Puse apsardzes nozares uzņēmumu nodokļus nemaksā 1
Drošības nozares kompāniju asociācijas (DNKA) un citas nozari pārstāvošās sabiedriskās organizācijas jau pirms diviem gadiem iestājās par apsardzes komersantu reģistra izveidošanu.
Šāds reģistrs liegtu iespēju darboties nereģistrētām un bez licences strādājošām firmām, kuras, slēpjot apgrozījumu un strādājošo skaitu, kā arī
maksājot atalgojumu aploksnēs, izspiež no tirgus godīgi strādājošus apsardzes uzņēmumus.
Bet vienīgais, ko līdz šim izdevies panākt – reģistra izveidošanas ideja iekļauta Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes apstiprinātajā ēnu ekonomikas apkarošanas plānā. DNKA valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks domā, ka tas dod cerību, ka šāda publiski pieejama reģistra izveidošanu nenoliks malā pavisam.
“Šāda reģistra skelets it kā jau ir izveidots,” saka Latvijas Drošības biznesa asociācijas prezidents Jānis Zeps.
“Pašlaik tiek spriests par to, kāda valsts nodeva būtu jāmaksā uzņēmumam par licencēm, kas ļautu strādāt apsardzē. Bet ar reģistru vien vēl nepietiks.”
Pēc J. Zepa teiktā, vajadzīgi grozījumi arī Apsardzes darbības likumā, paredzot, ka reģistrā ir un atļaujas saņem ne tikai apsardzes uzņēmumi, bet arī pilnīgi visas nozarē strādājošās personas, tostarp visi drošības dienesti un to darbinieki, kuri apsargā konkrētu uzņēmumam piederošu ēku vai teritoriju.
“Diemžēl pašlaik ar apsardzi nodarbojas daudzas nelicencētas firmas, kuras pieņem darbā par ēku vai teritoriju uzraugiem jeb dežurantiem cilvēkus bez jebkādas kvalifikācijas. Firmām tas ir izdevīgi, jo viņiem var maksāt niecīgu atlīdzību,” norāda J. Zeps.
Viņaprāt, ēku vai teritoriju dežuranti vairāk atbilstu inženiertehnisko darbinieku statusam, kas ar apsardzes nozari nemaz nebūtu saistāmi. Bet, kā liecina VID dati, salīdzinot ar 2017. gada pirmo pusgadu, šā gada pirmajā pusgadā tieši ēku un teritorijas dežurantu skaits pieaudzis par 68,9%.
Tā kā trūkst pieminēto likuma grozījumu, kurus nozari pārraugošā Iekšlietu ministrija bija solījusi dabūt cauri Saeimai jau šoruden, nav arī šā reģistra. Tagad tos sola tikai nākamā gada martā. Bet tas nozīmē, ka reģistra nebūs vēl vismaz pusgadu.
Novilcināšanas iemesli
Iemesli, kāpēc reģistra veidošanu novilcina, pēc Arņa Vērzemnieka domām, varētu būt pat vairāki. Pirmkārt, Iekšlietu ministrijas darba plānā to neuzskata par galveno.
Par to liecinot kaut vai tas, ka aizvadīto triju gadu laikā nozares pārstāvjiem ne reizi neesot izdevies tikties ar iekšlietu ministru, lai apspriestu ar nozari saistītās uzņēmējdarbības problēmas.
Otrkārt, Iekšlietu ministrija, iespējams, pat negrib kaut ko grozīt, tāpēc ka Valsts policijas un citu ministrijai pakļauto iestāžu darbinieki neoficiāli piestrādā šajās nereģistrētajās apsardzes firmās, kurās maksā viņiem algas aploksnēs.
Par tādām algām neviens nestrādā
Pērn pirmajā pusgadā nozarē strādājošo atalgojums vidēji bija 591 eiro mēnesī. Šā gada pirmajā pusgadā – 652 eiro mēnesī. Kaut arī 61 eiro nav pārāk daudz, pēc Arņa Vērzemnieka domām, tā esot laba zīme.
Tomēr bažas rada tas, ka ceturtā daļa nozarē strādājošo oficiāli saņēmusi mazāk par 430 eiro – šogad valstī minimāli noteikto atalgojumu.
