Bērnu pusdienu naudu apēdīs ierēdņi 2
Naudas summa 231 111 eiro apmērā, kas sākotnēji 2018. gada valsts budžeta projektā bija paredzēta brīvpusdienām 1. līdz 4. klašu skolēniem, saskaņā ar valdības lēmumu tiks tērēta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierēdņu algu celšanai.
Valdības slēgtajā sēdes daļā pieņemtais lēmums paredz, ka šī summa pārdalāma par labu “ministrijas centrālā aparāta darbības nodrošināšanai”, IZM kapacitātes stiprināšanai.
IZM pārstāve Inta Bērziņa uzsver, ka brīvpusdienas skolēniem tiks nodrošinātas arī nākamajā gadā. Taču demogrāfiskā tendence liecina, ka skolas bērnu skaits samazinās. 2018. gadā un arī turpmākajos gados budžeta sadaļā, kurā rezervē naudu brīvpusdienām, būtu finanšu pārpalikums. Tāpēc nolemts budžeta resursus pārdalīt, lai atbilstoši situācijai “maksimāli efektīvi sasniegtu uzstādītos mērķus”. Proti, brīvos līdzekļus izmantot algu celšanai. “Vēsturiski izveidojušās būtiskas atšķirības iestāžu atlīdzību fondos, proti, valsts pārvaldē ir ļoti krasas atalgojuma atšķirības. IZM darbinieku atalgojums, salīdzinot ar citām valsts pārvaldes iestādēm, nav konkurētspējīgs. Tāpēc ministrijā ir liela personāla mainība, piemēram, šā gada pirmajā pusgadā IZM pieņēmusi 18 darbiniekus, bet atbrīvojusi 17 darbiniekus. Regulāri tiek izsludināti amatu konkursi, kas beidzas bez rezultātiem, tādējādi radot draudus kvalitatīvai un savlaicīgai doto uzdevumu veikšanai. Lai nodrošinātu efektīvu funkciju izpildi, nepieciešams noteikts skaits speciālistu. Arī atkārtoti konkursi uz vakantajiem amatiem mēdz noslēgties bez rezultāta piedāvātā zemā atalgojuma dēļ. Konkurētspējīgs atalgojums dotu iespēju gan piesaistīt, gan motivēt un noturēt vērtīgus valsts pārvaldes darbiniekus,” skaidro I. Bērziņa. Valsts kontrole, analizējot ministriju centrālo aparātu atalgojumu, konstatējusi, ka kopējais atlīdzības apmērs uz vienu darbinieku 2016. gadā būtiski atšķīries. Piemēram, IZM kopējais atlīdzības apmērs uz vienu darbinieku bijis 19 314 eiro gadā, turpretim Ārlietu ministrijā – 42 178 eiro gadā, Aizsardzības ministrijā – 29 970 eiro gadā un Finanšu ministrijā – 28 541 eiro gadā. Tieši kurām IZM amatpersonām vai kuriem amatiem algas varētu tikt celtas, gan pagaidām neesot zināms.
Tomēr, ja skolās samazinās skolēnu un līdz ar to ēdāju skaits, vai nebūtu pareizāk ietaupīto naudu tērēt, lai paaugstinātu summu, ko var tērēt katra bērna pusdienām? Pēdējo reizi pusdienu “cena” tika celta pirms trim gadiem: no 2014. gada 31. augusta skolēna pusdienām valsts tērē 1,42 eiro. Līdz tam valsts apmaksātās pusdienas bija 1,14 eiro vērtas. Šis pieaugums, kā skaidro I. Bērziņa, sedzis inflāciju, tāpēc palielināt pusdienu cenu pašlaik neesot nepieciešams. IZM ieskatā arī par 1,42 eiro ir iespējams pilnvērtīgi pabarot skolēnus, ja vien ēdinātājs naudu izlieto godprātīgi un saimnieciski.
Citās domās gan ir Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija, kas jau kopš 2015. gada regulāri prasa, lai tiktu paaugstināta pusdienu cena. Tāpēc asociācijas sabiedriskās ēdināšanas tehnoloģe Ilona Dreimane IZM attieksmi sauc par melno humoru: “Iespējams, ministrijā domā, ka visu šo summu – 1,42 eiro – varam tērēt produktu iegādei. Tā nav. Par šo naudu ir arī jāalgo darbinieki, jāmaksā komunālie pakalpojumi, jānomā telpas. Jā, pašvaldības, kas ir skolu dibinātājas, arī pamanās kādu kumosu paņemt no šīs naudas, jo ēdināšanas pakalpojumu sniedzam skolas telpās. Izņēmums ir tikai mazās lauku pašvaldības, kas ir ārpus Rīgas. Tās laikam ir visbagātākās, jo daļa šo pašvaldību sedz visus citus ar bērnu ēdināšanu saistītos izdevumus un 1,42 eiro tiešām var tērēt tikai produktiem. Līdz ar to visi Latvijas bērni nav vienlīdzīgi – lauku skolēni ēd labāk.”
Ēdinātāju pārstāve skaidro, ka nodrošināt skolēnu ēdināšanu par valsts un vecākajās klasēs – pašvaldību atvēlēto summu kļūst aizvien grūtāk. Pēdējos gados algas ēdināšanas nozarē dubultojušās, produktu cenas arī strauji augušas. Pagaidām ēdinātāji vēl piesakās konkursos par tiesībām barot skolēnus, jo cer, ka finansējums tomēr pieaugs un nevēlas atlaist darbiniekus un pārdot ēst gatavošanas iekārtas.
