Pētījums atklājis, ka purvu reālās emisijas Latvijā ir vidēji divas reizes mazākas, nekā līdz šim tika aprēķināts 13
Zigmunds Bekmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pētījums atklājis, ka purvu reālās emisijas Latvijā ir vidēji divas reizes mazākas, nekā līdz šim tika aprēķināts.
Purvs ir zemes virsmas nogabals, kam raksturīgs patstāvīgs vai ilgstošs periodisks mitrums, specifiska augu valsts un kūdras uzkrāšanās – tā skaidrots portālā “Latvijas daba.lv”. Pēc kūdras atradņu klasifikācijas purvainu vietu droši var saukt par purvu tikai tad, ja tajā ir vismaz 30 centimetrus biezs kūdras slānis.
Taču biotopus klasificē pēc citiem principiem, tādēļ par purviem uzskatāmas arī tādas vietas, kur kūdras biezums ir tikai pieci centimetri, bet tur atrodamas purvam raksturīgās augu sugas, kam nepieciešams liels mitrums, vai tādas, kas spējīgas piemēroties šādam mitruma režīmam, piemēram, rūsganā melncere, odu gimnadēnija vai Devela grīslis. Kūdra veidojas nepārtraukti, veģetācijas periodam beidzoties, augi atmirst, taču satrūdēšanas process ir traucēts, jo mikroorganismi skābekļa trūkuma dēļ nevar aktīvi darboties, un organiskās atliekas sablīvējas slāņos.
Nopietni rokam vien simt gadus
Latvijā apzinātas 9600 kūdras atradnes, no kurām 5100 ir lielākas par desmit hektāriem, 1100 – lielākas par simt hektāriem, bet rūpnieciskai kūdras ieguvei varētu izmantot ap piecsimt no tām. “No potenciālajām ieguves vietām Latvijā kūdru iegūst tikai četros procentos to teritorijas,” atklāj SIA “Olaines kūdra” valdes priekšsēdētājs Gunārs Cankalis, izrādot savā pārraudzībā esošos kūdras laukus Cenu tīrelī, kuros šajā lietainajā pavasarī darbošanās vēl nav iespējama.
Labi laika apstākļi frēzkūdras ieguvei ir ļoti svarīgi, bet ne mazāk nozīmīgs nozarei arī noieta tirgus, kurā konkurentu netrūkst, tādēļ uz laiku te slēgta rūpnīca, kurā no Olaines kūdras ražoja substrātu šampinjonu audzēšanai, jo pagaidām nevarot sacensties ar pieredzes bagātākajiem holandiešiem.
Lai atbildētu uz jautājumu, vai šobrīd kūdras ieguve notiek saprātīgos apjomos, jāņem talkā vēstures fakti. Pirmā publikācija par kūdras ieguvi un izmantošanu Latvijas teritorijā parādījusies jau 1797. gadā. 1832. gadā Jelgavā pie Kameralvaldes ticis nodibināts kūdras inspektora amats, kura pienākumos ietilpa “kārtīgi apsaimniekot valsts purvus un malkas vietā kurināšanai mežiem nabadzīgākos apvidus apgādāt ar kūdru”.
No 1912. līdz 1915. gadam noticis nopietns purvu pētīšanas darbs gan dabā, gan speciālā laboratorijā Pētera Nomala vadībā. Pirms Pirmā pasaules kara kūdru ieguva jau vairāk nekā trīssimt purvos, visbiežāk gan ļoti nelielos apjomos vienas vai divu saimniecību vajadzībām, lai kurinātu un mēslotu laukus. 1920. gadā tika nodibināta Kūdras izmantošanas valde, kura par valdības līdzekļiem plašos apmēros sāka ražot dedzināmo kūdru. Tobrīd purvu skaits Vidzemē bijis 195, Kurzemē – 84, Zemgalē – 23 un Latgalē – 22.
