Pūšam savu zelta tauri! Diaspora gādā dāvanas valsts simtgadei 2
“Mums simtgadei ir lieli plāni. Par to sākām konceptuāli domāt jau pirms trim gadiem,” teic Amerikas Latviešu apvienības (ALA) kultūras nozares vadītāja Līga Ejupe, kura pati dzīvo Čikāgā. Pēc tikšanās Latvijas Kultūras ministrijā Līga piederības apziņas moto “Es esmu Latvija” aizveda uz Ameriku un tad gudroja, ko ASV latvieši varētu svētkos Latvijai uzdāvināt. Laba dāvana būtu vairot latviešu redzamību ASV. “Latvieši var svinēt savā lokā, taču šis ir brīdis, kad var skaļā balsī stāstīt par sevi citiem,” spriež Līga. Latvijas popularizēšanai viņa izvēlējās simbolisku tautasdziesmu “Ailu, manu skaļu balsi/ Kā no tīra zelta lietu,/ Kad es savu balsi laidu,/ Šķiet tautiņās taurējam.”
Pati Līga kopā ar vīru un meitu nolēmuši, ka 2018. gadā novembrī, sākot no Lāčplēša dienas, vēlas būt Latvijā un 18. novembri svinēt Latvijā: “Jo valsts simtgade ir piedzīvojama tikai reizi cilvēka mūžā.” Bet, runājot par ALA iecerēm, viņa uzsver: “Mums jāstāsta par Latviju kā vidēja lieluma Eiropas Savienības valsti ar vidēju ekonomisko stāvokli; jāstāsta amerikāņiem, ka esam lepni par Latviju, rādām, ka mums ir normāla, brīva valsts, ar kuru var sadarboties biznesā.”
Savs Simtgades fonds
Līga pusotru gadu devusies uz dažādām Amerikas vietām, klāstot valsts simtgades svētku idejas, motivējot. Uzrunājusi “Daugavas vanagus”, Latvijas Evaņģēlisko baznīcu ārpus Latvijas, Amerikas Latviešu apvienības biedrus, dāmu komitejas, gaidas un skautus un visas citas diasporas organizācijas. “Amerikas Latviešu apvienība būs tā ass, ap kuru griezīsies sarīkojumu ritenis,” viņa teic. “Varam palīdzēt reklamēt sarīkojumus, palīdzēt ar idejām, bet pārējo vietējie latvieši kārto paši. Vienīgais, ko kārtos ALA, būs folkgrupas “Imanta Dimanta un draugi” koncertturneja.”
ASV latvieši ir izveidojuši Simtgades fondu – tā ir līdzekļu vākšanas kampaņa, lai ikkatrs varētu izjust piederību Latvijai un klāstīt savu stāstu tālāk. Simtgades klubā var iestāties, iemaksājot vai nu trijos gados – 2016., 2017. un 2018. – ik gadu pa 100 dolāriem, vai visu summu uzreiz. Ziedotāji ir atsaucīgi, fondā jau ir ap simt tūkstošiem dolāru. Simtgadei veltīti sarīkojumi notiks gan tradicionāli lielākajos latviešu centros – Ņujorkā, Čikāgā, Bostonā, Losandželosā, Filadelfijā –, gan citās ASV pilsētās, kur arī strādā daudzi latvieši – Fīniksā, Hjūstonā, Atlantā.
Piemēram, Māra Linde no Kalifornijas ir liela adītāja un vēlas rīkot latviešu cimdu izstādi. Saņēmusi 800 dolāru atbalstu no fonda, viņa nopirkusi koferi, sadabūjusi no latviešu centra “Priedaines” (Ņūdžersija) muzeja etnogrāfiski pareizi adītus krāšņus cimdu pārus un izlēmusi, ka cimdu koferis ceļos pa dažādām pilsētām. Pieteikušās jau piecas.
