Putina opozicionārs pie “Norvik” stūres 15
Arvien izteiktāk kļūst skaidrs, ka bez “Norvik bankas” īpašnieka Grigorija Guseļņikova iesaistes un sniegtās informācijas tiesībsargājošajām iestādēm šā brīža skandalozie notikumi ar Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču diez vai būtu sākušies. Taču kāpēc tas notiek tieši šobrīd? Kāda ir G. Guseļņikova un “Norvik bankas” loma esošajā finanšu satricinājumā?
Kas? Kur? Kad?
Grigorijs Guseļņikovs dzimis 1976. gadā Novosibirskā, studējis Tomskas politehniskajā universitātē, kur ieguvis grādu ekonomikā. Prasmes apguvis arī Lielbritānijas Varvikas universitātē un Amerikas banku institūtā. Kopš 1996. gada viņš darbojas banku sektorā, kur atradies augstos amatos dažādās Krievijas bankās, tostarp bijis “Vyatka-Bank” īpašnieks, kuru vēlāk nopirka “Norvik banka”, par kuras īpašnieku Guseļņikovs kļuva 2013. gada beigās.
Pati “Norvik banka” ir viena no vecākajām komercbankām Latvijā – tā dibināta 1992. gada 29. aprīlī un ir daļa no “Norvik Group” bankām, kurā, kā jau minēts, ietilpst arī Krievijas “Vyatka-Bank” un Lielbritānijā bāzētā “Norvik Banka UK Limited”. Pēc Latvijas Komercbanku asociācijas datiem, ar 888 miljonu eiro aktīvu apjomu pagājušā gada trešā ceturkšņa beigās banka bija astotā lielākā komercbanka Latvijā.
Guseļņikovs daudziem noteikti ir zināms kā Krievijas televīzijas spēles “Kas? Kur? Kad?” regulārs dalībnieks. Pirms desmit gadiem atzīts kā viens no veiksmīgākajiem jaunajiem uzņēmējiem Krievijā.
Cīnītājs pret korupciju?
Kā sociālajā tīklā “Twitter” norāda bijušais “BBC” un Krievijas “Newsweek” žurnālists, šobrīd “Bloomberg Business” un daudziem citiem Eiropas un ASV medijiem rakstošais Leonīds Ragozins, Guseļņikovs nav vienkārši bankas īpašnieks un baņķieris. Savulaik viņš esot finansējis pretkorupcijas pasākumus Krievijā, kā dēļ Krieviju viņam arī nācies pamest – kopš 2008. gada viņš kopā ar ģimeni dzīvo Londonā.
To apliecina arī “Radio svoboda” portālā 7. februārī publicētais materiāls pēc tam, kad par “Norvik bankas” padomes priekšsēdētāja vietnieku kļuva bijušais NATO ģenerālsekretārs, dānis Anderss Fogs Rasmusens. Materiālā minēts, ka Guseļņikovs ir saistīts ar dažādiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina opozicionāriem, tostarp Alekseju Navaļniju un bijušo Kirovas reģiona gubernatoru Ņikitu Belihu, kurš pirms diviem gadiem aizturēts Maskavā, saņemot kukuli.
Interesanti, ka pretkorupcijas centienus Guseļņikovs it kā izvērsis arī Latvijā, jo pirms trim dienām, 18. februārī, vietnē “pretkorupciju.lv”, kas ir “Norvik bankas” izveidota vietne, parādījies pirmais ieraksts, savukārt jau 19. februārī “Norvik bankas” padomes priekšsēdētājs Olivers Bramvels apjomīgā rakstā vērsies pret Andri Linužu, kurš pavisam nesen apstiprināts “Eiropas dzelzceļa līnijas” vienīgā valdes locekļa amatā, norādot viņa “saistību ar finanšu mahinācijām un dokumentu viltošanu, tostarp ES līdzekļu izkrāpšanā”. Vietnē norādīts, ka tajā tiks turpināts “atmaskot gan dažādus blēžus un mahinatorus, gan tos, kuriem, pateicoties viņiem, ir iespēja turpināt savus tumšos darbus. Uzrunāsim un prasīsim atbildību no amatpersonām!” teikts paziņojumā, kurā pieminēts arī skandalozais maksātnespējas administrators Māris Sprūds, kā arī izplatīts aicinājums pēc sabiedrības palīdzības, ziņojot par koruptīvām darbībām.
