Pusgads līdz Tokijai. Tuvojas izšķirošās cīņas par līdzdalību olimpiskajās spēlēs 0
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pērn ap šo laiku, kad koronavīrusa pandēmija sāka savu pirmo plašo gājienu pasaulē, parādījās signāli, ka 2020. gada jūlijā plānotās XXXII vasaras olimpiskās spēles Tokijā var nenotikt.
Starptautiskā olimpiskā komiteja (SOK) ilgi vilcinājās, bet martā pieņēma loģisku lēmumu spēles pārcelt par gadu. Tām šogad jānotiek no 23. jūlija līdz 8. augustam. Līdz olimpiskās uguns iedegšanai Tokijas jeb Japānas nacionālajā stadionā palikuši seši mēneši.
Tajā pašā laikā nav zudušas runas, ka spēles varētu nenotikt, jo otrais Covid-19 vilnis nav savaldīts un tas būtu neprāts, rīkot tik lielu globālu pasākumu.
Paši japāņi vairākās aptaujās pauduši nostāju, ka nevajag viņiem olimpiskās cīņas. Labāk tās atcelt vai pārcelt. Uzlecošās Saules zemes valdībai ir plāns.
Maijā viņi plāno sākt masveida iedzīvotāju vakcinēšanu pret Covid-19, līdz jūlija pirmspēdējās nedēļas nogalei plānojot potes sagādāt visiem valsts iedzīvotājiem.
Tieši koronavīrusa vakcīna ir atslēgas vārds, lai olimpiskās spēles notiktu. Bez tās būs problēmas. Neoficāli tiek pausts, ka sacensībās varēs piedalīties vien tie sportisti, treneri un apkalpojošais personāls, kuri būs saņēmuši vakcīnu. Tam gatavojas arī Latvijā.
Gatavojas vakcinācijai
“Latvijas Avīzei” par Latvijas olimpiskās vienības (LOV) sportistu iespējām vakcinēties pret kovidu vairāk pastāstīja organizācijas vadītājs Einars Fogelis. “Esam apzinājuši sportistus un viņus apkalpojošo personālu.
Vakar nosūtījām vēstuli Veselības ministrijai (VM), kurā lūdzam iespējami īsā laikā, protams, ņemot vērā valsts prioritātes, 80 personām nodrošināt vakcīnu. Tas ir saistīts ne tikai ar olimpiskajām spēlēm, bet ar sportistu iespējām pārvietoties, piedalīties kvalifikācijas turnīros pasaulē. Vakcīna atvieglos sportistu ceļošanu un piedalīšanos sacensībās. Sākumā vērsāmies Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Viņi atbildēja, ka tas varētu notikt maijā kopā ar mākslinieciskajiem kolektīviem. Mēs līdz maijam nevaram gaidīt, līdz ar to sazinājāmies ar VM, kas atbildēja, ka savu iespēju un prioritāšu robežās mēģinās to darīt. Mēs esam nosaukuši savu optimālo laiku, kad sportistus varētu vakcinēt, – tās ir februāra beigas, marta sākums.
Sportisti, treneri, apkalpojošais personāls ir apzināti, mums aizvakar bija attālināta sapulce par šo tēmu. Šobrīd ir aktuāls tieši potenciālo Tokijas spēļu dalībnieku saraksts, nedaudz vēlāk jau iesim ar otru sarakstu, kas būs attiecināms uz ziemas sporta veidu pārstāvjiem,” skaidro Fogelis. “No savas puses esam par sportistiem parūpējušies, tagad viss atkarīgs no valsts prioritātēm.
Ceram, ka līdz marta sākumam pie vakcīnām tiksim, jo lielākā daļa sportistu līdz tam būs uz vietas.”
