Putina ķīlnieki Krievijas cietumos 0
Nolaupīti, ieslodzīti, netaisnīgi apsūdzēti un bargi tiesāti – policists, režisors un pilote kļuvuši par Krievijas prezidenta Vladimira Putina starptautiskajiem ķīlniekiem.
Pagājušajā nedēļā Krievijā spiegošanā apsūdzētajam Igaunijas Drošības policijas darbiniekam Estonam Kohveram Pleskavas apgabaltiesa piesprieda 15 gadus stingra režīma kolonijā. Vēl bargāk tika sodīts ukraiņu kinorežisors Oļehs Sencovs, kuram par “terorismu” piesprieda divdesmit gadu cietumsodu. Savu kārtu gaida arī cita ķīlniece – Ukrainas kara lidotāja Nadežda Savčenko, kuru apsūdz Krievijas žurnālistu nogalināšanā. “Divi vīrieši un sieviete kļuvuši par Kremļa līdera pret starptautiskajiem likumiem un normām vērstā džihāda upuriem,” savā blogā “Varas vertikāle” raksta žurnālists un Krievijas politikas eksperts Braiens Vitmors. Cilvēktiesību aktīvistiem ir zināmi vēl desmitiem Ukrainas pilsoņu, kuri ir aizturēti Krievijā un atzīstami par politieslodzītajiem.
Nolaupa un bargi tiesā
Igaunijas drošībnieku Estonu Kohveru Krievija nolaupīja Igaunijas teritorijā 2014. gada 5. septembrī. Krievijas puse apgalvoja, ka viņš atradies tās robežas pusē ar ieroci un lielu naudas summu. Tiesa viņam par spiegošanu un ieroča kontrabandu piesprieda 15 gadus stingra režīma kolonijā Krievijā. Igaunija un starptautiskā sabiedrība solījusi darīt visu, lai panāktu viņa atbrīvošanu. Krimā dzimušo Sencovu, kurš aktīvi iestājās pret Krimas aneksiju, Krievijas Federālais drošības dienests nolaupīja 2014. gada 11. maijā Simferopolē uz ielas. Vēlāk viņu apsūdzēja par mēģinājumiem sarīkot teroraktus Krievijas okupētajā Krimā. Lai gan netika gūti pārliecinoši pierādījumi režisora vainai, Krievijas tiesībsargājošās iestādes piesprieda viņam divdesmit gadus cietumā. Otram šajā lietā apsūdzētajam, Krimas ukraiņu aktīvistam Oleksandram Koļčenko piespriesti desmit gadi stingra režīma kolonijā. Sencovs pēc sprieduma nolasīšanas kopā Koļčenko nodziedāja Ukrainas himnu. Krievijas tiesas lēmumu asi kritizēja vairāku rietumvalstu līderi, pieprasot viņu nekavējoties atbrīvot. Atbalstu režisoram izteikuši arī vairāki pasaulē zināmi amatabrāļi, tostarp spāņu režisors Pedro Almadovars un brits Maiks Lī. Politologi spriež, ka tik bargs cietumsods par nepierādītu noziegumu ir bīstams signāls tiesībām uz taisnīgu tiesu. Tas varētu arī liecināt par tiesībsargājošo iestāžu mērķi turpināt kultivēt viedokli par ukraiņiem kā tautas ienaidniekiem, tā sabiedrībai attaisnojot Krievijas iebrukumu Krimā. “Manuprāt, šī prāva bija domāta Krievijas sabiedrībai. Ļaudīm ir jāturpina ticēt, ka Krimā notikušas šausminošas lietas. Kamēr Krievija to neizglāba no ukraiņu izcelsmes asinskāriem teroristiem ar biedējoši radikālām idejām”, uzskata “Novaja gazeta” komentētājs Kirils Martinovs. Krievija ar šo prāvu liek noprast, ka iedzīvotāji nedrīkst paust viedokli, kas būtu pretējs Kremļa virzītajai politikai. “Putins izmanto Staļina laikā piekoptās metodes. Viņa galvenais mērķis ir iebiedēt citādi domājošos,” uzskata Ukrainas politiķis Oļess Donijs.
Draud 25 gadi cietumā
Krievijas gūstā kopš 2014. gada jūlija atrodas arī pilote un Ukrainas parlamenta deputāte Nadežda Savčenko, kuru apsūdz divu Krievijas žurnālistu slepkavībā. Pēc Krievijas oficiālās versijas, lidotāja atradās militārajā lidaparātā un veica apšaudi, kurā gāja bojā žurnālisti. Arī šajā prāvā, kas sākās šā gada jūlijā, nav vērā ņemamu pierādījumu, kas liecinātu par viņas vainu. Gluži pretēji – videomateriāli liecina, ka brīdī, kad bojā gāja žurnālisti, Savčenko jau atradās promaskavisko kaujinieku gūstā.
Savčenko draud līdz 25 gadiem ilgs cietumsods. Viņas advokāts Iļja Novikovs uzskata, ka spriedums jau ir parakstīts un tiesa Ukrainas pilotei piemēros maksimālo soda mēru. Intervijā “Radio Svoboda” viņš sacīja, ka aizstāvība uz taisnīguma uzvaru Krievijas tiesā vairs necer, taču paļaujas uz starptautiskās sabiedrības atbalstu šajā lietā. Tomēr, neskatoties uz Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam adresētajiem vairākkārtējiem Ukrainas lūgumiem un rietumvalstu aicinājumu Savčenko atbrīvot, viņš paziņojis, ka tiesas darbā iejaukties nevar. Kremlis arī paziņojis, ka neuzskata Savčenko par gūstekni.
Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins pēc sprieduma pasludināšanas Sencova lietā paziņoja, ka jāveido jauns sankciju saraksts pret tiem Krievijas pilsoņiem, kas saistīti ar viņa ieslodzīšanu, tāpat kā tas bija pēc advokāta Sergeja Magņitska nāves Krievijas cietumā, vēsta aģentūra UNN. “Ikviens Krievijā, kurš ir saistīts ar šiem netaisnīgajiem lēmumiem, nedrīkst justies drošībā. Pie tā mēs arī strādāsim!”
