā īsteno pati savu demilitarizāciju. Saskaņā ar Reznikova rīcībā esošo informāciju Krievija kopš iebrukuma Ukrainā iztērējusi jau vairāk nekā divas trešdaļas no sava raķešu krājuma. Piemēram, iztērētas 776 no 900 “Iskander” raķetēm un 228 no 500 “Kaļibr” raķetēm. “Izmantojot simtiem augstas precizitātes raķešu pret civiliem objektiem Ukrainā, agresorvalsts samazina savas iespējas vērsties pret militāriem objektiem. Krievijas militārā sakāve ir neizbēgama,” secina Reznikovs.
Raķetēm trūkst sastāvdaļu
Krievijas armijā daudzi ir neapmierināti, ka Kremlis tērē vērtīgās raķetes, lai apšaudītu Ukrainas elektrostacijas, nevis izmanto kaujas laukā. “Krieviem ir nepieciešama munīcija, lai atbalstītu savu karaspēku, kas ir frontes zonā un žēlojas par nepietiekamo artilērijas atbalstu. Kamēr viņu karavīri cīnās frontē, Krievija sarīko šādu “salūtu”. No militārā viedokļa tas ir pilnīgi bezjēdzīgi,” telekanālam “France24” norāda atvaļinātais Francijas armijas ģenerālis Mišels Jakovļevs.
Turklāt daudzas raķetes nemaz nesasniedz mērķi, jo Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēma joprojām darbojas diezgan efektīvi. Piemēram, pēc 10. oktobra triecieniem Ukrainas bruņoto spēku vadība paziņoja, ka izdevies notriekt vairāk nekā pusi Krievijas izšauto raķešu.
Par to, ka raķešu krājumi iet uz beigām, liecina arī tas, ka Krievija sākusi pielāgot uzbrukuma vajadzībām “S-300” sistēmas raķetes, kas sākotnēji bija izstrādātas pretgaisa aizsardzības sistēmas vajadzībām, lai notriektu gaisā esošus mērķus. Tagad šīs raķetes tiek pārveidotas, lai izmantotu pret sauszemes objektiem Ukrainā. Daudzas no šīm raķetēm glabājušās noliktavās vēl no PSRS laikiem, tādēļ ir lielas problēmas ar kvalitāti: daudzas no tām netrāpa mērķī vai arī neuzsprāgst pēc piezemēšanās objektā.
“Faktiski šīs raķetes vajadzētu norakstīt, bet krievi netērē naudu to utilizācijai; viņi vienkārši palaiž tās uz mūsu teritoriju. Krieviem šo raķešu ir ap 7000, un ar tagadējo tempu varētu pietikt vēl trim gadiem,” spriež Ukrainas izlūkdienesta pārstāvis Vadims Skibickis.
Daudz lielākas problēmas Krievijai ir ar moderno, augstas precizitātes raķešu krājumu atjaunošanu. Krievijas militārā rūpniecība gadā spējīga saražot tikai pāris simtus šādu raķešu, kas nekādi nav pietiekami, lai ilgtermiņā turpinātu tagadējo izmantošanas tempu. Krievijā netrūkst metāla un sprāgstvielu, taču moderno raķešu ražošanā nepieciešamas arī dažādas elektroniskās sistēmas, lai raķetes būtu iespējams novirzīt precīzi uz izraudzīto mērķi. Krievijai ar šo sistēmu ražošanu bijušas lielas problēmas, un pirms kara liela daļa no tām tika importētas no Rietumiem. Tagad, pēc sankciju ieviešanas, Krievijas uzņēmumiem šīs detaļas vairs nav pieejamas.
Meklē draugus Irānā
“Krievijas raķetes tiek ražotas no Krievijā pieejamām izejvielām, taču svarīgākās detaļas, modernākās tehnoloģijas bija Rietumu ražojuma. Krievi jau ir iztērējuši lielu daļu precīzāko ieroču; tagad viņi izmanto vecāku aprīkojumu, kas tiek izvilkts no noliktavām,” vēsta militārais analītiķis Džeimss Bērns.
Piemēram, viens no Krievijas armijas lepnumiem ir virsskaņas raķetes “Kinžal”, kas spējīgas sasniegt mērķi pat vairāk nekā 3000 km attālumā. Taču šo raķešu ražošana pašlaik Krievijā ir apstājusies, jo nav iespējams saņemt vairāk nekā 130 dažādu detaļu, kas tika importētas no ārzemēm. Sevišķi lielas problēmas ir ar mikroshēmu piegādi, jo Eiropas Savienības, ASV un Japānas firmas vairs nepiegādā Krievijai tehnoloģijas, ko iespējams izmantot arī militārās rūpniecības vajadzībām. Krievijas militāro inženieru izmisums esot tik liels, ka atsevišķos gadījumos vajadzīgās mikroshēmas tiek paņemtas no modernās sadzīves tehnikas priekšmetiem, piemēram, veļasmašīnām vai ledusskapjiem. Krievijas militārā rūpniecība riskē palikt arī bez inženieriem un datorspeciālistiem, jo simtiem tūkstošu vīriešu jau ir aizbēguši no valsts, izvairoties no Krievijā izsludinātās mobilizācijas.
