Autobusu maršrutu optimizāciju laukos sauc par apburto loku 7
Līdz šim Latvijā veiktas izmaiņas 42 reģionālajos maršrutos, un plānots, ka tuvākajā laikā grozījumi gaidāmi vēl 14. Novados samazināts reisu skaits vai atsevišķos gadījumos slēgts viss maršruts. Saīsināts garums, reisa izpildes dienas vai mainīta sezonalitāte. Atsevišķās pašvaldībās optimizācijas jautājumu uztver īpaši sāpīgi, tādēļ Vidzemē un Latgalē izmaiņu process rit pakāpeniski.
Optimizāciju salīdzina ar apburto loku
“Pamazām virzāmies uz priekšu, bet apgalvot, ka Vidzemē esam slēguši ļoti daudzus maršrutus vai reisus, nevaru,” godīgi saka Vidzemes plānošanas reģiona sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Inita Ozoliņa. Pašreiz ir iespējams veikt optimizāciju un samazināt maršrutus un reisus tikai tajos virzienos, kuros ir alternatīvas iespējas, viņa uzsver. Izmaiņas veiktas Madonas, Valkas, Limbažu, Valmieras un citos novados.
“Esam veikuši optimizāciju tur, kur konkrētie ceļa posmi dublējas vai pārklājas. Šobrīd apsveram domu par svētdienas maršruta Cēsis–Priekuļi slēgšanu, jo pa šo šoseju kursē cits autobuss un iedzīvotāji nepaliks bez mobilitātes iespējām. Straupes pusē esam samazinājuši divus reisus, bet tās pieturvietas, kuras ir nepieciešamas skolēniem, ir iekļautas citā Lielstraupes maršrutā. Arī Cesvaines pusē tiek plānoti grozījumi,” skaidro I. Ozoliņa.
Vaicāta par Vidzemes pašvaldību attieksmi pret izmaiņām, sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja stāsta: “Pašvaldības, protams, satraucas un vienmēr iestājas par saviem cilvēkiem. To nevar nosodīt. Tajā pašā laikā saprot, ka izmaiņas ir nepieciešamas un šī problēma ir jārisina. Braucam ciemos, runājam ar pašvaldību pārstāvjiem un pārvadātājiem, lai visi kopā spētu rast kompromisu. Slēgšana, manuprāt, ir galējais problēmas risinājums. To var salīdzināt ar tādu kā apburto loku. Maršrutus likvidē, jo laukos nav cilvēku, kas izmanto sabiedriskā transporta pakalpojumus. Savukārt slēdzot maršrutus un reisus, lauku iedzīvotājiem tiek atņemta iespēja pārvietoties,” bažas pauž I. Ozoliņa.
Izmaiņu veikšana ir laikietilpīgs process
Latgalē šobrīd ir optimizēts tikai viens maršruts nr. 5635 Romandova–Runtorta, kas atrodas Ludzas novadā. Maršrutā iepriekš bija 22 reisi, no kuriem slēgti četri, kas kopumā veido 5834 kilometru samazinājumu gadā. “Šobrīd ar pašvaldībām, VSIA “Autotransporta direkciju” (ATD) un pārvadātājiem esam saskaņojuši trīs maršrutu optimizāciju Daugavpils novadā, samazinot reisu skaitu,” skaidro Latgales plānošanas reģiona sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Iveta Dubrovska.
Plānots, ka tiks samazināts arī reisu skaits vienā maršrutā Dagdas novadā un slēgts viens maršruts Viļānu un Preiļu novadā. “Pārējo maršrutu optimizācija norit lēni, jo nav iespējams viennozīmīgi slēgt maršrutus vai samazināt reisu skaitu. Tiek domātas iespējas, lai pagastu iedzīvotājiem tiktu nodrošināta iespēja pārvietoties savā novadā, gan pārvietoties uz tuvākiem attīstības centriem un republikas pilsētām,” saka I. Dubrovska.
Vidzemes plānošanas reģionā norāda, ka ieguvums no optimizācijas nav tik liels, kā sākotnēji bija domāts. Izmaiņu dēļ iedzīvotāji sāk meklēt alternatīvas, iegādājas personīgo automašīnu vai kooperējas ar kaimiņu, izvēloties braukt kopā. “Sabiedriskā transporta pakalpojumus izmantos arvien mazāk cilvēku, tādējādi zaudējam savus pasažierus, kurus atgūt vairs nebūs iespējams,” noraizējusies ir I. Ozoliņa. “Slēdzot kādu maršrutu, nākas saskarties arī ar problēmām. Piemēram, no 1. aprīļa bija paredzēts slēgt svētdienu maršrutu nr. 7145 Valmiera–Limbaži. Pret to iebilda iedzīvotāji, norādot, ka arī svētdienā daudziem no viņiem ir jābrauc uz darbu. Tādēļ izvērtējām un izlēmām, ka šo maršrutu neslēgsim.”
Arī Vidzemē plāno braukt pēc pieprasījuma
17. aprīlī “LA” stāstījām, ka, sākot ar vasaru, Līvānu novadā sāks kursēt sabiedriskais transports pēc pieprasījuma. Tas nozīmē, ka konkrētā maršrutā autobuss izpildīs reisus tikai tad, ja pasažieris 24 stundas pirms brauciena būs telefoniski sazinājies ar pārvadātāju un pieteicis braucienu. Kā vidzemnieki skatās uz šo ideju? “Arī Vidzemes plānošanas reģions aktīvi strādā pie tā, lai lauku reģionos tiktu ieviests transports pēc pieprasījuma,” akcentē I. Ozoliņa. “Esam projekta “MAMBA” dalībnieki, kas paredzēts mobilitātes un pakalpojumu pieejamības palielināšanai demogrāfisko pārmaiņu skartajos reģionos. Esam apsekojuši atsevišķas vietas lauku reģionos, tikušies ar pašvaldību pārstāvjiem un pārvadātājiem, lai kopīgiem spēkiem atrastu visefektīvāko risinājumu. Piemēram, tikāmies ar Alūksnes novada un pagastu pārstāvjiem, lai runātu par iespēju Alūksnes novadā vairākos nerentablos sabiedriskā maršruta autobusu maršrutos ieviest “transports pēc pieprasījuma” modeli. Plānojam, ka viena no pilotteritorijām varētu būt arī Mazsalacas novada Sēļu pagasts.”
“Esam saņēmuši vairākus ierosinājumus attiecībā uz maršrutu tīkla izmaiņām no visiem plānošanas reģioniem un turpināsim gaidīt vēl citus priekšlikumus,” “LA” ziņo ATD sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone. Turpinot, ka ierosinājumi, kas līdz šim saņemti, aptver aptuveni vienu ceturto daļu no tā apjoma, kas reģioniem tika iesniegti. “Kopumā gan veiktie, gan drīzumā gaidāmie grozījumi samazinājuši nobraukumu par vairāk nekā 790 tūkstošiem kilometru gadā. Šobrīd turpinās saskaņošanas darbi par izmaiņu veikšanu arī citās maršrutu tīkla daļās. Ja runājam tieši par Latgali un Vidzemi, kopumā gan veiktie, gan drīzumā gaidāmie grozījumi samazinājuši nobraukumu Vidzemes reģionā par vairāk nekā 85 tūkstošiem kilometru gadā, bet Latgales reģionā – par vairāk nekā astoņiem tūkstošiem.”