Pagājušā gadsimta 30. gados nodibināti vairāki lieli valsts kūdras ieguves uzņēmumi Misā, Olainē un Līvānos, bet pēc Otrā pasaules kara – Baložos, Sedā, Cesvainē un citviet. Lielākais kūdras pieprasījums tolaik bija enerģētikā (Rīgas TEC-1) un lauksaimniecībā – kolhozos un sovhozos pakaišiem. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, visintensīvākā kūdras ieguve Latvijā notikusi no 1960. līdz 1990. gadam (2,9 milj. t), bet pašreizējais ieguves apjoms brīvvalsts laikā ir vairākkārt samazinājies, maksimumu – apmēram 1,4 miljonus tonnu – sasniedzot 2018. gadā un ar to jau vairāk nekā desmit gadus starp Baltijas valstīm atrodoties līderos.
Gunārs Cankalis teic, ka viņa pārvaldītā uzņēmuma laukos kūdras slāņa biezums sasniedzot pusotru metru un ar pašreizējiem ieguves tempiem kūdras te pietikšot vēl vismaz četrdesmit gadiem. Par jaunu kūdras lauku apguvi gan jādomā laikus, jo tas nav ātri paveicams darbs. Vispirms jānocērt koki, jāizplēš celmi un jānoņem apaugums, tad jāizrok grāvji, lai lauku nosusinātu – tas prasa četrus piecus gadus.
Purviem iznīcība nedraud
Viegli viļņotais Latvijas reljefs ar daudzām ieplakām un klimatiskie apstākļi (nokrišņu daudzums, kas lielāks par iztvaikošanu) ļoti labvēlīgi ietekmē dabas procesus esošajos purvos un rada nepieciešamos apstākļus, lai veidotos jauni purvi un atjaunotos purvi vietās, kur kādreiz notikusi kūdras ieguve. Lielākie un skaistākie Latvijas purvi – Teiču, Ķemeru, Ziemeļu purvi – jau ir dabas rezervāti. Ja pieskaitām pārējās “Natura 2000” aizsargājamās purvu teritorijas, kopā sanāk ap 128 000 hektāriem jeb aptuveni 40% no visiem purviem, vēl lielākajā daļā purvu saimnieciskā darbība nenotiek vai pat ir aizliegta, kaut šīm vietām nav piešķirts aizsargājamo teritoriju statuss.
“Pašlaik Zaļā kursa ietvaros tiek veidots Taisnīgas pārkārtošanās fonda reģionālais plāns, kurā ir paredzēts finansējums arī sen izstrādāto un nerekultivēto vai neveiksmīgi rekultivēto kūdras purvu rekultivēšanai, izvēloties piemērotāko no septiņiem veidiem, tostarp apmežošanu, apstādīšanu ar ilggadīgiem ogulājiem, paludikultūrām (vilkvālītēm, niedrēm, miežabrāļiem, sfagniem), ūdenskrātuvju ierīkošanu,” informē Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere. Viņa pauž apņēmību visus darbus pabeigt līdz 2030. gadam, jo, apsekojot purvus, rekultivācija nepieciešama apmēram 15 tūkstošos hektāru, taču daudzviet jau ir notikusi dabiskā atjaunošanās un rekultivējamā platība varētu būt mazāka.
Pētījums parāda emisiju atšķirību
Dabas aizsardzības pārvaldes un partnerorganizāciju īstenotā “LIFE REstore” projekta “Degradētu kūdrāju atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā” ietvaros veiktais pētījums diezgan šokējoši atklāja būtisku SEG (siltumnīcefekta gāzu) emisiju faktoru atšķirību no starptautiski noteiktajiem emisiju faktoriem, proti, reālās emisijas Latvijā izrādījās vidēji divas reizes mazākas, nekā līdz šim tika aprēķinātas. Piemēram, CO2 emisiju atšķirība kūdras ieguves laukos ir 60%, lauksaimniecībā izmantojamajās zemēs – 40–55%, mežos – 50–60%, bet ogulāju stādījumos – pat 80%. Vislielākās atšķirības starp pētījumā noteiktajiem un starptautiskajiem CO2 emisiju faktoriem ir ilggadīgajiem zālājiem, apmežošanai, krūmmelleņu un dzērveņu audzēšanai.