Spriežot pēc Iekšlietu ministrijas datiem, pašlaik nozarē strādā 440 licencēti uzņēmumi. Bet, pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, apsardzē strādā gandrīz divreiz vairāk – 896 uzņēmumi. Tas liecina, ka liela daļa uzņēmumu nodarbojas ar apsardzes pakalpojumiem bez licences.
“Turklāt no šiem 896 uzņēmumiem gandrīz puse (49,6%) maksājusi saviem darbiniekiem mazāku algu par minimālo. Ikvienam top skaidrs, ka par tādu atalgojumu neviens nestrādā. Diezin vai valsts pārvalde arī gribētu uzticēt apsargāt savus īpašumus darbiniekam, kurš saņem atalgojumā mazāku summu nekā minimālā alga,” spriež Arnis Vērzemnieks.
“Diemžēl no valsts pārvaldes iestāžu puses publisko iepirkumu konkursos ir vērojama liela vienaldzība. Iznākumā pasūtītāji iegūst to, ka, piemēram, norādīto divu apsargu vietā objektā atrodas viens, apsargi nesaņem pienācīgu atalgojumu un viņiem nav nekādu sociālo garantiju.”
“Diemžēl bieži nevienu neuztrauc, ka šāds apsardzes uzņēmums gadā nodokļos ir samaksājis tik, cik tam būtu jāsamaksā par vienu iepirkumu. Bet vēlāk atklājas, ka gadā tas ir uzvarējis vismaz četros šādos iepirkumos…”
Jānis Zeps spriež, ka apsardzes firmas, kurās oficiāli uzrādīto darbinieku skaits ir mazāks par pieciem, nemaz nespēj nodrošināt pilnvērtīgu apsardzi. Viņaprāt, šīs kaktu firmiņas arī ir tās, kuras vairo ēnu ekonomiku nozarē un kuras nodibinātas, visticamāk, nelegāli iegūtas naudas atmazgāšanai.
Reģistrs sargātu arī pasūtītājus
Arnis Vērzemnieks teic, ka publiski pieejamais apsardzē strādājošo reģistrs pasargātu arī apsardzes pakalpojumu pasūtītājus no darījumiem ar firmām, kurās piedāvā zemāku cenu, krāpjoties ar stundu likmēm, proti, norādot tās zemākas par minimālo likmi. Bet, viņaprāt, tās nav vienīgās zāles cīņā pret ēnu ekonomiku nozarē.
Tās mazināšanai, pirmkārt, būtu jāievieš elektroniskā darba laika uzskaite. Otrkārt, arī apsardzē strādājošajiem uzņēmumiem kopīgi ar darba ņēmēju arodorganizācijām jāvienojas par darbinieku atalgojumu, kas būtu lielāks par valstī noteiktās minimālās algas apmēru – līdzīgi kā par to vienojušies būvnieki.
Treškārt, būtu jāpanāk, ka iepirkumu konkursu uzvarētāji par saviem darbiniekiem iemaksā avansā daļu no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmērā.
“Ja nozarē izdotos samazināt ēnu ekonomiku, tad godprātīgi strādājošajiem uzņēmumiem kļūtu vieglāk strādāt. Tas nāktu par labu ne tikai uzņēmējiem, bet arī valstij un sabiedrībai,” teic abi nozari pārstāvošo asociāciju vadītāji.
Ministrija izbrīnīta
Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļas vadītāja Gunta Skrebele atzīst, ka ir izbrīnīta par nozares pārstāvju paustajām bažām. Un noliedz, ka ministrija nepievērš uzmanību nozares problēmām.
Iekšlietu ministrija bijusi tā, kas šā gada februārī Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdē ierosinājusi reģistra izveidošanu uzskatīt par vienu no ēnu ekonomikas īpatsvara mazināšanas pasākumiem apsardzes nozarē.
Sadarbībā ar Finanšu un Labklājības ministriju tai uzdots sagatavot grozījumus Apsardzes darbības likumā, citstarp paredzot reģistra izveidi.
Iekšlietu ministrijā ir izveidota starpinstitūciju darba grupa, kuras sastāvā iekļauti Iekšlietu ministrijas, Finanšu ministrijas, Labklājības ministrijas, Valsts policijas, Iekšlietu ministrijas Informācijas centra, Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts darba inspekcijas pārstāvji.
Pašreiz darba grupa ir izstrādājusi likumprojektu un apsardzes darbības reģistra tehniskās specifikācijas projektu.
