Franks Gordons: Putina divi dzinuļi 47
Valsts galva – tā Vladimiru Putinu arvien biežāk titulē arī oficiālajos dokumentos: tas ir kaut kas pa vidu starp caru (kā viņu šaurā lokā dēvē galminieki) un prezidentu. Patlaban šis bijušais čekas apakšpulkvedis mēģina tikt galā ar savas zemes itin raibo pagātni un saspringti prāto par nākotni – 2018. gada marta vēlēšanu gaidās.
Naktī no 5. uz 6. augustu Maskavā, kur akadēmiķa Saharova prospekts saskaras ar Sadovojes bulvāru loku, sāka sliet “Sēru sienu” – divpusēju bronzas un akmens veidojumu. To licis uzstādīt Putins kā memoriālu pagājušā gadsimta 30. – 50. gadu represiju upuru piemiņai. Runa ir par Staļina “Lielā terora”, kara un pēckara gadu asinsdarbu un deportāciju upuriem. Vērts arī atgādināt, ka ar Putina svētību Krievijas skolu programmās iekļauts rakstnieka Solžeņicina “Gulaga arhipelags”. Kā zināms, Solžeņicins atšķirībā no Saharova nebija demokrāts, bet ļoti konservatīvs.
Kontrastam ļoti zīmīgi ir tas, ka pareizticīgais staļinists Aleksandrs Prohanovs, kurš ir dedzīgs Putina “karsējs”, sava “Izborskas kluba” priekšgalā aicinājis Orlas gubernatoru, kurš savā pilsētā uzslējis pieminekli Ivanam Bargajam, turpat uzstādīt arī pieminekli Josifam Staļinam.
Ar Ļeņinu impēristam Putinam ir īpaši rēķini: viņš tam nevar piedot ideju par t. s. savienotajām republikām PSRS ietvaros. Līdz ar to, liek saprast Putins, Ļenins “licis bumbu ar laika degli”, kas pēc 69 gadiem uzsprāga, jo PSRS konstitūcijā taču uz papīra “stāv rakstīts”, ka šīs republikas esot tiesīgas izstāties… Pie reizes Putins svēti apsolījis komunistu līderim Zjuganovam: kamēr viņš būs pie varas, Ļeņina mūmiju no mauzoleja neiznesīs.
Un kā ir ar tagadni? Laikrakstā “The Wall Street Journal” Leons Ārons norāda, ka Putinam ir divi dzinuļi – atriebe un restaurācija. Krievijas valdnieks atsakās “sagremot” faktu, ka aukstajā karā PSRS bija zaudētāja. Viņš par katru cenu tiecas grozīt “spēku samēru”, kas izveidojās pēc šīs sakāves. Putins uz visu raugās caur Krievijas un Rietumu pretstāves prizmu un gatavs darīt visu, ieskaitot bīstamas provokācijs, lai varētu atgriezties, tā sakot, pirmajā rindā. No sevis piemetināšu: līdzas Trampam un Sji…
Tikmēr gandrīz jau gribētos pažēlot nabaga (pasakaini bagāto) premjerministru Dmitriju Medvedevu: pret korupciju vērstie mītiņi martā un jūnijā tēmēja gandrīz pilnībā uz Medvedevu, “saudzējot” Putinu, un tagad Kremļa “galmā” atskan balsis, kas prasa “nejēgas” Medvedeva atstādināšanu.
