Putenī zeme ar debesīm kopā griežas, taču uz ceļiem vispār nav tīrītāju… Īsumā par ceļu uzturēšanu Latvijā ziemas apstākļos
24
Šādas situācijas ir novērojamas regulāri, tāpēc jautājums rodas atkal un atkal. Kāpēc ziemā, kad puteņo, uz ceļiem nav redzami tīrītāji? Darbi sākas vien tad, kad putenis jau beidzies. Kāpēc netiek domāts par drošību, rūpējoties par ceļiem nekavējoties?
Par šo situāciju LA.LV redakcijai atgādināja kāds lasītājs. Viņš raksta: “Braucu nupat putenī tālākā reisā pa Latviju, ceļi bija tiešām slideni un sasniguši, automašīnas brauca lēnu, bet sajūta, ka to visu varētu padarīt drošāku… Pēdējos gados novēroju, ka ceļu kaisīšanu veic tikai tad, kad beidzas snigšana, bet vai tā ir pareizākā taktika? Labāk taču vismaz lielos ceļus izbraukt divreiz, jo tas var glābt dzīvības. Varbūt varat noskaidrot, kāda tad šobrīd ir galveno ceļu uzturētāju taktika? Kad viņi sāk tīrīt? Kāpēc netīra snigšanas laikā? Vai ir izdarīts viss, lai ceļi arī putenī būtu iespējami droši?”
Jautājumi gana svarīgi, tāpēc sazinājāmies ar “Latvijas valsts ceļi” komunikācijas nodaļu, lai uzzinātu, pēc kādiem principiem mūsu valstī vadās, nodrošinot ceļu tīrīšanu ziemā.
Tiek skaiidrots, ka valsts autoceļu uzturēšana notiek atbilstoši MK noteikumos definētajām prasībām pieejamā finansējuma ietvaros. Ceļi tiek uzturēti atbilstoši tiem piešķirtajām uzturēšanas klasēm, lielākā prioritāte ir posmiem, kurus lieto lielākais lietotāju skaits.
Autovadītājiem ir jārēķinās ar to, ka ziemā braukšanas apstākļi var būt apgrūtināti un jāpiemēro savi braukšanas paradumi klimatiskajiem apstākļiem un ceļa seguma stāvoklim.
Tāpat “Latvijas valsts ceļi” pārstāvji skaidro arī šo darbu finansiālo pusi: “Jāuzsver, ka ziemas uzturēšanas darbi izmaksā dārgi, taču neatstāj paliekošu ietekmi uz ceļa konstrukciju, proti, tie neuzlabo ceļa tehnisko stāvokli, atšķirībā no vasaras uzturēšanas darbiem. Vienu reizi attīrīt no sniega A un B klases autoceļus (valsts galvenie un daļa no reģionālajiem autoceļiem) izmaksā 103 000 eiro, nokaisīt ar pretslīdes līdzekļiem – 135 000 eiro. Līdz ar to intensīvas snigšanas laikā vai mainīgajos laikapstākļos ziemas uzturēšanas izmaksas var sasniegt par pusmiljonu eiro diennaktī. Jāatgādina, ka valsts ceļu uzturēšana un remontdarbi notiek ierobežota finansējuma apstākļos jau ilgus gadus, līdz ar to nepietiek līdzekļu lai veiktu visus nepieciešamos remontdarbus. Finansējums ceļu uzturēšanai tiek piešķirts gadam, un, jo vairāk līdzekļu tiek izlietots ziemas uzturēšanas darbiem, jo mazāk atliek vasaras darbiem: pļaušana, planēšana, grāvju tīrīšana, atputekļošana u.c.”
Tiek skaidrots, ka atbilstoši MK noteikumu prasībām autoceļi tiek pilnībā attīrīti no sniega tikai pēc tam, kad ir beigusies snigšana, snigšanas laikā sniega kārta veidojas atkārtoti arī pēc tam, kad veikti uzturēšanas darbi.
Kādu atzīmi 5 ballu sistēmā Jūs liktu Latvijas ceļu uzturētājiem par darbu ziemā?
