Puse uzņēmumu sevi uzskata par vājiem 0
Kaut arī sevi uzskatām par gana digitālu un inovatīvu valsti, jaunākais Eiropas Savienības (ES) Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) rāda, ka Latvija ir starp piecām visvājākajām valstīm ES, runājot par prasmēm digitālo tehnoloģiju izmantošanā uzņēmējdarbībā.
Lai to mainītu, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) kopā ar vairākiem partneriem uzsākusi izglītojošo uzņēmumu kampaņu “Gudrā Latvija”, kuras laikā ikviens uzņēmums aicināts aizpildīt īpaši izstrādāto Digitālā brieduma testu.
Īpašu uzsvaru kampaņas laikā pievērsīs tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri uzrāda īpaši sliktus rezultātus digitālajās prasmēs.
“Augsti digitalizētās valstīs ir arī augsta produktivitāte. Sakarība ir viennozīmīga. Mēs gribam dzīvot augsti produktīvā valstī, tāpēc mums nepieciešams arī augstāks digitalizācijas līmenis. Kāpēc? Šo apņemšanos neesam izdomājuši tāpat vien – jo mums tā gribas. Uzņēmumu mērķis ir būt plaukstošiem, rentabliem, konkurētspējīgiem, peļņu nesošiem.
Lai to visu sasniegtu, uzņēmumam jābūt produktīvam, jāaudzē klientu skaits, jāsāk eksportēt. Tehnoloģijas to palīdzēs sasniegt.
Mēs zinām, ka ir izņēmumi – uzņēmumi, kas ir lieliski digitalizējušies, bet ir arī pretēji piemēri. Mūsu uzdevums ir šo plaisu mazināt,” sacīja LIKTA prezidente Signe Bāliņa.
Viņa uzsvēra, ka vispirms jāsāk ar jaunizveidoto Digitālā brieduma testu. Tas ir veidots vienkāršā valodā, kurā uzņēmuma vadītājam jānovērtē, cik daudz uzņēmuma vadīšanas pamatfunkcijās tas izmanto IT risinājumus.
Pēc testa aizpildīšanas uzņēmuma vadītājs saņem ne tikai padziļinātu vērtējumu un iespēju salīdzināt sevi ar konkurentiem savā nozarē, bet arī ieteikumus par to, kādi IT risinājumi tam savā uzņēmumā būtu jāievieš. “Mūsu vīzija ir, ka katram Latvijas uzņēmumam digitālās attīstības jomā ir skaidrs plāns nākamajiem trim, pieciem gadiem,” piebilda Bāliņa.
“Lursoft” valdes locekle Daiga Kiopa sacīja, ka testu svarīgi aizpildīt, lai uzņēmums varētu viegli novērtēt jau sasniegto digitālajā jomā, kā arī saprastu, kas vēl jāpilnveido, kurā attīstības un digitālā brieduma līmenī atrodas un kā uzņēmums izskatās uz citu uzņēmumu fona. “Uzņēmuma vadītājiem tā ir laba ceļa karte nākotnei.”
Gala rezultātā tests uzņēmumus iedala četrās kategorijās – tie, kuri atrodas augstākajā līgā, kuri atrodas sporta klasē, kuri – tautas klasē, un tie, kuri ir uz rezervistu soliņa.
Šobrīd testu veikuši apmēram 130 uzņēmumi un tikai 5% no visiem uzņēmumiem var lepoties ar tādām digitālajām prasmēm, kas ļauj tam atrasties t. s. augstākajā līgā.
“Mazo un vidējo uzņēmumu segmentā ir vairāk nekā 100 000 uzņēmumu. Uzņēmuma vadītājiem tests ir laba ceļa karte nākotnei. Ja viņi sapratīs, kā attīstīties, kā digitalizēties, mēs visi dzīvosim labāk,” pārliecināta “Lursoft” valdes locekle Daiga Kiopa.
Kāpēc testā izvēlēta sporta terminoloģija? “Sports ir ļoti līdzīgs biznesam. Sportā vienmēr uzvar stiprākais. Arī uzņēmumam ir jābūt stiprākam par savu konkurentu. Latvijas gadījumā ir vieta izaugsmei,” norādīja tehnoloģiju uzņēmuma “Elva Baltic” valdes priekšsēdētājs Jānis Dambergs. Viņu satrauc no testa iegūtie dati, kas vēsta, ka tikai puse no 130 uzņēmumiem uzskata, ka ir digitāli pārāki par konkurentiem.
“Tas nozīmē, ka puse uzņēmumu pēc definīcijas sevi uzskata par vājiem… Otra lieta – 60% uzņēmumu saka, ka viņiem ir ilgtermiņa plāni un vīzija, bet, ja pieprasām sīkākus plānus, kas rādītu, ko uzņēmums plāno darīt rīt un parīt, tad beigās izrādās, ka tāds reāls ilgtermiņa plāns ir vien 15% uzņēmumu. Jāsaprot, ka sapnis nav vīzija.”
“Digitālā brieduma tests” ir kā vizīte pie ārsta. Visgrūtāk pie ārsta ir aiziet pirmo reizi. “Aizejiet, pārbaudieties, un tad jau domāsim tālāk, ko darīt lietas labā, ja kaut kas nebūs, kā nākas,” doties pie “digitālā ārsta” aicināja Dambergs.