Padomē divi spēcīgi uzvārdi
Pēdējā laikā “Norvik banka” krietni stiprinājusi savas padomes sastāvu, turklāt ne tikai ar bijušo Dānijas premjeru un NATO ģenerāsekretāru Rasmusenu, bet arī ar bijušo Vācijas Federālā izlūkdienesta vadītāju Augustu Hanningu. “Radio svoboda” savā publikācijā atsaucas uz Dānijas laikraksta “Extra Bladet” žurnālistu, kurš gan vēlējies palikt anonīms, bet kurš pastāstījis, ka Rasmusena iesaiste bankas darbībā neesot nekas neparasts, ņemot vērā Rasmusena kā lobista slavu – viņam pat esot sava lobistu firma “Rasmussen Global”. Ar tās palīdzību tiek aktīvi lobētas Ukrainas intereses pasaulē, turklāt Rasmusens pat esot Ukrainas prezidenta Petro Porošenko oficiālais padomnieks. Līdz ar to ir liela iespēja, ka Guseļņikovs Rasmusenu piesaistījis, lai palīdzētu “Norvik bankai” izplesties Ukrainā, pārpērkot Krievijai piederošo “Sberbank”.
Savukārt Augusts Hannings bankā atbildot par drošības jautājumiem un cīņu pret naudas atmazgāšanu. Tāpat Hannings ir daļa no bankas riska pārvaldības komitejas, kas ir no bankas padomes neatkarīga iekšēja struktūra, skaidro Olivers Bramvels.
Vēlējušies, lai valsts nostājas viņu pusē
Jāatgādina, ka bankai 2016. gadā bija grūtības ar 2015. gada finanšu pārskata apstiprināšanu, jo auditori uzskatījuši, ka pārskatos bijušas dažādas neatbilstības, atsaucoties uz riska darījumiem Krievijā un enerģētikas sektoru Latvijā – ja šos riskus ņemtu vērā, tad banka neizpildītu minimālos kapitāla pietiekamības rādītājus. Pēc tam banka pret Latvijas valsti iesniedza prasību šķīrējtiesā Vašingtonā.
Pirmkārt, kā tolaik norādīja Olivers Bramvels, banka uzskatījusi, ka bijušas vairākas situācijas, kad regulējošajā darbībā Latvijā pēdējos gados viņi saskārušies ar nepamatotu, negodīgu un arī diskriminējošu rīcību. Tāpat valsts viņus neesot pietiekami aizstāvējusi lietā pret igauņu kompāniju “Winergy”, kura no “Norvik bankas” bija aizņēmusies 50 miljonus eiro vēja parka celšanai Ventspils novadā. Banka vēlāk igauņus apsūdzēja kredīta neatdošanā. “”Winergy” bija ļoti manāms piemērs korupcijai, kas dziļi iesakņojusies maksātnespējas jomā,” norādīja Bramvels.
Nedaudz vēlāk Guseļņikovs jau pieteikumā šķīrējtiesai norādīja, ka saistībā ar “Winergy” lietu no viņa kukuļus pieprasījis maksātnespējas administrators Māris Sprūds, savukārt kāda augsta Latvijas amatpersona finanšu sektorā viņam gribējusi palīdzēt saistībā ar FKTK pārbaudēm. Tomēr dīvaini, ka Guseļņikovs tikai tagad sācis atklāt informāciju, ņemot vērā, ka viņa norādītās darbības notikušas jau 2015. gadā. Intervijā ziņu aģentūrai “Associated Press” Guseļņikovs norādījis, ka maksāt atteicies un ikreiz, kā vēlreiz to apstiprinājis, no FKTK nākuši jauni sodi.
Par “Norvik banku” zināms arī tas, ka pēdējo gadu laikā Finanšu un kapitāla tirgus komisija bankai piemērojusi gan 1,3 miljonu eiro sodu par pārkāpumiem tā dēvētajā Ziemeļkorejas lietā, gan izteikusi brīdinājumus par neatbilstību naudas atmazgāšanas novēršanas standartiem. Ļoti līdzīgas, ja ne tādas pašas apsūdzības, kas šobrīd vērstas pret “ABLV” banku.
Tomēr jāuzsver, ka pēdējo divu gadu laikā “Norvik bankā” čaulas uzņēmumu apgrozījums samazinājies vairāk nekā par 50%, kas norāda, ka bankā tomēr notikusi cīņa ar ārzonu (čaulas) uzņēmumiem. Arī Latvijas Komercbanku asociācija savā ziņojumā uzsvērusi, ka bankā notiek iekšēji pārbūves procesi.
Interesanti, ka pēc “Norvik bankas” iegādes 2014. gadā intervijā žurnālam “Rīgas Laiks” Guseļņikovs norādīja, ka apzinājies, ka nopircis banku ar dažādām problēmām, kuras viņam nākšoties šķetināt vēl ilgi. Intervijā viņš atklāja, ka doma par banku Eiropas Savienības teritorijā viņam bijusi ilgi, tāpēc viņš lūkojies arī Francijas virzienā, kur gan viņu laipni noraidījuši, norādot, ka Francijā krievu naudu neviens nevēlas, par ko Guseļņikovs nemaz neesot apvainojies, jo argumentus esot sapratis.