Lielākā daļa civilizētās pasaules ir atteikusies sadarboties ar Krieviju, tad nu Kremlis mēģinājis vērsties pie Ziemeļkorejas un Irānas, kam ir liela pieredze starptautisko sankciju apiešanā. Krievija izteikusi vēlmi iepirkt raķetes un artilērijas lādiņus no Ziemeļkorejas. Savukārt no irāņiem Krievija vēlas iegādāties bezpilota kaujas lidaparātus, ko iespējams izmantot uzbrukumos pretinieka militārajiem objektiem. Krievija esot pasūtījusi ap 2400 irāņu dronu “Šahid”, kas pazīstami kā “kamikadzes” droni, jo iet bojā uzdevuma izpildes laikā. Šie droni nav tik tehnoloģiski attīstīti kā Turcijas ražotie “Bayraktar” kaujas droni, kas ir Ukrainas armijas rīcībā. Taču irāņu dronu galvenā priekšrocība ir samērā zemā cena: viens drons izmaksā ap 20 000 eiro, kas ir daudz lētāk nekā miljoniem eiro vērtās raķetes. Ukrainas spēku pārstāvji informē, ka pēdējā laikā Ukrainā parādās arvien vairāk šo dronu, kas nereti tiek palaisti no Baltkrievijas teritorijas. Tomēr ukraiņiem jau izdevies gūt panākumus cīņā pret šo tehniku un notriekt lielu daļu Irānas dronu.
Rietumi turpinās atbalstīt Ukrainu
Krievija ļoti lepojas ar uzvaru, kas tika izcīnīta Otrā pasaules kara cīņās pret nacistisko Vāciju, bet parasti noklusē, ka šo uzvaru iespējamu padarīja tā sauktā lendlīze, kad ASV piegādāja Padomju Savienībai miljardiem dolāru vērtu bruņojumu, munīciju, izejvielas un pārtikas produktus. Tagad, kamēr Krievijai nākas meklēt palīdzību pie Ziemeļkorejas un Irānas režīmiem, ASV un vairākums rietumvalstu ir nostājušās Ukrainas pusē un piegādā miljardiem eiro vērtu palīdzību Ukrainai. ASV un Eiropas Savienības valstis sola, ka atbalsts Ukrainai turpināsies tik ilgi, cik būs nepieciešams, līdz pilnīgai Krievijas sakāvei.
Ukrainai galvenā vajadzība pašlaik ir pretgaisa aizsardzības sistēmas, kas palīdzētu pārtvert un notriekt Krievijas izšautās raķetes. Vācija jau ir piegādājusi ukraiņiem pirmās “IRIS-T” pretgaisa aizsardzības iekārtas, savukārt amerikāņi sola, ka drīzumā Ukraina saņems moderno “NASAMS” sistēmu. Militārie analītiķi gan uzsver, ka neviena no šīm sistēmām nav 100% efektīva, tādēļ Ukrainai arī turpmāk jārēķinās ar Krievijas raķešu triecienu risku.
Taču moderno raķešu Krievijai vairs nav atlicis daudz, tādēļ Kremlim būs rūpīgāk jāizvērtē, kādiem mērķiem tērēt šos krājumus. “No visiem variantiem viņi kā parasti izvēlēsies visstulbāko. Iespējams, vēl pāris reizes sarīkos tādus triecienus, kā piedzīvojām 10. oktobrī. Nu tad viņu krājumā no 600 raķetēm būs palikušas 400,” spriež Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs.
Krievijas karaspēkam kļūst arvien grūtāk atvairīt Ukrainas armijas pretuzbrukumus un noturēt okupētās teritorijas 1000 km frontes līnijas garumā. Un maz ticams, ka šī kara gaitā kaut ko mainīs simtiem tūkstošu Krievijā mobilizēto karavīru, ko bez pietiekamas apmācības Kremlis sūta uz fronti kā “lielgabalu gaļu”. Daudzi dienestā iesauktie žēlojas, ka viņiem par savu naudu jāpērk bruņuvestes un cits aprīkojums.
Kremļa vājuma, nevis spēka izpausme
Neveiksmes kaujas laukā var pamudināt Putinu apsvērt domu par taktisko kodolieroču pielietošanu pret Ukrainu. “Putins nonāks situācijā, kad viņam nāksies lemt vai nu par masu iznīcināšanas ieroču pielietošanu, vai arī atkāpšanos no Ukrainas. Un šis brīdis strauji tuvojas,” raidsabiedrībai CBC atzīst britu militārais analītiķis Nikolass Dramonds.
Putina kodolšantāžas draudi ir mērķēti ne tik daudz uz Ukrainu, cik uz Rietumiem, jo Putins cer, ka Rietumi nobīsies no atomkara un pakļausies Krievijas prasībām, apturot atbalstu Ukrainai. ASV un Eiropas Savienības amatpersonas gan uzsvērušas, ka Kremlim neizdosies iebiedēt Ukrainas sabiedrotos. “Jebkāds kodolieroču uzbrukums pret Ukrainu izraisīs atbildi. Nevis atbildi ar kodolieročiem, bet gan tik spēcīgu militāro atbildi, ka Krievijas armija tiks iznīcināta,” uzsver Eiropas Savienības ārpolitikas vadītājs Žuzeps Borels.
Krievija ar raķešu triecieniem cenšas iebiedēt ukraiņus, pirms ziemas atstāt viņus bez elektrības un siltuma. Kremlis draud, ka Ukraina tikšot atmesta atpakaļ viduslaikos, taču šādi draudi drīzāk ir Maskavas vājuma, nevis spēka izpausme. Kā nesen, vēršoties pie Krievijas, trāpīgi norādīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis: “Jūs domājat, ka jums izdosies mūs iebiedēt un salauzt? Jūs tiešām vēl neko neesat sapratuši? Tad lasiet no lūpām: bez gāzes vai bez jums? Bez jums. Bez elektrības vai bez jums? Bez jums. Bez ūdens vai bez jums? Bez jums. Bez pārtikas vai bez jums? Bez jums. Jo aukstums, bads, tumsa un slāpes mums nav tik bīstami un nāvējoši kā jūsu “draudzība un brālība”. Bet vēsture visu saliks savās vietās. Mēs būsim ar gāzi, elektrību, ūdeni un pārtiku. Un bez jums!”
