Pusei Latvijas iedzīvotāju ikdienā pietrūkst komplimentu un uzslavu 0
Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs norāda, ka ļoti būtisks labsajūtas priekšnosacījums ir dažādu komplimentu un uzslavu saņemšana, un viņi alkst tos dzirdēt vairāk. Turklāt visbiežāk labie vārdi tiek sagaidīti no saviem tuvākajiem cilvēkiem, dzīvesbiedra, bērniem vai arī vecākiem, – tā liecina mobilo sakaru operatora Amigo un pētījumu centra SKDS veiktā aptauja. Tomēr vienlaikus tikai ceturtā daļa jeb 24% iedzīvotāju ikdienā regulāri saņem šāda veida uzmanības apliecinājumus.
Absolūtais vairākums jeb divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju augsti novērtē dažādu uzmanības apliecinājumu nozīmi, norādot, ka viņiem patīk tos gan saņemt, gan arī paslavēt apkārtējos. Tomēr šo labo praksi ikdienā aktīvi īsteno gandrīz uz pusi mazāks iedzīvotāju skaits – vien 38% aptaujāto regulāri izsaka komplimentus vai uzslavas apkārtējiem.
Dažādi uzmanības apliecinājumi visbiežāk tiek izteikti ģimenes lokā – dzīvesbiedri ar labiem vārdiem savstarpēji apmainās pat vairākas reizes dienā, tikpat bieži tiek slavēti bērni. Tāpat regulāras uzslavas ikdienā biežāk tiek saņemtas no vecākiem vai darba kolēģiem. Draugu vidū komplimenti ir retāki, lai gan, kā norāda 39% aptaujāto, tieši no draugiem tiek sagaidīta daudz lielāka atzinība. Savukārt 10% aptaujāto atzina, ka vēlētos saņemt komplimentus arī no nepazīstamiem cilvēkiem.
„Pētījums apliecina ģimenes īpašo nozīmi – jo tieši tuvinieku novērtējums un atzinība ir tas, ko mēs vēlamies visvairāk, kas iedvesmo panākumiem profesionālajā un sabiedriskajā dzīvē. Lielākā daļa aptaujas dalībnieku atbildējuši, ka labi vārdi un atzinība padara ikdienu priecīgāku un attiecības sirsnīgākas, vienlaikus arī atzīstot, ka paši nav īpaši aktīvi komplimentu teicēji. Piemēram, 25% aptaujāto uzskata, ka nemaz neprot izteikt uzslavas vai komplimentus. Tāpat arī cilvēki nav droši, vai reakcija no uzslavas saņēmēja būs pozitīva. Tomēr vairākums atzīst, ka labu vārdu nekad nevar būt par daudz – atliek vien uzdrošināties nepaturēt pie sevis to pozitīvā stimula devu, ko vari veltīt saviem tuvākajiem,” norāda Amigo vadītājs Artūrs Freimanis.
Neraugoties uz to, ka vizuālais tēls daudzu uztverē ir galvenais komplimentu iemesls, visbiežāk dažādas uzslavas tiek izteiktas, novērtējot tieši izpalīdzību un profesionālās iemaņas. Labi vārdi par izskatu tiek pausti divreiz retāk – vien 24% gadījumu. Tam seko arī uzslavas par labu humora izjūtu un kulinārajām prasmēm.
Pētījums parāda, ka vecumam ir zināma loma komplimentu izteikšanas paradumos. Cilvēki līdz 35 gadiem ir daudz aktīvāki, gan izsakot uzmanības apliecinājumus apkārtējiem, gan arī biežāk tiek paslavēti. Turklāt visaktīvākie šajā jomā ir jaunieši vecumā līdz 24 gadiem, kuri ar komplimentiem apmainās ik dienu. Turpretī vecāka gada gājuma cilvēki norāda, ka viņiem dažādu komplimentu saņemšana un izteikšana nešķiet tik būtiska, tā vietā viņus vairāk iepriecina uzslavas darba vidē vai uzmanības apliecinājumi no savām atvasēm.
Komplimenti un uzslavas galvenokārt tiek izteiktas klātienē vai telefonsarunās, kam seko īsziņas un sociālie tīkli, kuros ar labiem vārdiem savstarpēji apmainās galvenokārt jaunieši. Interesanti, ka 8% aptaujāto, neraugoties uz plašajām tehnoloģiju iespējām, komplimentu izteikšanā joprojām izmanto radošus risinājumus – zīmītes un citus patīkamus pārsteigumus.
