Trīs nedēļu eksperiments ar pusdienu kastītēm līdzi ik dienu 0
Ar ēdienu spēlēties nedrīkst! Tā mums mammas bērnībā mācīja, bet tik interesanti ķibināties ap krāsainiem dārzenīšiem, kas visās varavīksnes krāsās, rīsiem, kas, vesels miljons vienā maisiņā saspiedušies, gaida brīvības mirkli un, protams, sulīgiem un apetīti rosinošiem, saules oranžā krāsā uzceptiem vistas gaļas gabaliņiem. Kad dienišķā maltīte karsta kūp un čurkst sudrabainos katlos un pannās, to mīlīgi sasēdinu vienā trauciņā un lieku ledusskapja saltumā atdusēties. Kādēļ tik poētiski kaitinoša sajūsma par ēst gatavošanu? Tādēļ, ka manas veselīgā ēdēja un slinkā pavāra dvēseles beidzot ir atradušas veidu, kā sadzīvot vienā ķermenī un gatavot veselīgas pusdienas vienreiz nedēļā visām piecām darbdienām uzreiz! Par eksperimentu un pusdienām kastītē arī šajā blogā. Starp citu, savos dullajos eksperimentos piespiedu brīvprātīgi esmu iesaistījusi arī dzīvesbiedru Kristapu, tādēļ šoreiz divi redzējumi par jaunu veidu, kā veselīgi plānot savu uzturu.
Izaicinošā rutīna
Šādu food prep (no angļu val. – “ēdiena sagatavošana”) rutīnu iepriekš biju novērojusi sportistu vidū, kuri strikti seko līdzi apēstajām kalorijām, ogļhidrātu daudzumam un visām ikdienas nepieciešamajām uzturvielām. Man gan šī ideja nav īsti saistīta ar sportu, lai gan, tuvojoties vasarai, sapnis par kādu izgaistošu kilogramu, protams, pastāv. Idejā izmēģināt šādu ēšanas grafiku mani visvairāk uzrunāja tieši regularitāte un vienas porcijas nemainīgais lielums. Vai katru dienu neapniks ēst vienu un to pašu? Vai uzsildīts ēdiens ir tikpat garšīgs, cik tikko gatavots (neesmu gan tik izsmalcināta gardēde, tāpēc zināju, ka ar šo man nebūs problēmu), vai šāda maltīšu plānošana izdevīga arī finansiāli? Mazāk jautājumu un vairāk (vai, cerams, mazāk) gatavošanas, lai sākas trīs eksperimenta nedēļas virtuvē!
Sagatavojoties manam jaunajam piedzīvojumam, bija nepieciešami pieci ēdiena uzglabāšanas trauciņi, ko par pāris eiro iegādājos tuvējā lielveikalā, un plāns, ko tad pirmajā nedēļā ēdīšu. Izlēmu, ka pusdienas sagatavošu piecām dienām, lai brīvdienās mazliet atvilktu elpu (bet nepiepildītu punci ar gardumiem), visām dienām sagatavošu vienu maltīti, jo pašā gatavošanas procesā tā būs vieglāk. Ja jau dārzeņi, gaļa un salāti dažādās variācijās tik un tā ir mans ikdienas uzturs, kāda gan atšķirība, ja tos darbā turpmāk ēdīšu no mazas lillā kastītes.
Dārzeņu nedēļa un laika mašīnas atklāšana
Par savu pirmās nedēļas upuri izvēlējos pavisam pieticīgu un vienkāršu kombināciju – sautētus dārzeņus ar vistas gaļu. Manas pusdienas sastāvēja no burkāniem, cukīni, brokoļiem, Briseles kāpostiem, sviesta pupām, paprikas un katru dienu vienas sagrieztas 100–150 gramu vistas filejas. Dārzeņus sautēju, pievienojot gruzīnu vēsmas jeb hmeli-suneli, mūsu pašu pētersīļus, timiānu un kišmiš ar rozīnēm jeb salātu garšvielu, kas manā virtuvē tiek piebērta visiem salātiem un dārzeņu ēdieniem. Ēdienu nesvēru un pannā metu, droši uzticoties acumēram. Man patīk dārzeņus gatavot pannā, no sākuma tos mazliet pacepot jeb ļaujot sasildīties, tad pievienojot ūdeni, tos kārtīgi izsutināt un beigās uzcept, bet neļaut tiem zaudēt mīkstumu. Vistas gabaliņus sagriezu, pievienojot vistas garšvielu un cerību, ka sanāks garšīgi, jo savos vecmodīgajos uzskatos arī mājās pati vienmēr gatavoju dārzeņus un salātus, gaļu atstājot barveža jeb vīrieša pārziņā.
