Pusdienas pusstundā – zupa, gaļas un dārzeņu mērce ar rīsiem un melleņu ķīselis 0
Ilona Kricka-Krauja nu jau kādu laiku dažādus konservus gatavo ne vien savai ģimenei, bet arī citu vēderpriekam. Lielākoties tās ir sagataves zupām, mērcēm, piedevas gaļas ēdieniem. Tas ļauj ieekonomēt laiku, kas būtu jāpavada pie plīts. Un laiks, kā zināms, ir vērtība.
Ilonai jāpagūst daudz, jo viņa strādā gan algotu darbu, gan rosās piemājas saimniecībā Klintis Rendas pagastā, gan tur rūpi par trim bērniem, vīru un vīramāti. Vēl, kā viņa saka, nodarbojas ar hobiju: gatavo daudzveidīgus konservus no dārzeņiem, cep maizi, sien sieru, ada. “Mana bērnība un jaunība pagāja Mālpilī, kur vecākiem bija saimniecība, tāpēc lauku darbi man nav sveši. Šos pamatus vēl vairāk nostiprināju, kad mācījos Jāņmuižas profesionālajā vidusskolā, kur apguvu lopkopības meistares, dārzkopes un pavāres specialitāti. Tajā laikā šajā skolā ieviesa arī mājturību, tā ka, jā, varu teikt, ka esmu jauno laiku kaucmindiete.”
Klausoties Ilonas stāstītajā, ko viņa savā dzīvē pieredzējusi un kādus darbus strādājusi, top skaidrs – šī sieviete nebīstas darba un atbildības. Ir strādājusi ēdnīcā par pavāri, pienotavā par siera meistari, zina, cik sūri ir pelnīt naudu gaterī un arī tālumā – Gērnsijas salā, kur kādā ēstuvē bijusi atbildīga par saldēdieniem. Šis rūdījums ļauj viņai tikt galā ar tiem pienākumiem, kādus ir uzņēmusies tagad. Ilonai darbadiena aizrit Kuldīgas lielveikalā Rimi, kur ir maizes nodaļas vadītāja, bet brīvdienās viņa dodas uz Klintīm, lai lauku darbos pievienotos vīram un vīramātei. “Audzējam aitas – ganāmpulkā ir kādas četrdesmit piecas. Orientējamies uz gaļas aitām, jo Latvijā ir diezgan grūti ar vilnas pārstrādi. Vēl turam vistas (pārsvarā Leghornas šķirnes dējējvistas) un nodarbojamies ar biškopību. Protams, audzējam dārzeņus un garšaugus. Gandrīz visu, ko izaudzējam, saliekam burciņās,” stāsta Ilona un piebilst, ka vēlme ēst veselīgu un kvalitatīvu pašu izaudzētu pārtiku bijis viens no galvenajiem stimuliem, kāpēc pirms dažiem gadiem iegādājušies lauku īpašumu Rendas pagastā. Ne mazāk svarīga bijusi apziņa, ka var paši saimniekot pēc savas vēlmes un izpratnes, nevis kalpot kādam.
Vienkārši un labi
Likšana burciņās notiek ģimenes dzīvokļa plašajā virtuvē Kuldīgas pievārtē – Mežvaldē. Tad pārējiem ģimenes locekļiem tiek piekodināts, lai nemaisās pa kājām, jo Ilona strādā ātri, pagūstot darīt vairākus darbus vienlaikus. Tas ir pavāres darba rūdījums, viņa nosmej.
“Receptes atrodu gan internetā, gan pavārgrāmatās, gan aizņemos no draugiem. Bieži vien tās pārveidoju, mainot sastāvdaļu proporcijas vai pat no kādas atsakoties. Tā, piemēram, rīkojos, gatavojot marinētus gurķus ar medu. Sapratu, ka šim marinējumam medus jāpievieno vairāk par cukuru, nekā norādīts receptē, arī etiķis mazliet vairāk,” pieredzē dalās Ilona.
Biešu salāti un sagatave biešu zupai, vinegrets, marinēti tomāti un tomāti savā sulā, bulgāru salāti, sviesta pupiņas ar papriku, kāpostu zupas sagatave un gurķu sagatave soļankai – tā ir tikai daļa no prasmīgās saimnieces pagatavotajiem konserviem. “Parasti nezinām, ko lai iesāk ar pāraugušiem gurķiem. Nodomāju, ka no tiem varētu pagatavot sagatavi soļankai. Gurķus sagriežu (var arī rīvēt), lieku katlā, pievienoju tomātu pastu, ķiplokus (tie darbojas kā konservants), sāli, cukuru un sautēju, līdz gurķi sāk mainīt krāsu. Nobeigumā pievienoju galda etiķi un gurķus karstus burkā iekšā! Nepasterizēju. Starp citu, es pievēršu uzmanību arī norādītajiem procentiem uz tomātu pastas etiķetes, jo tās ir gan jaudīgākas, gan vājākas. Šajā gadījumā izmantoju 60% tomātu pastu, bet lielākoties izvēlos 70%.”
Ilona dārzeņu konservus, arī dziju un adījumus piedāvā pircējiem Hercoga Jēkaba gadatirgū Kuldīgā, kā arī daļu nodod kooperatīva Kuldīgas labumi veikalā. “Daudz vērtīgu padomu, kas lieti noder mazajiem uzņēmējiem, gūstu Kuldīgas biznesa inkubatora rīkotajos semināros.”
Pusdienas pusstundā
Kad ierodamies pie Ilonas Mežvaldes dzīvoklī, viņa jau paguvusi izcept auzu pārslu cepumus, nomizot kartupeļus un burkānus zupai un uztaisīt klimpu mīklu.
“Es jums parādīšu, kā pusstundā var pagatavot trīs ēdienus: zupu, gaļas un dārzeņu mērci ar rīsiem un desertu,” apņēmības pilna ir Ilona.
Un viņai tas arī izdodas! Vispirms zupas katlā eļļā nedaudz apcep sarīvētus burkānus, pielej ūdeni un pievieno salmiņos sagrieztus kartupeļus. Kad saknes gandrīz mīkstas, pievieno biešu salātus. Kādu brīdi pavāra, un – zupa gatava!
Lai pagatavotu gaļas un dārzeņu mērci, Ilona uz pannas vispirms liek aitas gaļas konservus, pakarsē, tad pievieno bulgāru salātus. Tajā brīdī telpu piepilda tik kārdinošs ēdiena aromāts, ka mutē saskrien siekalas! “Ja gribas, var ietumēt kā miltu mērci vai pievienot skābo krējumu, bet var arī iztikt bez šīm piedevām,” skaidro Ilona.
Kamēr zupa katliņā burbuļoja, rīsi vārījās un gatavojās gaļas un dārzeņu mērce, Ilona pievērsās melleņu ķīselim. Paņēmusi tējkarotīti, viņa pa vienai ķīselī ielaida klimpas. Viņas pagatavotā mīkla atšķīrās no ierastās, jo masai bija pievienojusi biezpienu. Jāteic, tas melleņu klimpu garšu padarīja bagātīgāku! Protams, arī pārējie ēdieni bija ļoti gardi! Jums būs jātic uz vārda!
