FAKTI 0
Izvērtēšanas gaitā Purvīša balvai jau nominētie mākslinieki (finālisti tiks izvirzīti 2016. gada decembrī):
2014. gada decembris – 2015. gada marts:
Krišs Salmanis (par personālizstādi “100 grāmatas, ko nevajag paspēt izlasīt” Laikmetīgās mākslas centrā “kim?”), Ernests Kļaviņš (par izstādi “Nirējs” galerijā “Alma”), Liene Mackus un Artūrs Arnis (par izstādi “Ziemas miegs” Latvijas Laikmetīgās mākslas centra Ofisa galerijā).
2015. gada aprīlis – jūnijs:
Atis Jākobsons (par personālizstādi “Dark Matter” Mūkusalas mākslas salonā), Anda Lāce (par izstādi “Nogrieznis” Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā), Kriša Salmaņa, Annas Salmanes un Kristapa Pētersona kopdarbs – izstāde “Dziesma” izstāžu zāles “Arsenāls” Radošajā darbnīcā.
2015. gada jūlijs – septembris:
Voldemārs Johansons (par videoinstalāciju “Slāpes” starptautiskā Jaunā teātra festivāla “Homo Novus” laikā), Gints Gabrāns (par personālizstādi – videoinstalāciju “Sešas galvas” “Baltās nakts” laikā LNMM izstāžu zālē “Arsenāls”), Ieva Epnere (par darbu “Piramīdas četras versijas” izstādē “Paradīze jaunam cilvēkam” LMC “kim?”).
2015. gada oktobris – decembris:
Arturs Bērziņš (par personālizstādi “Attēldarbi” galerijā “Māksla XO”), Maija Kurševa (par darbu “Dzīvesprieks” izstādē “Lielāks miers, mazāks miers” Dzelzceļa vēstures muzejā) un Krista Dzudzilo (par videoinstalāciju “Skaidrība” izstādē “Džemma90” Mākslas stacijā “Dubulti”).
ATSLĒGAS VĀRDI
Purvīša balva rada iespaidu par to, kas notiek Latvijas aktuālajā mākslas ainā, līdz ar tās kopizstādi arī plašākai sabiedrībai rodas interese un iespēja apskatīt to, ko viņi nav regulāri skatījuši divu gadu laikā.
Būtu lietderīgi ieviest kopēju Purvīša balvas e-pastu, kurā nonāktu informācija no kuratoriem un mākslas notikumu rīkotājiem.
Balvas rīkotājiem būtu jārada iespēja ekspertiem un žūrijai skatīt to, kas notiek ar Latvijas māksliniekiem ārpus Rīgas, un arī to, kas notiek ārpus Latvijas.
UZZIŅA
Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados.
Tās līdzšinējie laureāti: Katrīna Neiburga par videodarbu “Solitude” (2009), Kristaps Ģelzis par personālizstādi “Varbūt” (2011), Andris Eglītis par personālizstādi “Zemes darbi” (2013), Miķelis Fišers par personālizstādi “Netaisnība” (2015).
Purvīša balvas procesā mākslinieku darbi un izstādes divu gadu laikā tiek izvērtētas pa ceturkšņiem.
Nākamo Purvīša balvu pasniegs 2017. gada februārī.