Kādas divas pilnas pannas (bet kā lai jūs zināt, cik man liela panna, ai, nu tāda vidēja!) ar dārzeņiem visām piecām dienām arī sanāca, un ar vienu vistas fileju dienā, manuprāt, pilnīgi pietiek. Gatavošana aizņēma vien stundu, varbūt kādam fiksākam pavāram, kuram rokas pašas iet pa gaisu, tas prasītu vēl mazāk laika. Biju pārsteigta – tā vietā, lai katru dienu gatavotu pusdienas un, visticamāk, iztērētu tikpat daudz laika, esmu ieguvusi laika mašīnu un svētdienas vakarā stundas laikā atmetusi rūpes un galvas lauzīšanu pie lielveikalu plauktiem par visas nākamās nedēļas maltītes plāniem.
Pirmklasnieka pusdienu kārba biznesa portfelī
Entuziasma pārņemta, tērpusies jaunas dzīves sajūtās un pusdienu kārbu portfelī, gluži kā tāds pieaudzis bērns pirmo dienu devos uz darbu. Ikdienā (ne tikai virtuvē trūkstošo brīvo virsmu dēļ) nelietoju mikroviļņu krāsni, cenšos gatavot tik, cik nepieciešams konkrētajai maltītei, un, ja acis izlēmušas apēst vairāk, nekā vēders, pārpalikušos makaronus ar gaļu kādreiz notiesāju, lavierējot vakarā uz virtuvi, aukstus, turpat no katla. Šim eksperimentam gan darbā pusdienu dārzeņus un gaļu uzsildīju mikroviļņu krāsnī, un (pašai par brīnumu) maltīte garšoja svaigi, kā tikko gatavota. Trauciņā līdzi biju paņēmusi arī tomātu mērci bez cukura, kas ēdienam deva patīkamu piegaršu. Gluži tāpat turpinājās mani jaunas rutīnas meklējumi arī otrdienā, trešdienā, un nemanot jau bija pienākusi piektdiena, kurā iepriekš sagatavotais ēdiens vēl joprojām uzsildīts garšoja patīkami un svaigi.
Pēc pirmās veiksmīgās nedēļas sapratu, ka ikdienā pietiek ar mazo pusdienu trauciņu, lai pilnībā dienas vidū remdinātu izsalkumu. Mana pieradinātā rutīna atnesa arī atziņu, ka iepriekš esmu ēdusi vairāk, nekā prasa organisms. Tagad, katru dienu ēdot viena daudzuma porciju, nejutu smaguma sajūtu, un vēders par sevi atgādināja jau konkrētā laikā, manu ikdienas rutīnu veiksmīgi iegrožojot arī pulksteņa rādītājos, kad dodos uz pirmo stāvu turpināt stiprināt draudzības saites ar mikroviļņu krāsni.
No pusdienām uz pilnu dienas režīmu
Pēc patīkamās viegluma sajūtas un ar lepnumu par pirmās nedēļas rezultātiem nākamās piecas dienas saplānoju sātīgākas, dārzeņiem pievienojot arī rīsus un vistas gaļu trīs dienas aizstājot ar zivi. Divas dienas izlēmu ēst tikai dārzeņus ar rīsiem. Šonedēļ veikalā bija jāmeklē tikai zivs, jo dārzeņi bija palikuši vēl no iepriekšējās reizes, piepirku tikai cūku pupas, kuras ēdu bezzivs dienās. Galvenajam dūšas piesējējam izvēle krita par labu mintaja filejai, bet to droši var aizstāt ar lasi vai kādu citu peldētāju.
