Putina Krievija: milzis uz māla kājām 41
Šā gada sākumā apritēja 16 gadi, kopš Krieviju vada Vladimirs Putins. Analītiķi uzskata, ka Kremlim bija pietiekami laika un resursu, lai nodrošinātu ilgtspējīgu saimniecisko augsmi, taču Putina vadībā Krievija uzbriedējusi tikai militāros muskuļus un nodevusies militārām avantūrām, atstājot novārtā iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanu.
Preses konferencē gada nogalē prezidents Putins optimistiski paziņoja, ka Krievijas ekonomika esot pārdzīvojusi grūtāko posmu. Taču fakti liecina, ka Krievijas valūtas kurss krities līdz 77 rubļiem par dolāru, bet naftas mucas cena noslīdējusi līdz 30 dolāriem, kas sola jaunas likstas Krievijas ekonomikai. Pēdējos trīs gados no valsts aizplūduši 280 miljardi dolāru. Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs ekonomikas forumā Maskavā 13. janvārī paziņoja, ka valdībai nāksies ievērojami samazināt izdevumus sakarā ar “jaunajām realitātēm” – naftas cenu nemitīgu krišanu, raksta avīze “The Moscow Times”. Siluanovs uzskata, ka valsts budžets ir vēlreiz jāpārrēķina, pieņemot, ka vidējā naftas cena šogad būs 40 dolāri par mucu, ziņo aģentūra “Reuters”. “Ja mēs to nedarām, mēs varam pieredzēt 1998. gada notikumu atkārtošanos,” brīdināja finanšu ministrs, atgādinot par toreizējās valdības maksātnespēju un tai sekojušo ekonomisko krīzi. Krievijas ministrijām jau dots rīkojums iesniegt priekšlikumus par mazāk svarīgu izdevumu samazināšanu par 10%, kopumā par vairāk nekā 500 miljardiem rubļu (6,5 miljardiem dolāru), teica Siluanovs. Uzstājoties tajā pašā ekonomikas forumā, Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs atzina, ka “jābūt gataviem vissliktākajam scenārijam”. Krievijas saimniecība ir iestigusi dziļākajā lejupslīdē kopš Putina nākšanas pie varas 1999. gada nogalē. Pērn iekšzemes kopprodukts samazinājās par 3,7%, bet šogad, ja naftas cenas būs vidēji 35 dolāri par mucu, IKP saruks vēl par 2,5%, prognozē Krievijas centrālā banka.
Bijušā VDK aģenta un vēlākā tās pēcteča Federālā drošības dienesta (FDD) bijušā priekšnieka Putina valdīšanas laikā 7,5 reizes ir audzis militārais budžets, kā arī valsts pārvaldes birokrātiskais aparāts, kur toni nosaka tā dēvēto spēka struktūru – FDD, aizsardzības un iekšlietu dienestu – pārstāvji. Putina vadītā Krievija, anektējot Krimas apgabalu un iebrūkot Austrumukrainā, ir vērsusi pret sevi Rietumu sankcijas un sabojājusi attiecības ar kaimiņvalstīm. Ar Krievijai izdevīgās konjunktūras laikā iegūto naftas dolāru kaudzi varēja attīstīt infrastruktūru, taču 16 gados valstī nav uzbūvēts neviens kilometrs mūsdienīga dzelzceļa (ja neskaita “parādes” maršrutu Sočos), atzīmē ekonomists Vladislavs Inozemcevs, Pēcindustriālās sabiedrības pētījumu centra direktors. Viņš atgādina, ka kopš nākšanas pie varas Putins regulāri solīja divkāršot iekšzemes koproduktu un atvirzīt valsti no “naftas adatas” atkarības, taču tas nenotika. Pēc Stokholmas Starptautiskā miera pētniecības institūta datiem, Putina valdīšanas 16 gados Krievija ir iztērējusi militāriem pasākumiem aptuveni 960 miljardus dolāru vai 80% sava nominālā IKP 2015. gadā. Vienīgā rūpniecības nozare Krievijā, kas dinamiski attīstās, pateicoties valsts pasūtījumiem, ir bruņojuma ražošana. Kremļa propagandas aparāts apgalvo, ka valsts esot piecēlusies no ceļiem un atguvusi pašcieņu, taču sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka iedzīvotāju vairākums uzskata, ka grūtākie laiki vēl priekšā.
