Purvīša balva – prestiža, bet nav pietiekama. Vai valsts varētu iesaistīties? 8
Aija Kaukule, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Lielajā zālē atklāta Purvīša balvas izstāde, kurā apskatāmi 2023. gada balvas kandidātu mākslas darbi. Reizē Purvīša balva aktualizē jautājumu, kāpēc Latvijā arvien nav nacionāla mēroga gada balvas vizuālajā mākslā.
Šajā pavasarī, Purvīša balvas astotajā reizē, neatkarīgi eksperti balvai izvirzījuši sešus māksliniekus un autoru kolektīvus par izcilāko sniegumu vizuālajā mākslā 2021. un 2022. gadā. Uz “Purvīša balvu 2023” kandidē un izstādē piedalās mākslinieki Evelīna Deičmane, Ance Eikena, Kristaps Epners, Daiga Grantiņa, Darja Meļņikova, kā arī autoru apvienība Evita Vasiļjeva un Kaspars Groševs. Kopumā Purvīša balvas 2023. gada fināla atlasei nominēts 21 mākslinieks vai mākslinieku grupa, kuru radošais veikums atzīts kā nozīmīgs notikums Latvijas vizuālās mākslas ainā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim. Laureātam piešķirs arī naudas balvu – šogad tā ir 28 500 eiro (ieskaitot nodokļus). Izstāde apmeklētājiem būs pieejama līdz 11. jūnijam, bet laureāta vārdu nosauks 26. maijā.
“Ilgstoša krīze, kurā dzīvojam, ir apliecinājusi, ka māksla ir tā vieta, kur varam gūt iedvesmu, mierinājumu, atgūt līdzsvaru, uz brīdi patverties un rast atbildes uz tiem zemapziņā urdošajiem jautājumiem, kuri katrā no mums rosās, saskaroties ar savu un apkārtējo realitāti. Mākslas iedvesmojošo un dziedinošo spēku apliecina katra no šīs izstādes ekspozīcijām,” tā Purvīša balvas izstādi piesaka tās kuratore Daiga Rudzāte.
Netver mūsdienu mākslas kopainu
Lai arī pirms 15 gadiem (2008) latviešu glezniecības vecmeistara Vilhelma Purvīša vārdā nosauktā balva dibināta ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un izvērtēt izcilāko sniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti un analīzi, sekmēt jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, kā arī popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām, jau labu laiku mākslas sabiedrībā pastāv uzskats, ka tā nesniedz pilnīgu ainu mūsdienu Latvijas mākslā notiekošajā.
No vienas puses, iebildumus raisa balvas formāts – Purvīša balva tiek pasniegta tikai reizi divos gados, nevis ikgadēji kā, piemēram, Lielā mūzikas balva akadēmiskās un džeza mūzikas jomā vai “Spēlmaņu nakts” balva teātra jomā. Turklāt par balvas laureātu ikreiz kļūst nevis vairāki autori dažādās nominācijās, bet tikai viens mākslinieks vai autoru kolektīvs, kurš saņēmis ekspertu un īpaši izveidotas starptautiskas žūrijas augstāko vērtējumu.
Šā gada 24. februārī 402 kultūras un mākslas darbinieki Kultūras ministrijai un kultūras ministram Naurim Puntulim adresēja atklātu vēstuli “Par vizuālās mākslas nozares ilgstošu ignorēšanu”. “Neskatoties uz to, ka vizuālā māksla ir viena no lielākajām kultūras nozarēm, tai joprojām nav balvas, kas apskatītu nozares kopainu gada griezumā. [..] Balva tiek pasniegta vienreiz divos gados, un tā neapskata nozares kopainu, līdz ar to neveicina tās attīstību kopumā. Jau vairākus gadus Kultūras ministrija ignorē vizuālās mākslas nozares padomes centienus izveidot gada balvu vizuālajā mākslā,” pausts vēstulē.
