Jānosaka divas cenas 11
Ciblas novada domes priekšsēdētājs Juris Dombrovskis gan uzskata, ka skolas darbinieku ēdināšana nav vērtējama kā nelietderīga pašvaldības līdzekļu tērēšana. “Skolā pusdienas ēda tikai pedagogi un skolas tehniskie darbinieki; nenāca neviens no malas, pat ne pašvaldības darbinieki. Manuprāt, tas ir normāli, ka skolā tiek nodrošināta ēdināšana ne tikai skolēniem, bet arī darbiniekiem. Vai tad skolotājam uz darbu būtu jānāk ar savu termosu un sviestmaizēm? Lauku skolotājiem arī nav tik lielas algas, lai viņi varētu maksāt lielu naudu par pusdienām. Viņi ēda par maksu, kas bija noteikta skolēniem. Tas nebija ļaunprātīgi, bet tagad tiek pasniegts kā liels noziegums, it kā pašvaldībai būtu nodarīti milzu zaudējumi!”
Pēc tam, kad Valsts kontrole apstrīdēja šo kārtību, Ciblas pašvaldība veica izmaiņas un pieprasīja, lai skolotāji par pusdienām maksā lielāku summu, kas segtu pakalpojuma reālās izmaksas. “Agrāk viņi maksāja kādus 70 centus, bet tagad jāmaksā 1,50 līdz 1,70 eiro,” stāsta Dombrovskis. Saeimas deputāts, bijušais Valmieras domes priekšsēdētājs Inesis Boķis (“Vienotība”) uzskata, ka šāda kārtība būs jāievieš arī citām pašvaldībām. “Kad vēl strādāju Valmierā, arī mums bija gadījumi, kad cilvēki devās pusdienās uz skolas ēdnīcu. Tur garšīgi gatavoja, kārtīgs mājas ēdiens. Vienīgais risinājums, kā sakārtot šo jomu, būtu noteikt divas cenas: vienu maksātu skolēni, bet citiem ēdnīcas apmeklētājiem būtu otra cena, atbilstoša ēdināšanas izmaksām. Tad viss būtu godīgi, neviens nevarētu piekasīties par šādiem noteikumiem,” spriež Boķis. “Manuprāt, divu cenu sistēma ir pilnīgi normāla; to jau daudzviet var redzēt, piemēram, “Rimi” lielveikalā daudziem produktiem ir zemāka cena ar “Rimi” karti un augstāka cena bez tās.” Šim ierosinājumam piekrīt arī Saeimas deputāte, bijusī Valsts kontroles vadītāja Inguna Sudraba (“No sirds Latvijai”). “Skolu ēdnīcās vajadzētu noteikt divas cenas: vieniem pusdienas būtu par pašvaldības subsidēto cenu, bet citi, kas nāk no malas, maksātu patieso izmaksu cenu.”
Konkurē ar uzņēmējiem
Valsts kontroles Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītāja Zane Ozola gan norāda, ka ēdināšanas jautājums pašvaldībās ir tikai daļa no plašāka problēmu loka. Revīzijās atklāti arī kliedzošāki gadījumi, kad pašvaldība tieši konkurē ar sava novada uzņēmējiem un nodrošina, piemēram, viesu nama pakalpojumus. Revīzijas ziņojumā secināts, ka Alūksnes novada pašvaldība, sniedzot viesnīcas, kravu pārvadājumu, traktortehnikas, zāles un krūmu pļaušanas, koku zāģēšanas un transportlīdzekļu nomas pakalpojumus, liegusi iespēju uzņēmējiem gūt ieņēmumus 86 854 eiro apmērā.
Valsts kontrole secina, ka pašvaldības pietiekami neizvērtē iedzīvotāju pieprasījumu pēc pašvaldību pakalpojumiem, kā arī nepilnīgi uzskaita un analizē pakalpojumu sniegšanas izmaksas. “Nepieciešams veikt uzskaiti, lai saprastu, cik izmaksā katrs pakalpojums. Kā gan citādi var plānot lietderīgāku un efektīvāku pašvaldības līdzekļu izmantošanu, ja vispār nav skaidrs, kādas ir pakalpojumu patiesās izmaksas?” norāda Valsts kontroliere Elita Krūmiņa. “Šāda informācija noderētu gan pašvaldības deputātiem, gan iedzīvotājiem. Protams, pēc tam pašvaldības varētu pašas lemt, kuriem pakalpojumiem nepieciešamas dotācijas.”
Zane Ozola spriež, ka pakalpojumu maksas atlaidēm jābūt balstītām uz iedzīvotāju vajadzībām, bet diemžēl daudzās pašvaldībās tā nenotiek. “Daudzviet iedzīvotājiem neviens nav paprasījis, vai viņiem tiešām ir vajadzīga sporta zāle, ko var izmantot par zemu cenu, varbūt labāk būtu bijis nodrošināt lētākas pusdienas bērniem. Ja pašvaldība desmit gadu laikā nav veikusi nevienu iedzīvotāju aptauju, tad kā viņi var zināt, kas cilvēkiem patiešām ir vajadzīgs? Vienmēr būs daļa cilvēku, kas ir aktīvāki un skaļāk izklāsta savas vajadzības, bet pašvaldības pienākums ir rūpēties arī par tiem, kas klusē, lai gan viņu vajadzības varbūt ir pat lielākas.”