Jautāts, vai visi sportisti piekrituši vakcinācijai, Fogelis teic, ka bijuši arī daži atteikumi, bet tie varētu būt saistīti ar to, ka sportists jau izslimojis Covid-19. Te arī jāuzsver, ka Pasaules antidopinga aģentūra (WADA) sportistiem paziņojusi, ka vakcīna nekādā veidā netiks saistīta ar dopinga lietošanu, par ko iepriekš bažas pauduši vairāki pasaulē zināmi atlēti.
Šobrīd desmit Tokijas braucēji
Šobrīd Latvijai ir garantēta desmit sportistu dalība Tokijas olimpiskajās spēlēs. Trīs vieglatlētes (Laura Ikauniece, Līna Mūze, Laura Igaune), četri pludmales volejbolisti (Tīna Graudiņa, Anastasija Kravčenoka, Mārtiņš Pļaviņš, Edgars Točs), viens jātnieks (Kristaps Neretnieks), kā arī divas vietas nodrošinātas šosejas riteņbraukšanā (dalībniekus nosauks Latvijas Riteņbraukšanas federācija).
Pārējiem par Tokijas ceļazīmi nāksies vēl cīnīties. Katrā sporta veidā atlase ir dažāda. Vieglatlēti normatīvus varēs pildīt līdz 29. jūnijam, bet, ja tas neizdosies, varēs cerēt uz augstu vietu pasaules rangā. 3×3 basketbolā mūsējiem svarīgs turnīrs būs maija beigās Grācā (Austrijā), kur 20 komandu konkurencē jātiek labāko trijniekā.
Ja nesanāks, tad vēl vienu komandu atlasīs jūnijā vēl vienā kvalifikācijas turnīrā, kur jau būs tikai sešas komandas. Pludmales volejbolā uz dalību olimpiskajās spēlēs līdztekus jau minētajiem Latvijas sportistiem cer Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš. Viņiem līdz 13. jūnijam jābūt olimpiskā ranga 15 labāko skaitā, bet, ja kādas valsts sportistiem tur ir trīs pāri, tad der arī zemāk.
Šobrīd mūsējie ir 17. vietā, bet priekšā ir pa trim brazīļu un amerikāņu pāriem, līdz ar to, ja tagad piešķirtu ceļazīmi, Samoilovs/Šmēdiņš brauktu uz Tokiju. Cīņas sportā būs divi kvalifikācijas turnīri. Viens marta beigās Budapeštā, kur cīnīsies tikai eiropieši un Anastasijai Grigorjevai jātiek līdz finālam, lai tiktu pie ceļazīmes.
Ja tas neizdosies, tad varēs sacensties vēl aprīļa beigās Sofijā, bet tad gan derēs tikai uzvara. Tenisā līdz 7. jūnijam rangā jābūt labāko 54 skaitā, džudo olimpisko spēļu rangs tiks noslēgts 28. jūnijā. Jevgēņijs Borodavko šobrīd rangā ir kā pēdējais, kas var tikt uz Tokiju. Svarcelšanā atlase, kas notiks pēc ranga, beigsies 30. aprīlī.
Artūrs Plēsnieks un Ritvars Suharevs ir labās pozīcijās. Rangs svarīgs būs arī modernajā pieccīņā, kur cerības uz Pāvelu Švecovu. Vēl vairākos sporta veidos joprojām nav skaidrs, kur un kad notiks atlases sacīkstes. Tas ir stāsts par karatē, tekvondo, arī boksu, šaušanu. Arī šajos sporta veidos mums ir savas cerības.
Tāpat kā smaiļošanā un kanoe, kā arī akadēmiskajā airēšanā, vingrošanā un BMX riteņbraukšanā. Ja par šiem sporta veidiem nav skaidrības, kuram no latviešiem izdosies tikt pie ceļazīmes, tad peldēšanā, visticamāk, varētu būt divi mūsējie ar B normatīvu. Dāmām skaidrs, ka Ieva Maļuka to būtu pelnījusi, kungiem konkurence ir lielāka.
