Kā pareizi sarunāties ar pusaudzi 0
Pamēģini izmantot tehniku – “es-ziņojums”. Tas ir tad, pārrunājot savas jūtas, vispirms strādā ar sevi, regulējot personīgās emocijas, nevis provocējot ar tām otru cilvēku.
Kā likums, vecāki savu neapmierinātību izsaka ar frāzi: “Tu slikti uzvedies, tu mani sanikno u.t.t.”. Minētā tehnika pārveido tevis teikto: “Kad es kaut ko redzu, es jūtu to un to, jo man ir svarīgi tas un tas”.
Piemēram, frāzi: “Tu mani kaitini, kad velc zeķes virs biksēm”, var pārveidot šādi: “Kad es redzu, ka tu zeķes uzvelc virs biksēm, es satraucos, jo man ir svarīgi, lai tu izskatītos pieklājīgi un akurāti”.
Šī tehnika nepiespiež partneri aizstāvēties. Tā, tieši pretēji, aicina otru uz dialogu, sniedz iespēju izteikt savas domas. Ir jāpierod izmantot šo tehniku, jo sākumā nepieciešams apdomāt, ko tu vēlies pateikt, nevis bliezt ārā to, kas uz mēles.
Turklāt pacenties neprovocēt agresiju. Pieaugušais ar to arī atšķiras no pusaudža, ka prot labāk kontrolēt pats sevi.
Pacenties arī ar savu pusaudzi runāt īsi un precīzi, izvairies no gariem monologiem.
Runā ar bērnu labvēlīgā tonī, pieklājīgi un klusu – tad viņam būs jāieklausās tevis sacītajā, nevis mēģināt tevi pārkliegt.
Ja bērns pats sācis tev kaut ko stāstīt, nenovērsies, klausies viņu uzmanīgi. Un mācies klausīties arī pats: savus draugus, tuviniekus, paziņas. Esi piemērs tam, cik svarīgi ir būt uzklausītam. Nesāc nopietnu sarunu stingrā tonī. Dažreiz ir grūti apstāties, taču pieaugušais ir spējīgs sevi savaldīt un nogaidīt, kamēr pāriet dusmas.
Ja vēlies kaut ko pateikt vai vērst sava pusaudža uzmanību, dod viņam laiku atrauties no savām nodarbēm.
Pasaki: “Tu man būsi vajadzīgs pēc divām minūtēm”, nevis “Tūliņ pat nāc šurp!”. Tā bērns pagūs pārslēgt savu uzmanību.
Katrā ziņā komunikācijai ar pusaudzi jānorit pozitīvā gaisotnē, pieņem sava bērna uzskatus un domas, rēķinies ar tiem. Necenties lieku reizi viņu apbēdināt, izteikt pārmetumus vai sarkastiskas piezīmes.
Bet pats galvenais – esi pats tāds, kādu vēlies redzēt savu bērnu.
