Solovjovs “spridzina”: Putina galvenais propagandists dod mājienu, ka Krievijas tirāna “katastrofālās” valdīšanas laiks Krievijā ir jāizbeidz 0
Krievijas asinskārā diktatora Vladimira Putina vadošais propagandists šķietami ir nostājies pret tirānu, norādot uz nepieciešamību izbeigt viņa 25 gadus ilgušo “katastrofālo” valdīšanu Krievijā, vēsta izdevums The Sun.
Populārais Krievijas televīzijas raidījumu vadītājs Vladimirs Solovjovs tiešraidē paziņoja, ka “ir nepieciešama demisija”, vienlaikus atsaucoties uz Krievijai apkaunojošo ukraiņu iebrukumu Kurskas apgabalā, kas pazemojis un sakāvis Putinu .
Krievija piedzīvojusi smagu triecienu pie valsts rietumu robežām Kurskas apkaimē, kur Kijivas spēkiem pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara izdevies ieņemt Krievijas teritoriju.
Apspriežot Ukrainas uzbrukuma traģiskās sekas Krievijai, Solovjovs norādīja uz iespējamu režīma maiņu valstī, sakot, ka ar atbildīgo par iebrukumu sodīšanu “nepietiek”.
Viņš piebilda: ““Ir jāieceļ tie, kas saprot, kā to [izpildīt] efektīvi, ātri un skaidri. [Pat] ja tas prasītu augstākā virspavēlnieka atkāpšanos.”
Jāpiezīmē, ka tieši Putins ir Krievijas bruņoto spēku augstākais komandieris.
Lai gan nav skaidrs, vai Solovjovs runāja tieši par Putinu vai par citām militārpersonām, viņa studijas viesi, ieskaitot Valsts domes deputātu Andreju Gurļovu, jutās neveikli.
Krievijas ziņu aģentūras centās šos izteikumus noliegt, apgalvojot, ka tas bijis pārpratums, kas radies tāpēc, ka viesi dzirdēja Solovjova teikto vārdu “Otstavka”, kas krievu valodā nozīmē “atkāpšanās”.
Aģentūras norādīja, ka raidījuma vadītājs, visticamāk, izteicies par nepieciešamību izveidot organizāciju vai vadības centru, kas būtu atbildīgs par militārām un stratēģiskām lēmumu pieņemšanām. Izmantotais termins “Stavka” attiecas uz vēsturisku jēdzienu, kas saistīts ar Otrā pasaules kara laiku.
Stavka bija Padomju Savienības augstākā militārā vadības struktūra. Tas bija augstākais komandcentrs, kurš koordinēja armijas darbību un vadīja kara plānošanu.
Putins vada Krieviju kopš 1999. gada, un šobrīd viņš ir visilgāk pie varas esošais Krievijas līderis kopš Josifa Staļina, kurš vadīja Padomju Savienību no 1924. līdz 1953. gadam.
Putina politiskā karjeru raksturo megalomāna tirāna iezīmes: pilnīga autoritāra kontrole pār Krieviju, brutāla vēršanās pret opozīciju, manipulācijas – pat ar saviem pilsoņiem – un ambiciozas alkas pēc varas.
Pēc pirmā astoņu gadu prezidentūras termiņa Putins īslaicīgi atkāpās, lai kļūtu par premjerministru, tādējādi apejot likuma ierobežojumus, kas aizliedz trīs pēc kārtas sekojošus prezidentūras termiņus Kremlī.
2012. gadā Putins atgriezās prezidenta amatā pēc vēlēšanām, kuras apēnoja iespējamie krāpšanas gadījumi un plaši protesti, un kopš tā laika viņš turpina pildīt šo amatu.
Savā valdīšanas laikā, izmantojot propagandu, viņš savai tautai radījis maldinošu Krievijas kā pasaules lielvaras tēlu.
Putins ir īstenojis absolūtu varu, nogalinājis vairākus savus kritiķus un aktīvi vērsies pret Rietumu demokrātijas principiem.
Eksperti pauž bažas, ka Putins, kuram pašreizējā prezidentūras termiņa beigās būs 77 gadi, no amata neatteiksies un centīsies valdīt Krievijā tik ilgi, cik vien spēs.
Pagājušajā gadā Putins mainīja Krievijas likumus, lai viņš varētu palikt prezidenta amatā līdz 2036. gadam, tādējādi izmisīgi cenšoties pēc iespējas ilgāk saglabāt savu varu.