Neticami, bet šis pētījums pierādījis, ka lielākais oglekļa emisiju avots organisko augšņu apsaimniekošanā ir lauksaimniecības zemes – aramzemju ierīkošana dārzeņu vai labības audzēšanai un ilggadīgie zālāji. Nav brīnums, ka atklājušās emisiju atšķirības, jo starptautiski noteiktie faktori balstīti uz Francijā un Vācijā veiktajiem pētījumiem, bet šajās valstīs klimats un arī vides piesārņojuma līmenis atšķiras no situācijas Latvijā, tādēļ emisijas no apsaimniekotām organiskām augsnēm pie mums ir ievērojami pārvērtētas.
“Izstrādātie nacionālie SEG emisiju faktori ļaus samazināt aprēķinātās valsts SEG emisijas par 1,8 miljoniem tonnu oglekļa dioksīda ekvivalenta gadā, kas ir ap 17% no kopējām emisijām valstī, un precīzāk plānot valsts klimata pārmaiņu samazināšanas politiku un ieviešamos pasākumus atbilstoši reālajai situācijai,” projekta “LIFE REstore” sasniegumus iezīmē LVMI “Silava” vadošais pētnieks Andis Lazdiņš.
SEG emisiju uzskaite
Pēc LVMI “Silava” datiem, 70% SEG emisiju no kūdras nāk no iegūtās kūdras apjoma. Latvijā SEG emisijas no mitrājiem 2018. gadā bija 1708,92 kilotonnas CO2 ekvivalenta. Tās aprēķināja, no kūdras ieguves teritorijām un iegūtā kūdras apjoma nodalot izmantošanu enerģētikā un lauksaimniecībā (dārzkopībā, mežsaimniecībā stādu audzēšanai, augsnes bagātināšanai un lopkopībā pakaišiem). Mitrāju kategorijā aprēķina arī oglekļa uzkrājuma izmaiņas dzīvajā un nedzīvajā biomasā platībās ar kokaugu apaugumu, kas nav uzskatāmas par meža zemi, un SEG emisijas no augsnes platībās, kuras pēc kūdras ieguves applūdušas, applūdinātas vai tajās mērķtiecīgi atjaunots sākotnējais mitruma režīms.
“Pieeja, ka visa iegūtā kūdra tūlīt oksidējas, radās laikā, kad kūdra pārsvarā tika dedzināta, taču šobrīd izpratne par kūdras lietojumu pasaulē ir strauji mainījusies. Pašlaik aptuveni 97% no Latvijā iegūtās kūdras apjoma tiek izmantoti dārzkopības vajadzībām, līdz ar to nav pareizi rēķināt, ka visa iegūtā kūdra tūlīt oksidējas,” uzskata Ingrīda Krīgere. “Dārzkopībā izmantotā kūdra turpina saglabāt organisko vielu (oglekli) un tajā augošie augi piesaista CO2. Kūdras substrātus augu audzēšanai var izmantot vairākkārt un tos pēc izmantošanas iestrādā augsnē, uzlabojot augsnes kvalitāti un palielinot oglekļa daudzumu tajā. Līdz ar to pašreizējie SEG aprēķini neatbilst reālajai situācijai un aprēķināšanas metodika ir jāpārskata un jāmaina.” Lai to izdarītu, jau ir sagatavoti priekšlikumi Eiropas Savienības un Latvijas vides politikas un klimata mērķu īstenošanai.
Mitrāju apsaimniekošanas un jo īpaši kūdras ieguves radītās SEG emisijas Latvijā būtiski ietekmēs Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektora un valsts kopējo SEG emisiju mērķu sasniegšanu 2030. gadā. Pagaidām mitrāju apsaimniekošana nav ietverta klimata izmaiņu mazināšanas mērķos, tādēļ ļoti svarīgi pareizi aprēķināt šo emisiju apjomu, lai par pārsniegumu Latvijai nenāktos maksāt soda naudu.
