Pusaudžu jūsma un nespēja tuvoties pāraug mīlestībā. Rožu ģimenes stāsts 0
Linda un Lenards Rozes ir pavisam jauna ģimene – pērnvasar viņiem bija pirmā kāzu gadadiena. Daudz kas jau ir kopīgi piedzīvots, bet daudz svarīgu notikumu pāra kopdzīvē vēl tikai būs.
Lindai bija trīspadsmit gadu, Lenardam – četrpadsmit, kad abi pirmoreiz satikās kāda drauga ballītē. Abpusējās simpātijas bijušas tik spēcīgas, ka visu vakaru nav varējuši viens no otra novērst skatienu. Sarunu gan neesot uzsākuši, jo kautrējušies. Tā arī klusējot pašķīrušies.
“Man ļoti patika Lenarda smiekli. Tādu nav nevienam!” Lindai joprojām spilgti atmiņā ir pirmais iespaids par mīļoto. Savukārt Lenards uzdod retorisku jautājumu: “Kā var nepamanīt tik košu būtni kā Linda?”
Pēc tam sekoja pieci gadi, kad viens otru paturējuši uzmanības lokā, taču nav bijis drosmes tuvināties.
“Bijām ļoti jauni un kautrīgi,” Linda ir atklāta. “Sazināties sākām ar globālā tīmekļa starpniecību – sociālās tīklošanas mobilajā vietnē “Tinder”. Tad gan nevarējām rimties – bija ļoti interesanti komunicēt ar otru. Drīz vien sarunājām tikšanos.”
Satiekoties klātienē, vārdi plūduši straumēm, bijis daudz saistošu tematu, ko apspriest. Nevienu mirkli neesot iestājies neveikls klusums. “Mēs tikāmies katru dienu, bet pēc kādas nedēļas vai divām sākām dzīvot kopā,” atklāj Lenards.
Abi pasmaida, atceroties, kāds bijis pirmais kopdzīves laiks. Tā kā mazliet neērti vienam no otra, gribas izrādīties labākam, kārtīgākam vai vēl nez kādam, nekā patiesībā ir. “Šķita – visam ir jābūt perfekti, diespasarg, ja gadās atraudziņa! Bet šis periods nebija ilgs, ātri pieņēmām otru ar visiem viņa paradumiem un izpausmēm. Ja tā padomā, es kopā ar Lindu gandrīz no pirmās dienas jutos kā mājās,” neslēpj Lenards.
Bildinājums Vecgada vakarā
Kad Vecgada vakarā Lenards bildinājis Lindu, viņai sākumā šķitis, ka tas ir joks, ko izraisījusi gadumijas ballītes eiforija. “Vēlāk viņš izstāstīja, ka bijis cits plāns, taču draugi paskubinājuši, ka jārīkojas šeit un tagad,” atminas Linda. “Man vairākkārt organiski prasījās atzīties mīlestībā, taču sievietei to it kā nevajadzētu darīt pirmajai.”
Izrādās, Lenards Vecgada vakarā ne vien bildinājis Lindu, bet arī piezvanījis viņas tēvam un lūdzis meitas roku. “Viņš noklausījās manu sakāmo un tad teica, lai nākamajā dienā aizbraucu pie viņa un klātienē atkārtoju pa telefonu izskanējušo bildinājumu,” stāsta Lenards. Bet savām mammām katrs pats esot pavēstījis jaunumus. “Vairāki mani draugi vaicāja, kāpēc steidzos ar precēšanos, varētu tāpat dzīvot kopā. Bet kādēļ gaidīt, ja šī otra cilvēka sabiedrībā ir viegli, ērti un patīkami, viss skaisti saskan?”
Linda papildina Lenarda teikto: “Es domāju – ja jau šo cilvēku biju tik sen ievērojusi un interese par viņu nebija zudusi gadiem, tad taču viņš ir īstais!”
Abi vienā balsī apgalvo, ka kāzu diena bijusi fantastiska.
Svinības notikušas Bruknas muižā, kur jauno pāri salaulājis priesteris Andrejs Mediņš. Ceremonijas laikā neesot varējuši valdīt asaras. “Salaulāties un izveidot ģimeni – tas man šķiet ļoti nopietns dzīves lēmums, apņemšanās, varbūt pat zināma mēroga sasniegums,” savu pārliecību pauž Lenards. Jaunā sieva papildina vīra teikto, sakot, ka, viņasprāt, kāzas nav pāra attiecību augstākais punkts. “Tas nenozīmē, ka nu apstāsimies šajā punktā un mūsu attiecības vairs neattīstīsies un nepilnveidosies. Manuprāt, sasniegums ir ilga un laimīga laulība.”
Nākotnes plāni
Finanšu pārvaldītājs jaunajā ģimenē esot Lenards, viņš veic būtiskākos maksājumus. “Sieva man uzticas finanšu jautājumos,” viņš lakoniski nosaka. “Mums nekādu domstarpību šajā sakarā nav, laikam tikai pāris reižu esmu pateicis: sieva, piedod, bet tagad to nevarēsim pirkt. Taču, kad kontā ir pietiekami naudas, kāroto mantu iegādājamies.”
Lindai janvāra beigās bija izlaidums Biznesa vadības koledžā, kur apguvusi cilvēku resursu vadību un personāla psiholoģiju. Tagad viņai rit otrais darba mēnesis kādā e-komercijas uzņēmumā, kur strādā par personāla daļas vadītāju. Lenards ir paņēmis akadēmisko gadu jurisprudences studijās, jo patlaban koncentrē spēkus, lai vadītu savu interjera dizaina uzņēmumu “Ziemeļu akcenti”. Abiem ir arī vaļasprieks – Linda aizraujas ar dejošanu, bet Lenards spēlē hokeju.
Kad jautāju, kādi ģimenei ir nākotnes plāni, Lenards, daudz nedomājot, atbild: “Kā jau daudziem pāriem, tā ir māja, mašīna, bērni un skaisti dzīvot. Lai to nodrošinātu, ir jābūt sekmīgai uzņēmējdarbībai. Hipotekāro kredītu negribu ņemt, lai pēc tam būtu 30 gadus ilgas saistības ar banku. Gribas izsisties pašam.”
