Purvīša balvai 2013. gada trešajā ceturksnī nominēti Ģelzis un Blumbergs 0
Izvērtējot 2013. gada trešā ceturkšņa (jūlijs–septembris) izstādes un mākslinieku darbus, nākamajai Purvīša balvai, kura tiks pasniegta 2015. gada februārī, neatkarīgo ekspertu darba grupa ir nominējusi divus autorus:
* KRISTAPU ĢELZI par darbiem „Karogs” un „Zirga deķis” izstādē „2013” galerijā „Māksla XO” (18.07.–13.08.2013).
Nominācijas pamatojums: „Tieši „Karogs” ir spēcīgākais izstādes „2013” darbs. Tas ir glezniecisks un vienlaikus sociālpolitiski ass, kaut izmanto publisku klišeju. Šo darbu, protams, var ne tikai uztvert kā vizuālu zīmi, kas liecina par Latviju 2013. gadā, tas ir attiecināms uz mums plašākā laika nogrieznī – uz visu atjaunoto Latvijas Republiku. Neskaidri pabalējušais Latvijas karogs šeit redzams ar koši melnu sēru lenti. Asociācija ir klišejiska, bet precīza, jo lielākoties, ieraugot karogu, pirms priekā smaidīt, to slāpējam līdzās esošās sēru lentas dēļ,” ekspertu izvēli pamato mākslas zinātniece Ieva Kalniņa.
„Tradicionāli latvisks dreļļu rakstā austs linu galdauts, jēlas gaļas blāķi un sūdu muša – tāds ir „komplekts” vienam no 2013. gada Latvijas portretiem darbā „Zirga deķis”. Emocionāli aizskaroši, sāpīgi un patiesi,” papildina Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) 20. gs. 2. puses – 21. gs. kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas „Arsenāls” vadītāja Elita Ansone.
* ILMĀRU BLUMBERGU par instalāciju „Iekāpusi pienā” (2013), par gleznu „Gaisma uz sienas, uz kuras uzgleznota mazā papīra lidmašīna” (1999–2011) un par gleznu ciklu „Visu laiku snieg” (1990–2012) personālizstādē „Es nemiršu” LNMM izstāžu zālē Arsenāls (15.08.–06.10.2013).
Nominācijas pamatojums: „Ilmārs Blumbergs precīzi izmanto vizuālus un tekstuālus kodus, kuri atver skatītāju Mūžības kategorijai, ko uzskatu par vienu no svarīgākajiem mākslas uzdevumiem. Glezna „Gaisma uz sienas, uz kuras uzgleznota mazā papīra lidmašīna” ir visas Blumberga radītās / iestudētās personālizstādes kodols, tās virsuzdevums. Tas liek cilvēka apziņai mest kūleni un pievērš nezūdošajam,” skaidro mākslas kuratore un kritiķe Ieva Kalniņa.
„Deviņdesmito gadu sākumā Blumberga gleznās un zīmējumos parādījās forma, kuru viņš nodēvēja par Vienstūri. Vienstūris ir Blumberga oriģinālforma, Visuma tēls Blumberga ikonogrāfijā. Izstādē „Es nemiršu” pirmo reizi tas telpiskots un instalācijā izgaismots žilbinoši balts. Vizualizēta gaisma, kas tiek solīta pēc nāves. No sarkanām kurpītēm izkāpusi VIŅA un iegājusi pienā. Tomēr nomirt nav iespējams, jo Blumbergs tic reinkarnācijai, izstādē ir visai daudz tieši par to, ka beigu nav. Vairāku darbu datējumi mistificēti, citi datēti „Ārpus laika”, tālākais beidzas 2097. gadā, kur Blumbergs pašportretā redz sevi – beigtu un pagalam. Bet nomirt jau nevar…,” rezumē mākslas zinātniece Elita Ansone.
„Precīzā un svelošā gleznu grupa „Visu laiku snieg” pārkāpj pāri Ilmāram Blumbergam-gleznotājam, jo papildus viņa ierastajai savas apziņas topografēšanai atklāj traģiska vēsturiskā sižeta klātbūtni. Šie darbi iet savu ceļu, jo tajos rodama nevis intimitāte ar autoru, bet gan intimitāte ar dzīvu cilvēka pagātni. Blumbergs gan secē, gan vienlaikus narcistiski novēro sevi, taču šoreiz viņam tik ierastā samezglotā tēlu spēle negaidīti pārtop masīvā eksistenciālā brīdinājumā. Bērnības un vecuma sapludināšana, atmiņas par māti, Sibīrijas detaļas un viscaur asinis uz mitra betona krāsas laukumiem – tas viss ir nemitīgs atgādinājumu par sava laika beigšanos un nāves nepielūdzamo visuresmi,” pauž savu viedokli kinorežisors Dāvis Sīmanis.
Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja 5 vizuālās mākslas notikumus, tostarp:
• Inetas Sipunovas izstādi „Laika plūsma” Mūkusalas Mākslas salonā (04.09.–05.10.2013);
• Ojāra Pētersona izstādi „Oranžais stūris” kim? Laikmetīgās mākslas centrā (16.08.–29.09.2013);
• Annas Salmanes uzrakstus pilsētvidē „Nezināmu iemeslu dēļ”, kas bija izstādīti pasākumu cikla „Tukuma piezīmes” kultūras un mākslas festivāla „Pastaigas Tukumā” ietvaros (07.–08.2013).
EKSPERTI 2013.–2014. GADĀ
Laika posmā no 2012. gada 15. decembra līdz 2014. gada decembrim Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupā darbojas LNMM 20. gs. 2. puses – 21. gs. kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas „Arsenāls” vadītāja Elita Ansone, mākslas zinātniece, kuratore, kritiķe Ieva Kalniņa, mākslas zinātniece Stella Pelše, mākslas zinātniece, LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja Astrīda Rogule, kinorežisors, teorētiķis Dāvis Sīmanis, mākslas un kultūras interneta portāla „Arterritory.com” krievu redakcijas galvenais redaktors Sergejs Timofejevs, mākslas zinātniece Ramona Umblija. Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirza reizi ceturksnī.
PURVĪŠA BALVA
Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu „Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi „Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi „Zemes darbi”.
Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA „Alfor”. Purvīša balvas realizācijā līdzdarbojas kultūras projektu aģentūra „INDIE” un aģentūra „P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības”.