Kā klimatam draudzīgi apsaimniekot kūdrājus
“LIFE REstore” projektā iegūtie rezultāti ļāvuši izdarīt vērtīgus secinājumus, kas noderīgi kādreizējo kūdras ieguves lauku apsaimniekotājiem. “Apmežošana, sevišķi priedes stādījumi, bijušajās kūdras ieguves vietās ilgtermiņā var samazināt SEG emisijas un vērtējams kā efektīvākais agrāko kūdras ieguves vietu apsaimniekošanas scenārijs klimata politikas kontekstā,” secina Andis Lazdiņš. “Savukārt ogu stādījumu ierīkošana – krūmmelleņu un īpaši dzērveņu stādījumi – uzskatāmi par negaidīti efektīviem SEG emisiju samazinošiem kūdrāju apsaimniekošanas veidiem. Līdz šim nebija zinātniskas informācijas par tik ievērojamu SEG emisiju samazinājumu no augsnēm, kurās ierīkotas dzērveņu plantācijas.Šie rekultivācijas veidi ir ne tikai klimatam draudzīgi, bet sniedz arī sociālus un ekonomiskus ieguvumus.”
Dižbrūklenes pret emisijām un vēzi
Pētnieciskās jaunsaimniecības “Gundegas” īpašnieks tehnisko zinātņu doktors Andris Ansis Špats jau divdesmit gadus Bīriņos nodarbojas ar lielogu dzērveņu jeb dižbrūkleņu audzēšanu un pētniecību izstrādātajos kūdras laukos, nu jau 22 hektāru platībā audzējot 17 gan Amerikā, gan Latvijā izveidotas dzērveņu šķirnes.
“2007. gadā tika publicēts ASV veikto pētījumu apkopojums par lielogu dzērveņu spēju attīrīt organismu pēc ķīmijterapijas kursa. Tajā bija minēts, ka visefektīvākā šķirne ir ‘Early Black’, kas satur daudz proantacianidīnu un fenolu. Pēdējo gadu pētījumi vēsta par dzērveņu labvēlīgo ietekmi jau 17 dažādu vēža formu ārstēšanā. Arī es ģimenē esmu saskāries ar šo ļauno slimību un sapratu, ka Latvijā no sējeņiem izaudzētās, atlasītās jaunās šķirnes, kuras radījis Alfreds Ripa Nacionālajā botāniskajā dārzā, pretvēža iedarbības ziņā varētu būt pat vēl spēcīgākas par minēto Amerikas šķirni.
Lai gan mūsu dzērveņu šķirņu raža dažkārt ir pat uz pusi mazāka nekā tradicionālajām ASV sulu šķirnēm, vērts izstrādātajos kūdrājos stādīt tieši Latvijā radītās, jo aktīvās vielas galvenokārt atrodamas miziņā un ražas lielumam nav izšķirīgas nozīmes,” skaidro A. A. Špats. Viņš uzsver, ka mūsdienu zinātne ir pierādījusi – dižbrūklenes attīra nieres un dzimumorgānus labāk par antibiotikām, jo antioksidantu daudzums šajās ogās ir četras piecas reizes lielāks nekā dienvidu augļos. Tās veicina asinsriti, ātrāk atjauno muskuļu spēku un pasargā sirdi no infarktiem un pārslodzēm.
Video skat. la.lv
Uzziņa
Purvi Latvijā
* Purvi (potenciālās kūdras atradnes) klāj 10% no Latvijas teritorijas.
* Kūdras ieguve notiek tikai 4% visu kūdras atradņu platību.
* Atradnēs uzkrājušies 1,7 miljardi tonnu kūdras.
* Gadā no jauna izveidojas aptuveni 1,6 miljoni tonnu kūdras (pieņemot, ka vidējais uzkrāšanās ātrums ir 2 mm gadā).
* Desmit gados vidēji gadā tiek iegūti 0,95 miljoni tonnu kūdras, bet pieaugums ik gadu ir 0,65 miljoni tonnu.
* Pašlaik ar kūdras ieguvi Latvijā nodarbojas 66 uzņēmumi 95 kūdras atradnēs 15 700 ha platībā.
* 2020. gadā Latvija eksportēja 1,954 milj. t kūdras (vairāk nekā pērn ieguva – 1,407 milj. t) par 205 milj. eiro uz vairāk nekā simt pasaules valstīm, visvairāk uz Vāciju, Itāliju, Nīderlandi, Beļģiju un Ķīnu.
