Pusaudzis maina pulciņus vienu pēc otra. Kā reaģēt vecākiem? Komentē psiholoģe Karīna Andersone 0
Portāla Veselam.lv lasītāja jautā: “Manam dēlam (12 gadi) ātri viss apnīk. Varētu uzrakstīt garu jo garu sarakstu, kādos pulciņos viņš tikai nav gājis. Pārsvarā noturējies pusgadu. Vienā sportā bija rekords – apmēram divi gadi (tur bija motivējošs skolotājs, kaut gan treniņiem dažkārt vienalga “pagāja garām”). Kā vecāki visās izvēlēs dēlu esam atbalstījuši, ar domu – lai pats atrod to, kas visvairāk uzrunā, lai ir prieks darboties. Bet nekur viņš ilgi nenoturās, apnīk. Tagad paziņoja par jaunām aktivitātēm, kas viņam interesē, un tur nemaz nav tik viegli tikt. Es kā mamma, protams, esmu gatava dēlu atbalstīt, taču negribas atkal vilties, jo visur tiek ieguldīta enerģija un līdzekļi, mājās jau atrodama kolekcija ar dažādiem pulciņos nepieciešamajiem tērpiem un mantām. Protams, nekas jau nav pavisam velti, no katrām zināšanām ir kāds ieguvums, bet kā noturēt interesi par vienu jomu? Varbūt vienkārši jāpieņem, ka tāda ir šī bērna daba? Jo otram bērnam tas tā nav. Esam mēģinājuši runāties, ieinteresēt, kad interese krītas, braukt līdzi, skatīties, kā iet utt., bet nekas nemainās.”
Atbild klīniskā psiholoģe, KBT psihoterapeite Karīna Andersone, “Intellego”: “Labās ziņas ir tās, ka jūsu bērnam ātri veidojas intereses, interešu loks ir ļoti plašs, un viņam nesagādā grūtības iejusties starp jauniem cilvēkiem, ir vēlme izmēģināt visu jauno. Nākotnes perspektīvā viņam būs, kaut arī nepadziļinātas, tomēr plašas zināšanas, līdz ar to būs viegli atrast sarunu tematus, komunicējot ar dažādu sfēru pārstāvjiem. Jāņem arī vērā, ka bērnība un pusaudžu gadi ir īstais izmēģinājumu laiks, lai izmantotu ārpusskolas pulciņu piedāvātās iespējas.
Kopumā ilgāks izmēģinājumu laiks nav nekas slikts, ja vien jūsu ģimenes ambīcija nav, piemēram, zelta medaļa olimpiādē, jo ir jomas, kur izcilības sasniegšanai treniņi tik tiešām jāuzsāk agri un jāveic regulāri, ilglaicīgi. Bet – labas komunikācijas prasmes, plašas intereses, alkas pēc izmaiņām, nebaidīšanās uzsākt ko jaunu – arī ir tikpat svarīgas kompetences, kas palīdzēs sasniegt panākumus noteiktās dzīves jomās.
Līdzās visām šīm labajām ziņām, protams, rodas jautājums par gribasspēka attīstību, spēju izturēt rutīnu un pārvarēt garlaicību, kas ir diezgan svarīgas prasmes vēlākā mērķtiecīgas karjeras attīstībā. Es skatītos, kā bērnam klājas mācībās, kur ir jāspēj ilgstoši koncentrēties. Ja tur viss ir kārtībā, es pārāk neuztrauktos. Daļēji šāda ātra interešu rašanās un grūtības ilgstoši turpināt vienu nodarbi tiešām varētu būt saistīta ar temperamentu, tomēr gribasspēks, plānošana un noturība ir attīstāmas prasmes.
Saistībā ar pulciņu izvēli, šobrīd ir labs brīdis jūsu bērnam mācīties uzņemties atbildību par savām izvēlēm. Attīstot atbildību un cienot ģimenes pūles, kas ieguldītas, atbalstot bērnu, es ieteiktu pirms jaunas izvēles veikšanas vienoties par minimālo laiku – cik ilgi bērnam jāturpina apmeklēt nodarbības. Vienošanos var pat fiksēt visai atraktīvā veidā – rakstiski un ar parakstiem. Vēl kāds ieteikums – kad bērns sāk sūdzēties par garlaicību pulciņa ietvaros, būtu nepieciešams kopā ar bērnu un pulciņa vadītāju pārrunāt, kas tieši ir tā nesaprotamā, grūtā lieta, kas bremzē interesi un kā to labāk pārvarēt. Nav noslēpums, ka patiesa interese bieži vien veidojas tikai pēc tam, kad pārvarētas pirmās grūtības un iegūts jauns zināšanu dziļums un prasmju līmenis. Tikai pēc tam, kad bērns ir centies šīs grūtības pārvarēt un ir pagājis sarunātais laiks, var vienoties par nodarbes pārtraukšanu. Lai sajustu, ka viņa izvēle kaut ko arī maksā, bērns var arī noteiktā veidā “nopelnīt” daļu no līdzekļiem kārotās nodarbes apmeklēšanai.
Vēlu veiksmi!”