Latviešu jaunieši rīkos zibakcijas – dejos un dziedās savās pilsētās pašvaldības namu priekšā un pie lielveikaliem; Latvijas karoga krāsās izgaismots 102 stāvu augsts debesskrāpis (“Empire State Building”) Ņujorkā – tās ir dažas no diasporas iecerēm. Jaunieši izteikuši ideju, ka, piemēram, varētu iestudēt šovu par to, kā vecāki liek bērniem runāt latviski. Ir arī ierosinājums – nokrāsot mašīnu Latvijas krāsās, bet latviešu motociklistu grupa izdomājusi apceļot Ameriku ar Latvijas karogiem.
L. Ejupe uzsver, ka Latvijas simtgade ir reize, kad sarīkojumos var piedalīties arī tie ieprecējušies ģimenes locekļi, kas nav latvieši, un arī kolēģi. ALA mājaslapa ir tikai latviski, bet simtgades mājaslapa www.latvia100usa.org – angliski un latviski.
Ar Latvijas Kultūras ministrijas atbalstu ALA sadarbībā ar kustību “Red Jackets” latviešu centros rīko izstādi par Latvijas spilgtākajiem eksporta zīmoliem un simboliem. Bet 2018. gada janvārī Latvijas Radio bigbends uzstāsies ar divām programmām Ņujorkā. Diaspora gaida ciemos arī Latvijas Radio kori un “Kremerata Baltica”.
Līga jauniešus iesaistījusi arī projektā “100 pilsoņi Latvijai”. Jaunieši ir tā sabiedrības grupa, kas līdz šim vismazāk pieteikušies Latvijas pilsonībai. Protams, lai viņi to izdarītu, arī vecākiem jābūt Latvijas pasēm. Tāpēc iespējams, ka jaunieši pierunās arī dažus vecākus, kuri līdz šim nav ieguvuši Latvijas pilsonību, un jauno Latvijas pilsoņu skaits būs lielāks par simtu, cer Līga.
Arī Kanādā 2019. gadā latvieši pulcēsies kopā, jo tad no 4. līdz 7. jūlijam notiks Kanādas latviešu XV Dziesmu un deju svētki. To rīcības komitejas vicepriekšsēde Selga Apse teic, ka, protams, kultūra un māksla ir ļoti svarīga, bet ne mazāk nozīmīgs ir cits aspekts – iespēja satikties.
Simtgades karoga ceļš Austrālijā
“Austrālija bija pirmā ārvalsts, uz kurieni atceļoja Latvijas valsts simtgades karogs; pēc tam tas devās uz Kanādu,” stāsta Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) priekšsēde Kristīne Saulīte. Austrālijas latvieši karogu godināja visos lielākajos Austrālijas latviešu centros, tāpat arī bērnu vasaras nometnē “Tērvete”, Annas Ziedares Vasaras vidusskolā, kura 2018. gada janvārī sāks 44. mācību gadu. Simtgades karogs plīvoja “3 x 3” saietā un arī piemiņas brīdī lielākajā kādreizējā migrantu tranzīta centrā – nometnē Bonegillā.
“Mēs Latvijas valsts simtgadi iesākām svinēt jau 2016. gada decembrī ar lielākajiem šīs puses latviešu svētkiem – tradicionālajām Austrālijas latviešu kultūras dienām, kas notika jau 56. reizi,” teic. K. Saulīte. “Laikā no Ziemassvētkiem līdz Vecgada vakaram, kad austrāļi atpūšas, iepērkas, dodas uz pludmali, latvieši lepojas ar savu piederību latviešu tautai, kultūru un tradīcijām,” stāsta LAAJ vadītāja. “Turpat nedēļas garumā piedalāmies koru, garīgās mūzikas un tautas deju koncertos, uzvedam teātra izrādes, rīkojam ģimenes dienu, viesu koncertus, rīkojam modernās mākslas, foto un lietišķās mākslas izstādes, rīkojam filmu konkursu utt.” Kultūras dienu vērienu raksturo tas, ka pērn uz sarīkojumiem pārdotas 4440 biļetes.
2017. gadā par godu Latvijas valsts simtgadei notikušas Baltiešu sporta spēles Dienvidaustrālijā, valsts galvaspilsētā Kanberā – akcija “Izstaigā Latviju”, koru un deju kopu meistarklases. Latvijas valsts svētkus Austrālijā ar devīzi “Daudzinām Latviju!” trijos gados – šogad, 2018. un 2019. gadā – svinēs ar daudzveidīgu sarīkojumu programmu mēneša garumā, aicinot gan latviešus, gan citus baltiešus, gan Austrālijas valdības pārstāvjus.
