Vai būs jāatsakās no krāsnīm? Rīgas ielās putekļi iet pa gaisu 0
Lai mazinātu piesārņojumu, Rīgai rosina atteikties no cietā kurināmā krāsns apkures.
Par to, ka pieaudzis gaisa piesārņojums, pēdējās dienās liecina visas gaisa monitoringa stacijas Latvijas teritorijā, tostarp arī Rucavā, kur tiek fiksēta piesārņojuma pārnese no kaimiņvalstīm. Tiesa, nevienā no stacijām pagaidām nav sasniegts gadā pieļaujamais pārsniegumu skaits. Rīgā, Brīvības ielā, šis piesārņojuma rādītājs šogad pārsniegts visvairāk – 17 reizes, Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā – sešas reizes. Latvijā gada laikā atļauts putekļu daļiņu diennakts robežlielumu 50 mg/m3 pārsniegt 35 reizes.
Lielu satraukumu rīdziniekos izraisīja ziņa, ka sīko putekļu daudzums gaisā Brīvības ielā Rīgā Zaļajā ceturtdienā vairāk nekā trīs reizes pārsniedza pieļaujamo normu. Pilsētnieki dalījās ar fotogrāfijām, kur virs ostas un upes bija redzami melni putekļu mākoņi. Valsts vides dienests (VVD) skaidroja, ka pelēki melnā dūmaka virs Bolderājas nav saistīta ar ogļu pārkraušanas darbiem Krievu salā, par to vides inspektori pārliecinājušies, veicot pārbaudes. Dūmaka bijusi tāpēc, ka tradicionālajam pavasara piesārņojumam – putekļiem un dūmgāzēm no ražošanas uzņēmumiem un privātmājām – nav bijusi iespēja izkliedēties. Šis piesārņojums gaisa slāņu ietekmē bijis nosprostots virs pilsētas un Daugavas. Uzpūšot vējam un izlīdzinoties temperatūrai gaisa slāņos, piesārņojums mazinājies un tagad gaisa kvalitāte ir uzlabojusies.
Vislielākie gaisa piesārņotāji Rīgā parasti ir slāpekļa dioksīds (NO2) un putekļu daļiņas, kas tiek novērotas autotransporta piesārņojuma avotu ietekmes stacijās, skaidro VVD. Slāpekļa dioksīda koncentrācija pieaug ziemā, kad papildus jau esošajam piesārņojumam, ko rada autotransporta izplūdes gāzes, sākas apkures sezona. Savukārt putekļu daļiņas gaisā novērojamas lielākoties pavasarī un vasarā.
“Putekļu koncentrācijas pieaugumu gaisā veicina arī beznokrišņu periods, lēns vējš un siltie laika apstākļi, kad samazinās piesārņojuma izkliedēšanās,” norāda Aiva Eindorfa, LVĢMC gaisa un klimata nodaļas vadītāja. Viņa arī piebilst, ka pērn aprīlī krietni vairāk reižu nekā šogad bija novērots diennaktī pārsniegtais pieļaujamais piesārņojuma līmenis. “Šāda situācija atkārtojas gadu no gada pavasarī, kad uz ielām sakrājies materiāls no ziemas ielu kaisīšanas darbiem.”
Rīgā ir šauras ielas, augstas ēkas un nelabvēlīgos meteoroloģiskajos laika apstākļos pilsētā nenotiek piesārņojuma izkliedēšanās. “Piemēram, 2018. gads bija sausākais laika apstākļu novērojumu vēsturē, kā arī nokrišņu daudzums bija 32% zem gada normas, kas uzrādījās arī gaisa piesārņojuma monitoringa datos visā Latvijas teritorijā. Visās stacijās gada vidējās piesārņojošo vielu koncentrācijas pieauga, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem,” skaidro A. Eindorfa.
Vai Rīgā aizliegs krāsnis?
To, ka Rīgā ziemas periodā lielu daļu piesārņojuma rada arī individuālās mājsaimniecības, kuras nav pieslēgtas centralizētajai siltumapgādei vai kam nav tādas iespējas to izdarīt, pamanījusi arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Sabiedriskajai izvērtēšanai nodotajā “Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānā 2019.–2030. gadam” sadaļā, kas attiecas uz Rīgu, tiek rosināts liegt izmantot cietā kurināmā krāsnis un visas mājas, kur tas iespējams, pieslēgt centralizētajai siltumapgādei.
