Purvīša balva: elitāras dzīres bulvāru loka ēnā? 0
Ko Purvīša balva atstāj ēnā?
Autores: Arita Krūze, Anita Bormane
Nākamās nedēļas sākumā taps zināmi mākslinieki, kas, izvērtējot notikušās izstādes un konkrētus radošos darbus 2016. gada pirmajā ceturksnī, tiks nominēti Purvīša balvai – Latvijā līdz šim prestižākajam apbalvojumam profesionālajā mākslā, kura ieguvējam tiek arī salīdzinoši liela naudas balva – 28 500 eiro (pirms nodokļu nomaksas). Purvīša balva ir pilnībā privāta ierosme, kas dibināta 2008. gadā ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un novērtēt izcilāko sasniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā. Vienlaikus pārējo Latvijas kultūras balvu vidū tieši šī balva regulāri izpelnās visvairāk pretenziju, kas skar gan tās pretendentu izvirzīšanas principus, gan ietekmi uz mākslas procesiem, gan kopējo pozicionējumu pārējo balvu vidū. Daudziem vēl atmiņā diskusija 2015. gada nogalē par Purvīša balvas “maskulīno” tēlu, un šie samērā kaislīgie strīdi ir vien leduskalna redzamā virsotne.
Ko Purvīša balvas process liecina par Latvijas mākslas procesu, un kas paliek aiz kadra? Kādai šai balvai vajadzētu būt turpmāk?
Par šiem un citiem jautājumiem nesen tika runāts diskusijā “Laikmetīgās mākslas izpausmes Latvijā un to atspoguļojums Purvīša balvā”, kas norisinājās zīmīgā vietā – tikko restaurētajā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kur 2016. gada ziemā tiks atklāta Purvīša balvas nominantu izstāde. Diskusijā piedalījās mākslinieks KASPARS GROŠEVS, mākslas zinātniece un Purvīša balvas eksperte 2009./2010. un 2013./2014. gadā IEVA KALNIŅA, “kim?” programmas direktore ZANE ONCKULE, izstāžu kuratore ŠELDA PUĶĪTE, mākslas kritiķis un Purvīša balvas eksperts 2015./2016. gadā VILNIS VĒJŠ, kā arī mākslinieks un Valsts kultūrkapitāla fonda direktors EDGARS VĒRPE. Diskusiju vadīja Latvijas Radio žurnāliste Ingvilda Strautmane.