* 2020. gadā Latvija importēja 67 tūkst. t kūdras, visvairāk no Igaunijas.
Avots: Latvijas Kūdras asociācija
Eksperta viedoklis
Kūdras purvi nav lielākie gāzu radītāji
Andis Lazdiņš, LVMI “Silava” vadošais pētnieks: Latvija ir viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kur ir daudz organisko augšņu, kas var radīt lielu CO2 un SEG, izmantojot šādas augsnes tautsaimniecībā. Tā ierēdņiem ir grūti saprotama problēma, tādēļ līdz šim nebija iespējams piesaistīt Eiropas finansējumu pētījumiem, kas ļautu iegūt emisiju raksturlielumus, ar kuriem pietiekami ticami varētu aprēķināt reālo emisiju dažādās kūdrainajās augsnēs Latvijā un ietvert šos datus nacionālajā SEG gāzu inventarizācijas ziņojumā, kādu visas ES valstis sagatavoja saskaņā ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un tai pievienoto Kioto protokolu līdz 2020. gadam, kad stājās spēkā Parīzes nolīgums par turpmāko klimata politiku.
Tomēr pirms pāris gadiem izdevās saņemt finansējumu, projekta “LIFE REstore” īstenošanai, kurā uzmanību pievērsām ne tikai izstrādei nesen slēgtajos kūdras ieguves laukos, bet arī jau sen pamestajos un tādos, kuros vēl turpinājās kūdras ražošana. Pētījuma mērķis bija apzināt šādu kūdras platību kopējo skaitu, emisiju lielumu un pie viena izlemt, ko nākotnē darīt, lai šīs emisijas samazinātu. Darba procesā noskaidrojām, ka Latvijā ir aptuveni piecdesmit tūkstoši hektāru izstrādātu kūdras atradņu, no kurām lielākā daļa ir dabiski apmežojušās, bet apmēram trešdaļa (~ 15 000 ha) atrodas starpstadijā un uzskatāmas par degradētām teritorijām.
Lai laikā un telpā pietiekami korekti noskaidrotu SEG un CO2 emisiju lielumu, faktiski izmantojama tikai viena mērīšanas metode. Vienkāršoti runājot, tas notiek noteiktajos parauglaukumos uz augsnes uzliekot “spaiņus” un savācot no tiem gāzu paraugus. Projekta “Life REstore” ietvaros divu gadu laikā 41 vietā (katrā piecos laukumos) visā valsts teritorijā ar slēgto kambaru paņēmienu tika veikti SEG gāzu mērījumi, nosakot oglekļa dioksīda, metāna (CH4) un dislāpekļa oksīda (N2O jeb smieklu gāzes) izmaiņas gaisā. Katrs zemes izmantošanas veids bija pārstāvēts ar trim objektiem. Paraugus ievācām reizi mēnesī katrā mērījumu vietā dažādās organiskajās augsnēs, kas atšķīrās ar zemes izmantošanas un veģetācijas veidu. Parīzes nolīgums par SEG gāzu emisijām un to uzskaiti paredz līdz 2050. gadam visos saimnieciskajos sektoros ES valstīm sasniegt emisiju neitralitāti. Tas nozīmē, ka SEG emisijas vairs nepārsniegs šo gāzu piesaisti. Projektā gāzu mērījumus veica Igaunijas uzņēmums “Severitas” un Tartu universitāte sadarbībā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava”.
Noņemot gāzu paraugus, vispirms tiek paņemts apkārtējā gaisa paraugs, bet pēc tam paraugi ar laika intervālu no izvada zem noslēgtās platības. Pētāmo gāzu koncentrācijas starpība starp otrajā un pirmajā paraugā izmērīto dod gala rezultātu. Ņemot vērā “spaiņa” laukumu un tilpumu, varam sarēķināt, cik daudz gāzu šī platība ir emitējusi. Ja ir pietiekami liels atkārtojumu skaits un regularitāte (mēs to darījām 24 mēnešus no vietas), tad iespējams iegūt diezgan precīzus mērījumus un izdarīt pamatotus secinājumus.
Vai pēc kūdras ieguves purvi ir jāatjaunina?
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