Rīgas domes Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe jau izteikusi ministrijai iebildumus. “Protams, malkas vai ogļu izmantošanai apkurē ir ietekme uz kopējo gaisa kvalitāti Rīgā. Bet šādā redakcijā, kā tas paredzēts jaunajā plānā, tas prasīs no pašvaldības ļoti daudz resursu. Tas maksās daudz. Jāveido krāšņu reģistrs, speciāla struktūrvienība, kuras cilvēki ies un kontrolēs, kāds kurināmais tiek izmantots māju apkurei. Jo deklarēt var kaut ko vienu, bet kurināt ar kaut ko citu. Iespējamais ieguvums gaisa kvalitātes uzlabojumā nav salīdzināms ar iespējamiem izdevumiem,” uzskata E. Piņķe. Viņa arī norāda, ka pašvaldībai nemaz nav tiesību pārbaudīt, kādu apkures veidu izmanto rīdzinieki. “Gaisa kvalitāti ietekmē ļoti daudz un dažādi faktori, tostarp starptautiskā piesārņojuma pārnese. Šobrīd, kad ir sauss, ir vējš, veģetācijas vēl nav, ir liels putekļu piesārņojums, kas tiek atkārtoti uznests gaisā,” skaidro par vidi galvenā atbildīgā amatpersona Rīgā.
Pilsētas iedzīvotāji monitorēs paši
Apvienība “Pilsēta cilvēkiem”, kurā apvienojušies rīdzinieki, kuriem rūp vide, sākuši izvietot paši savus gaisa kvalitātes kontroles sensorus. “Visiem labi zināms, ka pēdējos gados putekļu piesārņojuma pieļaujamās normas Rīgā tiek pārsniegtas regulāri. Eiropas Komisija Latviju pat ir brīdinājusi par iespējamām soda sankcijām. Diemžēl Rīgas centrā patlaban darbojas tikai viena mērījumu stacija, tāpēc nav iespējams objektīvi novērtēt, kāds ir patiesais gaisa piesārņojums ne galvaspilsētas centrā, ne apkaimēs,” sensoru tīkla izveides nepieciešamību skaidro apvienības “Pilsēta cilvēkiem” valdes priekšsēdētājs Māris Jonovs.
Šie sensori, protams, nav tik jaudīgi un kvalitatīvi kā Rīgas domes un valsts izmantotie, taču par zināmām tendencēm liecina. “Mēs secinājām, ka Čiekurkalnā gaiss ir sliktāks nekā uz Brīvības ielas, kur ir liela transporta plūsma. Un tieši ziemā, jo Čiekurkalnā cilvēki kurina ar malku,” VARAM secinājumus apstiprina vides aktīvists Raivis Dejus. Viņš rosina pilsētai veikt kampaņu, kas veicina privātmāju pieslēgšanu siltumsūkņiem, kas ir videi nekaitīgs enerģijas ieguves veids. “Varētu darīt tāpat kā citās valstīs, piemēram, daļēji subsidējot malkas apkures nomaiņu ar siltumsūkņiem.”
Šobrīd vides aktīvisti pilsētas teritorijā izvietojuši apmēram 20 gaisa kvalitātes sensorus, mērķis ir – 100. “Mēs to darām, lai sekotu līdzi gaisa kvalitātei Rīgā, lai parādītu oficiālajām iestādēm, ka tautai nav vienalga,” piebilst R. Dejus. Turklāt ir skaidrs, ka dārgās, profesionālās gaisa monitorēšanas ierīces visur Rīgā nevar uzlikt un varbūt arī nevajag, tāpēc šie sensori ir laba alternatīva. “Kas attiecas uz ostu ogļu putekļiem, sensors liecina, ka kaut kas tur nav kārtībā, jo rādījumi ir lielāki nekā citviet Rīgā, taču mums pie ostas vajag vēl vairākus sensorus, lai varētu izteikt tik kategoriskus apgalvojumus, ka osta piesārņo pilsētu.”
