Purvīša balvai izvirza Kristapu Epneru, Ingu Melderi un Andu Lāci 0
Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus laika posmā no šā gada 1.aprīļa līdz 30.jūnijam, Purvīša balvas ekspertu darba grupa balvai nominējusi trīs māksliniekus – Kristapu Epneru, Ingu Melderi un Andu Lāci, informēja sabiedrisko attiecību speciāliste Dagne Dāboliņa.
Epners balvai nominēts par personālizstādi “Vingrinājumi”, kas peldošajā mākslas centrā “Noass” skatāma no 20.maija līdz 24.jūlijam.
Mākslas zinātniece Aiga Dzalbe klāstīja, ka mākslinieka izstādē video un instalācijas formātā notikusi iedziļināšanās profesionāla vingrotāja ikdienā. Inscenēts, fragmentēts dokumentālisms kā metode māksliniekam ļauj ne vien bezkaislīgi fiksēt, bet arī apbrīnot specifisko vidi un mērķtiecību, koncentrēšanos, neatlaidību, kas vērojama sportista it kā monotonajā dzīvē, tiecoties pēc skaidri definēta ideāla. Interaktīvais, komunikablais iekārtojums minimālisma estētikā ieturēto ekspozīciju padara saistošu arī jaunākās paaudzes izstāžu apmeklētājiem.
“Izvērsts, labi strukturēts un detaļās izstrādāts darbs, kas rāda laikmetīgajai mākslai neērtu vielu – fiziski trenētus un disciplinētus ķermeņus. Kvalitatīvi veidotais video “ievelk”, neļauj atslābt uzmanībai, kā virstēmu izvirzot sportu kā rituālu un meditatīvu, personību izsakošu praksi,” pauda mākslas kritiķis Vilnis Vējš.
Māksliniece Lāce Purvīša balvai šā gada otrajā ceturksnī nominēta par performanci “Atindēšana” izstādē “Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība”, kas notika 10.jūnijā laukumā pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM).
Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Jānis Taurens informēja, ka Latvijas performanču mākslā ir viena spilgta māksliniece un tā ir Lāce. “Viņas pēdējā performance “Atindēšana” ir kā daudzpakāpju ekoloģiski femīna raķete, kas piezemējusies “uz mākslas jumta”,” pauda Taurens, piebilstot, ka šo darbu nevar atstāt neievērotu, lai arī tas bija vērojams tikai dažas stundas.
Savukārt lektore, kuratore un mākslas kritiķe Ieva Astahovska uzskata, ka Lāces performance saistīja ar tās vizuālo un emocionālo slāņainību, ko veidoja gan savstarpēju kontrastu, gan saplūstoši pavedieni-motīvi. Tie reizē bija ļoti konkrēti, bet arī trausli un nenoteikti, dadaiski melanholiskai poētikai mijoties ar gotisku monotoniju.
Uz Purvīša balvu pretendē arī māksliniece Meldere ar personālizstādi “Māja pie ūdenskrituma vai Krāsojamās grāmatas pieaugušajiem”, kas “Temnikova & Kasela” galerijā Tallinā bija apskatāma no 5.maija līdz 18.jūnijam.
Mākslas zinātniece un LNMM Krājuma darba vadītāja Daina Auziņa uzskata, ka māksliniecei ir bijusi reizē daudzveidīga un viendabīga izstāde, kurā gan viegli, gan grūti atpazīt Melderi. Viņas intelektuāli un tehniski noslīpētais rotaļīgums liek domāt par cita šīs paaudzes autora, dzejnieka Kārļa Vērdiņa krājumu “Pieaugušie” un tajā aktualizētajām pārdomām. Māksliniece šķietami gan priecājas, gan brīnās par savu pieaugšanu, stilistikā un tēlu kombinācijās virtuozi žonglējot ar jokiem un nopietnību, atsaucēm uz miesisko un morāli cēlo, klasisko un populāro.
Savukārt mākslas zinātņu doktore, LNMM 20.gadsimta 2.puses – 21.gadsimta kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas “Arsenāls” vadītāja Elita Ansone skaidroja, ka balvai šo izstādi nominējusi par kritisko domu par pašas mākslas attīstību uz ne uz kurieni.
“Izstāde problematizē mūsdienu mākslas situāciju, kurā grūti kaut ko nebijušu izdomāt. Pat mākslinieki ķeras pie savas mākslas kā “krāsojamās grāmatas”. Var izmantot banalitātes no privātās un kolektīvās vēstures, var vērsties pie antīkiem sižetiem, pazīstamām ornamentācijām, rotaļāties ar tām. Māksla top kā kaut kādu nedefinētu un sentimentālu atmiņu un fragmentu kolāža,” piebilda Ansone.
Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja desmit mākslas notikumus, tai skaitā Mētras Saberovas gleznu “Milda rij Mildu. Goija” izstādē “Spriedze” LNMM izstāžu zālē “Arsenāls”, Miķeļa Fišera videoinstalāciju “Nemūžamnepiedošanas ekspresis” fonda “Mākslai vajag telpu” Vasaras mājā, Andreja Strokina ekspozīciju izstādē “Olimpiskais ķermenis” Mūkusalas mākslas salonā, Raita Hroloviča instalāciju “Fragments no “izrāde bedre”” izstādē “Spriedze” LNMM izstāžu zālē “Arsenāls”, Vinetas Kaulačas personālizstādi “Virsmas atmiņa” galerijā “Māksla XO”, Skuja Braden darbus “Atmiņas”, “Forma un tukšums”, “Medūzas smiekli”, “Dzīve un nāve”, “Puķu seja”, “Konceptuālais mēsls”, “Senatnes zupa” izstādē “Greizā attīstība” Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā un Līgas Spundes personālizstādi “Pārgājiens”, kas bija skatāma “Rixc” mediju telpā.
No 2014.gada 8.decembra līdz šā gada decembrim Purvīša balvas ekspertu darba grupā darbojas mākslas zinātņu doktore, LNMM 20.gadsimta 2.puses – 21.gadsimta kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas “Arsenāls” vadītāja Elita Ansone, mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, filosofijas doktors un Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Jānis Taurens, mākslas zinātniece Aiga Dzalbe, mākslas zinātniece un LNMM Krājuma darba vadītāja Daina Auziņa, kā arī un lektore, kuratore un mākslas kritiķe Ieva Astahovska.
Purvīša balva dibināta 2008.gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009.gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu “Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011.gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi “Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013.gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi “Zemes darbi”, bet ceturtā Purvīša balvu 2015.gadā tika pasniegta Miķelim Fišeram par personālizstādi “Netaisnība”.
Piektā Purvīšu balva tiks pasniegta 2017.gada februārī.
