Monika Zīle: Pusvārdu nelaimes 7
Ar 12. Saeimas deputātu spriestspēju, paldies Dievam, tomēr nav tik briesmīgi, kā mēdz vērtēt daži anonīmi kritiķi – nupat tautas kalpi noraidīja tabakas aprites likuma grozījumam iesniegto Imanta Parādnieka (NA) priekšlikumu aizliegt smēķēt grūtniecēm. Bez šaubām, pīpēšana nodara lielu ļaunumu pašai mātei un bērnam viņas klēpī, tikai konkrētajā gadījumā nav saprotams, kā šādu likuma normu iespējams īstenot dzīvē – kas uzraudzītu gaidībās esošās sievietes, ko darītu ar cigarešu kūpināšanā pieķertajām utt. Var tikai minēt: šis priekšlikums uzlūkojams kā apzināts populisma cukurgrauds noteikta vēlētāju loka mutēm, vai arī atbalsta gadījumā deputāts bija iecerējis atdzīvināt savu reiz jau noraidīto “grūtnieču biktēšanas” programmu. Pieļauju, ka šīm aizdomām nav pamata. Bet ko lai dara, ja politiķi jau pieradinājuši mūs saspringt un kļūt tramīgiem, kad varas plauktos šķietami publiski apspriež svarīgu problēmu un tajā pašā laikā meistarīgi noklusē ļoti asu topošā likuma šķautni.
Ja vajag piemērus, domāju, pietiks ar šī gada budžeta nodokļu paketi, kuras galīgais variants stipri atšķīrās no iepriekš dažādām sabiedrības grupām izrādītās, bet Finanšu ministrija lika saprast: sarūgtinātie paši vainīgi, ka nesaklausīja piesardzību valdības solījumos. Tagad kārtējie pusvārdi ar nekustamā īpašuma nodokli – pirms Lieldienām valdība atsacījās no iepriekš lemtās kadastrālās vērtības paaugstināšanas. It kā… Tramīgais daudzpunkts prasās, klausoties izplūdušajos skaidrojumos par šī nodokļa nākotni. Šķiet, valdība tikai piebremzējusi uz kādu laiku, ļaujot sabiedrībai sagremot nodokļa celšanas neizbēgamību, un tad jau varēs izsludināt lielos ciparus.
Ejam tālāk. Marta vidū izglītības ministrs Kārlis Šadurskis, piekrītot vajadzībai skolās palielināt sporta nodarbību skaitu, atkal izmantoja mūsu politiķu iekopto pusvārdu taktiku un it kā starp citu bilda, ka izmaiņas šajā programmā saistīsies ar mazliet garāku mācību gadu. No vienas puses raugoties, ministra laipošana saprotama: plaši atvēzējoties pret Latvijas skolu “brīvo vasaru”, var piedzīvot plašus pedagogu un izglītojamo nemierus. Bet no visām pārējām pusēm redzams, ka nebūs iespējams ievērojami paaugstināt algas skolotājiem, atsakoties no izglītības jomas reformām, kas ietver arī mācību gada pagarinājumu. Saglabājot PSRS laiku termiņu, kas daudziem skolotājiem nodrošina gandrīz trīs mēnešus garu atvaļinājumu, nav izredžu auglīgi īstenot mūsdienīgas izglītības programmas, bērnus nepārslogojot. Turklāt pagājušajā gadā vienā no starptautiskiem pētījumiem secināts, ka Latvijas skolēniem ir satriecoši zema lasītprasme: vēl sliktāk burto tikai dažās Āfrikas valstīs ar izteikti pirmatnēju dzīves veidu. Lūdzu, nemānīsim sevi, ka esam ļoti izglītota tauta, bet šādi pētījumi mēdz balstīties nepareizā auditorijas izvēlē un tāpēc melnā krāsa sabiezināta. Daudzi Latvijas pedagogi var izstāstīt par audzēkņiem, kuriem ceļu līdz pamatskolas pabeigšanai nobremzējusi sliktā lasītprasme. Tie patlaban ir jaunieši bez nākotnes. Diemžēl. Varbūt daļu atkopt palīdzēs šim nolūkam investētie ES miljoni. Bet ir jādara viss, lai šādu potenciālu bezdarbnieku un mazturīgo skaits mūsu valsī nepieaugtu. Ar naudu vien te par maz. Vajadzīgs skaidrs un labi saprotams izglītībā gaidāmo reformu izklāsts. Cerams, ministrija to jau izstrādā.