Starp interesantākajām iecerēm pieminama nākamgad iecerētā “Mana dāvana Latvijai” – ikviens tautietis Austrālijā tiks aicināts dzimšanas dienas dāvanu vietā ziedot Vītolu fondam Latvijā. Nauda tiks iemaksāta vienā kontā, un akcijas noslēgumā līdzekļi tiks pārskaitīti talantīgo, taču mazturīgo jauniešu stipendijām. Bet 2019. gadā Austrālijas latvieši rīkos koru un tautas deju lielkoncertu. Šajā gadā notiks arī Latvijas valsts simtgadei veltīta Sidnejas latviešu teātra turneja Austrālijā un Latvijā. “Gadu gaitā esam pagodināti baudīt teātra mākslu no Latvijas, bet šoreiz vēlamies vest teātra izrādi uz Latviju. Šī būs īpaša sadarbība, jo personāls būs gan no Austrālijas, gan Latvijas! Tā būs mūsu visu kopīgā dāvana Latvijai simtgadē,” uzsver K. Saulīte.
Krāšņi reģionālie svētki
Nesen – no 20. līdz 22. oktobrim – Stokholmā notika Latvijas valsts simtgadei veltītie reģionālie kultūras svētki Ziemeļeiropas reģionā. Tos rīkoja Eiropas Latviešu apvienība (ELA) sadarbībā ar Zviedrijas Latviešu apvienību. Pirmoreiz Eiropā šādi reģionālie kultūras svētki noritēja jau aprīļa beigās Īrijā, Dublinā, kur bija ieradušies vairāk nekā 600 dalībnieku un vairāki tūkstoši skatītāju. “Simtgades kontekstā mēs vēlētos izcelt Latvijas cilvēku – to, kurš mūsdienu globāli vērienīgajā pasaules redzējumā var atrasties jebkur, tomēr viņš ir mūsu Latvijas bagātība, jo mūsdienās robežām nav nozīmes. Nozīme ir piederībai un pārliecībai – es esmu Latvija un esmu vajadzīgs Latvijai,” uzskata ELA prezidija biedre, kultūras referente Ingūna Grietiņa-Dārziņa.
Ceļā uz Latvijas simtgadi ELA aktīvi stāsta par Latviju, turpinot vērienīgo reģionālo kultūras svētku ciklu – Nīderlandē svētki būs no 2018. gada 23. līdz 25. februārim, bet Turcijā – nākamgad no 27. līdz 29. aprīlim, kuros piedalās teju visas latviešu kopienas Eiropā un šo valstu sadarbības partneri, iedzīvotāji un tūristi.
Tiek arī veidota vērienīga vēstures karte “Latviešu pēdas pasaulē” sadarbībā ar portālu “latviesi.com” un pilsoniskās izglītības un līdzdalības veicināšanas semināru ciklu jauniešiem Eiropā “Simt balsis simtgadē”. “Mēs arī popularizējam latviešu skolu un kopienu Eiropā veidotos lokālos pasākumus, kas veltīti Latvijas valsts simtgadei,” stāsta Ingūna.
SARKANBALTSARKANĀ KAROGA CEĻŠ
* Latvijas simtgades karogs, kas 2016. gadā no Latvijas aizceļoja uz Austrāliju, pēc tam Kanādu, šogad tika godināts Eiropas Latviešu apvienības kongresā Rīgā un citviet Eiropā.
* Šogad novembra beigās tas uz īsu brīdī nonāks Amerikas Latviešu jaunatnes apvienības kongresā un atgriezīsies ASV 2018. gada augustā.
* 2018. gada novembrī karogs tiks sūtīts uz Brazīliju.
* Karoga ceļojums noslēgsies 2018. gada nogalē Dienvidamerikā, Novodesā.
* Pēc tam tas atgriezīsies Latvijā un glabāsies Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā.