“Ir pilnīgi nepareizi tas, ka Purvīša balvā ir tikai viena nominācija. Nevar taču salīdzināt gleznu ar instalāciju, tēlniecību ar grafiku. Neesmu arī pārliecināts, ka Purvīša balvas ekspertes arī nokļūst visās notiekošajās izstādēs, tāpēc paliek arī jautājums par šīs balvas objektivitāti,” “Kultūrzīmēm” teic mākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Kaspars Zariņš.
“Šāda balva, kurā tiek iekļautas nominācijas, kas atspoguļo nozares ekosistēmu kopumā, ir būtisks kultūrpolitikas instruments, kas stimulē veiksmīgu nozares attīstību un veicina konkurētspēju,” “Kultūrzīmēm” pauž viena no atklātās vēstules autorēm – Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LLMC) direktore un Kultūras ministrijas Vizuālās mākslas padomes priekšsēdētāja Solvita Krese. Viņa norāda: “Viena mākslinieka apbalvošana divu gadu garumā iezīmē izcilību trajektoriju Latvijas mākslas ainā, bet nestimulē nozari kopumā. Nozares ekosistēmai ir svarīgi daudzi spēlētāji, un līdzās māksliniekiem, lai mākslas darbs nonāktu pie skatītāja, darbojas arī kuratori, mākslas kritiķi, pētnieki, mākslas procesa mediatori un izglītības programmu veidotāji. Svarīgi arī būtu izcelt plašāku mākslinieku veikuma spektru, kā, piemēram, lielā un mazā formāta izstādes, grupu izstādes, debijas un mūža ieguldījumu.”
Bez mecenāta nebūs balvas?
Tāpat arvien izskan bažas par to, ka lielākā un prestižākā vizuālās mākslas balva Latvijā šobrīd atkarīga no privāta mecenāta labvēlības. Purvīša balvas atbalstītājs kopš tās pirmsākumiem ir SIA “Alfor” – “Fēnikss” spēļu zāļu un citu azartspēļu platformu īpašnieks –, kura valdes priekšsēdētājs ir pazīstamais mākslas mecenāts un kolekcionārs Jānis Zuzāns. “Purvīša balva ir privāta iniciatīva un ir atkarīga no mecenāta vēlmes to īstenot,” atklātajā vēstulē Kultūras ministrijai uzsvar mākslas jomas pārstāvji. Arī Mākslas akadēmijas rektors K. Zariņš atzīmē: “Ja (Jānis) Zuzāns atteiksies sponsorēt Purvīša balvu, tad nebūs vispār nekā, jo neesam bagāti arī ar mākslas mecenātiem.” Labi atceramies neseno atgadījumu, kad 2020. gadā ārkārtas situācijas dēļ valdība lēma slēgt visas spēļu zāles, tostarp Jāņa Zuzāna uzņēmumam SIA “Alfor” piederošās, uz ko atbildot mecenāts atcēla finansējumu mākslas un kultūras norisēm.
“Purvīša balva ir lieliska privātpersonas iniciatīva, kas ir attīstījusies par prestižu apbalvojumu ar starptautisku rezonansi,” pauž S. Krese, piebilstot: “Es redzu, ka Purvīša balva un Vizuālās mākslas balva lieliski papildinātu viena otru, iezīmējot sasniegumu virsotnes vizuālās mākslas ainavā.”
Vai nacionāla mēroga vizuālās mākslas balvu Latvijas sabiedrība varētu sagaidīt jau tuvākajā laikā? “Nākamgad jau ceram sagaidīt pirmos balvas laureātus,” cer LLMC direktore, atklājot: “Pēc vēstules publicēšanas sekoja Vizuālās mākslas padomes tikšanās ar ministru, kurā tika saņemts apsolījums par atbalstu šādas balvas tapšanai. Pašreiz balvas nolikums un budžeta priekšlikums gaida savu izvērtējumu un saskaņojumu Nacionālajā kultūras padomē, cerot, ka varēs sākt domāt par šīs balvas procesa organizēšanu.”
