Franks Gordons: Putina paradokss 30
Iekams pāriet pie aktualitātēm, iegaumēsim, ka Krievijas Federācijas prezidenta vēlēšanām – uz sešiem gadiem – jānotiek 2018. gada 18. martā (starp citu, pirms padomju–vācu kara 18. marts tika atzīmēts ka Parīzes Komūnas diena). Paredzamie Vladimira Putina sāncenši šajās vēlēšanās: Genādijs Zjuganovs – mazliet vecišķās kompartijas līderis, Vladimirs Žirinovskis – vecais skandalozais demagogs, Grigorijs Javlinskis – liberāls demokrāts un – ja vien viņu reģistrēs – korupcijas apkarotājs Aleksejs Navaļnijs.
Gaidāmās vēlēšanas turamas prātā, aplūkojot divus ļoti zīmīgus notikumus.
Kas to būtu domājis! 20. jūlijā kādreizējais VDK apakšpulkvedis Vladimirs Putins apmeklēja Maskavas “Helsinku grupas” (1972) dibinātāju, nesamierināmo VDK pretinieci, nenogurstošo cilvēktiesību aizstāvi Ludmilu Aleksejevu viņas dzīvoklī, lai apsveiktu viņu 90 gadu jubilejā. Atnesa dāvanas: ziedus, greznu porcelāna šķīvi un gravīru ar viņas dzimtās pilsētas Eipatorijas attēlu. Apliecinot respektu un vislabākos novēlējumus, Putins viņai pateicās “par mūžu, kas nodzīvots cilvēku labā”. Sirmā jubilāre ir tā pati Ludmila Aleksejeva, kura 2014. gada septembrī nāca klajā ar paziņojumu, prasot “izbeigt agresīvo avantūru, izvest no Ukrainas teritorijas Krievijas karaspēku un izbeigt propagandistisko, materiālo un militāro palīdzību separātistiem Ukrainas dienvidaustrumos”. Jā, tā pati!
Otrais zīmīgais notikums bija Putina triecienspēka – “Rosgvardijas” kaujinieciskās gatavības skate, uz kuru bija ielūgti Krievijas Valsts domes deputāti un Federācijas padomes senatori. Skate notika tur, kur izvietota – ievelciet elpu! – Krievijas Federācijas nacionālās gvardes karaspēka Centrālā apgabala ar Žukova ordeni apbalvotā 21. operatīvo uzdevumu brigāde. Brašie gvardisti sarkanās beretēs parādīja deputātiem un senatoriem savu māku virzīties pa mīnētu lauku un šturmēt ēku, kur nocietinājušies teroristi.
Viesi redzēja arī, kā tie paši puiši, šoreiz tērpušies piķa melnās sargvestēs, mācās izklīdināt trakojošu pūli, laižot dabā asaru gāzi, ūdensmetējus un pamatīgas nūjas. Tātad – ne vien šaut, bet arī bez žēlastības sist.
Vārdu sakot, “Rosgvardija” ir universāls rīks tā vīra rokās, kurš nu jau 17 gadus tur Krievijas valsts grožus un tagad gatavojas nākamā gada 18. martam. Dumjš viņš nav, tas jāatzīst.