Tā kā pusdienu grafiks iedvesmoja jauniem apvāršņiem, nolēmu izplest savu eksperimentu visas dienas garumā. Otrajā nedēļā manas brokastis bija miežu pārslas ar godži ogām bez cukura. Pusdienās iepriekš sagatavotie dārzeņi ar rīsiem, zivi un atslodzes dienās rīsi ar dārzeņiem un cūku pupām. Vakarā atļāvos apēst kādu apelsīnu, riekstus vai banānu, kurus parasti uzturā nelietoju.
Vairāk makā un nebūt ne mazāk vēderā
Ar saviem piedzīvojumiem dalījos arī sociālajos tīklos (kas gan mēs būtu, ja par savām ikdienas gaitām nepastāstītu visai pasaulei!), un man par lielu pārsteigumu pusdienas kastītes piesaistīja vairāku cilvēku uzmanību, kuri pie manis vērsās gan pēc padoma, vai arī piektajā dienā ēdiens patiešām ir garšīgs, gan ar jautājumiem, vai dienā neuzņemu pārāk maz kaloriju. Otrās nedēļas striktais ēšanas grafiks, konkrēts daudzums maltītes konkrētā laikā mani nosēdināja pie pilnīgi jauna virtuves galda, jo tagad ne tikai jutos daudz enerģiskāka, bet arī negribējās starp maltītēm našķēties. Katram ir savi ēšanas paradumi un rutīna, bet man šāds uzturs piecas dienas nedēļā lieliski ļāva funkcionēt un justies viegli, bet ne bezspēcīgi. Katram uzturu iespējams pielāgot savām vajadzībām, tā ir šādas iepriekš sagatavošanas priekšrocība. Es vadījos pēc saviem ieskatiem un mēģināju ieklausīties savā organismā. Kas vienam der, otram ir par gaļīgu, dārzenīgu vai vienkārši par maz, kā tas, saprotams, bija vīrieša cilvēkam, kurš, piekopjot veselīgu un plānotu uzturu, savas kastītes piepildīja daudz bagātīgāk.
Kristaps, izmēģinot šo iespēju kopā ar mani, pusdienās pirmo un otro nedēļu gatavoja to pašu, ko es, tikai divreiz vairāk. Trešajā nedēļā, kad es turpināju savu dārzeņu – šoreiz brūno rīsu – un vistas gaļas maratonu, viņš atļāvās sevi palutināt ar sātīgu lazanju. Vakarā, kamēr es grauzu ābolu vai notiesāju Indijas riekstu paciņu, viņš, paēdot vieglus salātus, atzina, ka arī vīrietim šāds iepriekš sagatavošanas variants tīri labi der. Svarīgi gan minēt, ka Kristapa pusdienu devu nedēļai gatavoju trīs stundas, kas manā prātā vairāk pielīdzināma divām diennaktīm. Bet ko gan mēs to lielisko vīriešu dēļ neesam gatavas paciest!
Pēc trim nedēļām varu lepni paziņot – iepriekš iepērkot produktus, nedēļas pusdienām abi kopā vidēji iztērējām ap 20 eiro, kas vismaz mūsu mājās piecām dienām ir ļoti maz. Tāpēc, dāmas, iesaku izmēģināt kādu nedēļu arī pašām (vai vēl labāk kopā ar mīļoto) – trīs nedēļās vilšanās neatnāca, jo pusdienu saturu var katrs izvēlēties savu, uzsildīt maltīti, ja nepatīk mikroviļņu krāsns, var pannā, un no finansiālā viedokļa daudz izdevīgāk. Liels ieguvums, ko kastītē nepaslēpt, ir laika mašīna, kas katru dienu uzdāvināja lieku stundu, ko pavadīt ar ģimeni! No pirmdienas aicinu – ļaujies veselīgām un plānotām pārmaiņām arī Tevi!
