Pusgada laikā cer panākt uzlabojumus Latvijas bērnunamos 0
Pusgada laikā varētu panākt uzlabojumus Latvijas bērnunamos, šādu pārliecību trešdien pēc tikšanās ar premjerministri, vairākiem ministriem un Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) pauda tiesībsargs Juris Jansons.
Tiesībsargs iepriekš paziņoja, ka izveidotā sistēma bērnunamos ir traģiska, turklāt par lielu naudu bērnu nākotni padarot bezcerīgu. Problēmas konstatētas pusei no 34 kopumā esošajiem bērnunamiem Latvijā.
“Mana pārliecība pēc šīs sarunas, kur starpnozaru līmenī ir bijušas diezgan auglīgas diskusijas, ka premjerministres uzraudzībā līdz gada beigām varētu tiešām sākt kustēties reālu darbību virzienā,” viņš sacīja.
Jansons uzsvēra, ka šobrīd “sistēma ir pilnīgi greiza, pretēja bērna vislabākajām interesēm”. “Ļoti bieži bērnunamu direktori neizpilda savas funkcijas, kā tas ir paredzēts likumā. Tas, ko mēs redzam, ka valsts stipri pārmaksā par sakropļotiem likteņiem,” pauda tiesībsargs.
Viņš informēja, ka tiks pārskatīta atbildīgo amatpersonu rīcība bērnunamos, lai noskaidrotu, vai bērni šobrīd saņem labāko iespējamo aprūpi. Savukārt labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) norādīja, ka LM kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju izvērtēs, vai bērnunamos notikuši pārkāpumi. Viņš atzina, ka pilsētu bērnunamos ir “pietiekoši lielas problēmas”, tomēr esot arī ļoti labi piemēri.
Pēc ministra domām, līdz 2020.gadam izdosies atteikties no Padomju laiku mantojuma – bērnunamiem, tā vietā šos bērnus izvietojot mazos aprūpes centros un jauniešu mājās.
“Tā būtu citāda aprūpē – ģimeniska, kas dotu to, lai bērns attīstītos gan psihiski, gan fiziski tāds, lai ir normāls sabiedrības loceklis, lai pēc pilngadības sasniegšanas nebūtu jāpārmaksā, kad viņš nonāk vēl dažādās citās situācijās. Tas ir galvenais mērķis, uz ko mēs virzāmies,” viņš sacīja.
Savukārt Ministru prezidente Laimdota Straujuma (“Vienotība”) akcentēja, ka “mums nevajag kārtējās stratēģijas, mums vajag reālus soļus darbam”, tādēļ amatpersonas vienojušās pēc pusgada atkārtoti tikties, lai redzētu, kā kopā var nonākt līdz gala risinājumam, lai bērnunamos vairs neatrastos aptuveni pusotrs tūkstotis bērnu.
Viens no Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumiem paredz, ka trīs mēnešus pēc bērna kļūšanas bez ģimenes pašvaldībām būs viņam jānodrošina audžuģimene vai aizbildnis. “Tas risinās problēmu, ka nebūs bērni, kas 10 vai 15 gadus atrodas bez uzraudzības,” uzskata Straujuma.
LPS pārstāve Ilze Rudzīte komentēja, ka ir grūti teikt, vai atrisinājums tiešām tiks rasts pusgada laikā. Viņa minēja, ka ir gara rinda ar cilvēkiem, kas vēlas adoptēt bērnus, taču reizē ir problēmas ar bērnunamu bērniem, kuri ir pusaudžu vecumā.
Jau vēstīts, ka Tiesībsarga birojs veicis pētījumu par bērnu ārpusģimenes aprūpi, izpētot, cik ilgi bērni tajos uzturas, vai un kādēļ tiek ievietoti psihoneiroloģiskajās klīnikās, kā tiek nodrošināta bērnu izglītība un kāda ir bērna saskarsme ar ģimeni.
Latvijā ir 347 tūkstoši bērnu, no kuriem 8,6 tūkstoši neatrodas savās bioloģiskajās ģimenēs, 4,9 tūkstoši ir aizbildnībā, bet 1,3 tūkstoši – audžuģimenēs. Savukārt 1,8 tūkstoši dzīvo institūcijās. Pastāv valsts sociālās aprūpes centri, kuros pārsvarā mitinās bērni ar veselības problēmām, kā arī pašvaldību uzturēti bērnu nami, kuros mīt 1354 bērni.
