Putina partija paklūp vēlēšanās Maskavā 0
Kremļa valdošā partija “Vienotā Krievija” aizvadītajā svētdienā notikušajās Maskavas domes vēlēšanās zaudējusi trešo daļu vietu, taču saglabājusi vairākumu, liecina vēlēšanu pagaidu rezultāti.
Pašvaldību un reģionālās vēlēšanas notika daudzviet visā Krievijā, bet galvenā uzmanība bija pievērsta Maskavai, kur pirms vēlēšanām tika pieredzēti plaši protesti pret to, ka netika reģistrēti daudzi opozīcijas kandidāti. Opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs, kuram varas iestādes liedza kandidēt, bija mudinājis vēlētājus visā Krievijā pašvaldību un reģionālajās vēlēšanās taktisku apsvērumu dēļ balsot par to partiju pārstāvjiem, kuriem ir vislielākās izredzes sakaut “Vienotās Krievijas” kandidātus.
Daļa “Vienotās Krievijas” kandidātu Maskavā mēģināja uzdoties par neatkarīgajiem kandidātiem, šādi cenšoties distancēties no partijas, kuras popularitāte nokritusies līdz pēdējo desmit gadu zemākajam līmenim un kuru vada sabiedrībā nepopulārais premjerministrs Dmitrijs Medvedevs. Divi no Maskavas domes politiskajiem smagsvariem – Aleksejs Šapošņikovs un Andrejs Metelskis, kas mēģināja uzdoties par neatkarīgajiem kandidātierm, – pēc pagaidu datiem, ir zaudējuši savus mandātus.
“Vienotā Krievija” varētu iegūt 25 no Maskavas domes 45 vietām, un tas ir pietiekami, lai saglabātu vairākumu, vēsta ziņu aģentūra “RIA Novosti”. 2014. gada vēlēšanās Kremļa partijai veicās krietni labāk – tā ieguva 28 vietas, bet neatkarīgie kandidāti, kas arī atbalstīja “Vienoto Krieviju”, vēl desmit vietas. Šajās vēlēšanās “Vienotajai Krievijai” vairākus mandātus atņēmusi Komunistiskā partija, kas tikusi pie 13 vietām līdzšinējo piecu vietā. Opozīcijas partija “Jabloko” ieguva četras vietas, bet partija “Taisnīgā Krievija” izcīnīja trīs mandātus.
Lai gan Komunistiskā partija un tās atzars “Taisnīgā Krievija” ir deklarējušas, ka ir opozīcijā “Vienotajai Krievijai”, balsojumos tās visbiežāk atbalsta Kremļa nostāju.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina popularitāte joprojām pārsniedz 60% atzīmi, taču tā ir zemāka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu rādītājiem, jo sabiedrībā ir noplakusi sākotnējā jūsma par Krimas aneksiju. Aptaujas liecina, ka Krievijas iedzīvotājiem ir bažas par ekonomikas lejupslīdi, ienākumu samazināšanos un sociālo problēmu saasināšanos, it īpaši saistībā ar pensijas vecuma paaugstināšanu.
Pēdējo nedēļu laikā pirms vēlēšanām desmitiem tūkstošu cilvēku izgāja Maskavas ielās, lai protestētu pret varas iestāžu atteikšanos reģistrēt opozīcijas kandidātus pilsētas domes vēlēšanām. Lielākā daļa šo protesta akciju bija nesankcionētas, un policija tās brutāli izklīdināja. Analītiķi atzīmē, ka policija pret protestētājiem vērsusies ar spēku, kāds nebija pieredzēts kopš 2011. un 2012. gada demonstrācijām pret Vladimira Putina atgriešanos prezidenta amatā.
Vienā no protestu akcijām jūlijā tika aizturēti vairāk nekā 1400 cilvēki, no kuriem vairākums gan vēlāk tika atbrīvoti. Opozīcijas kandidāte Ļubova Sobola paziņojusi, ka varas iestāžu atteikums reģistrēt Maskavas domes vēlēšanās virkni kandidātu ir “pat demokrātijas ilūzijas apbērēšana”.
