Zemi neizmanto, bet tāpat jāmaksā 26
Rīgā ap 500 Purvciema mikrorajona daudzstāvu dzīvojamo namu dzīvokļu īpašnieki prasa zemes īpašniekiem noslēgt ar viņiem atsevišķus zemes nomas līgumus, iebilstot pret mēģinājumu piedzīt no viņiem pārmērīgi lielu maksu par zemi, kuru viņi neizmanto, kā arī parādus vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā.
Viršu ielas 13., Deglava ielas 59. un 61. nama iedzīvotājiem papildu sarežģījumus rada tas, ka zemei zem viņu namiem ir vairāki īpašnieki, viens daudzstāvu nama gals atrodas uz vienam īpašniekam piederošas zemes, bet otrs – jau citam piederošas.
Turklāt zemes īpašnieki gadu gaitā vairākkārt mainījušies. Pēc ierakstiem zemesgrāmatā redzams, ka darījumi vienmēr kārtoti pēc labi pazīstamās shēmas, kas liedz namu iedzīvotājiem izmantot pirmpirkuma tiesības, – sākumā pārdod zemes domājamo daļu, bet dažas dienas vēlāk – pārējo.
Iedzīvotāji pauž gribu vienoties
Namu iedzīvotāji no sarunām ar zemes īpašniekiem par zemes nomu neizvairās. Spriežot pēc viņu vairākkārt sūtītajām vēstulēm zemes īpašniekiem, teju uzprasās paši. Bet, iekams sākt maksāt, prasa noslēgt nomas līgumus ar katru dzīvokļa īpašnieku atsevišķi, iemērīt viņu namiem reāli nepieciešamās zemes platības, kā arī noteikt tām likumā paredzētos saimnieciskās darbības ierobežojumus.
Man pašam, izstaigājot šā Purvciema mikrorajona namu plašos iekšpagalmus, kur netrūkst citiem īpašniekiem piederošas būves, koplietošanas ielas, arī rodas iespaids, ka šo namu iedzīvotājus grib piespiest maksāt par zemi, kuru ikdienā viņi nemaz neizmanto.
Viršu ielas 13. nama dzīvokļu īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētāja Tamāra Puga stāsta, ka, kopš par zemes īpašniekiem kļuvuši Žanete Aščuka un Arturs Solozemnieks, viņiem vairākkārt esot piedāvāts noslēgt zemes nomas līgumus. Bet piedāvājumi allaž esot palikuši bez atbildes.
Tā vietā abi zemes īpašnieki iesūdzējuši tiesā Viršu 13 dzīvokļu īpašnieku biedrību, prasot tai noteikt zemes nomas maksas apmēru 6% no kadastrālās vērtības, kā arī piedzīt parādu par pagājušajiem diviem gadiem, kopš biedrība kļuvusi par šā nama apsaimniekotāju. Ar līdzīgām prasībām zemes īpašnieki vērsušies tiesā arī pret citu namu apsaimniekotājiem.
Spiež maksāt pārspīlētas summas
“Pēc tiesā iesniegtā prasījuma par laikposmu no 2015. gada 1. jūlija līdz 2017. gada 1. jūlijam Žanete Aščuka pieprasa samaksāt biedrībai, būtībā 36 dzīvokļu īpašniekiem, par zemes nomu 13 222,15 eiro un pievienotās vērtības nodokli (PVN) 2776,65 eiro, nokavējuma procentus par zemes nomas maksas parāda samaksas nokavējumu 744,29 eiro, advokāta izdevumus 1430 eiro, kā arī tiesāšanās izdevumus, kopsummā 19 272,05 eiro,” atklāj Viršu ielas biedrības valdes priekšsēdētāja.
Kaut arī Arturam Solozemniekam pieder tikai zemes īpašuma domājamā daļa, kuru iznomāt diezin vai ir iespējams, par saviem 19 kvadrātmetriem tiesā viņš vēlas piedzīt ap 45 eiro.
Tamāra Puga uzskata, ka biedrība nemaz nevarot būt atbildētāja tiesā, tāpēc ka dzīvokļu īpašnieki neesot pilnvarojuši to noslēgt nomas līgumu ar zemes īpašniekiem.
“Šīs tā dēvētās piespiedu zemes nomas summas, kuras no mums mēģina izspiest zemes īpašnieki, ir acīmredzami pārspīlētas, tās tiek rēķinātas par platību, kas namam nemaz nav nepieciešama,” uzskata A. Deglava ielas 59. nama iedzīvotāju pārstāvis Viktors Ļenčevskis. “Par 3582 kvadrātmetru nomu mēs, 48 dzīvokļu īpašnieki, līdz šim bijām spiesti maksāt ap 26 000 eiro gadā. Par vienu kvadrātmetru 55 eiro!”
Šo pārspīlēto summu dēļ no agrākā nama apsaimniekotāja – pašvaldības uzņēmuma “Rīgas namu pārvaldnieks” – pakalpojumiem Deglava ielas 59. nama iedzīvotāji atteikušies, tāpēc ka tas bez saskaņojuma ar iedzīvotājiem pats vienojās ar zemes īpašniekiem par nomas maksas apmēru. Kā iedzīvotāji stāsta, viņi vairs nevēlas, ka aiz viņu mugurām noslēdz nomas līgumus par pārspīlētām summām, kuras pēc tam jāmaksā viņiem.
Žanetes Aščukas pilnvarotais pārstāvis un zemes īpašnieks Arturs Solozemnieks apstiprina, ka viņu prasību pret Viršu ielas 13. nama dzīvokļu īpašnieku biedrību tiesā skatīs šā gada augustā. Pirms septiņiem gadiem, kad šo namu vēl apsaimniekoja dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība “Pavadonis”, pret apsaimniekotāju celto līdzīgo prasību tiesa apmierināja. Tāpēc viņš domā, ka pret nama pašreizējo apsaimniekotāju tiesas iznākums būšot tāds pats.
Savukārt novembrī tiesa vērtēs līdzīga satura prasību, kuru zemes īpašnieki vērsuši pret SIA “Latvijas namsaimnieks” (agrāko “Latio namsaimnieks”) – A. Deglava ielas 59. nama apsaimniekotāju.
Arī “Latvijas namsaimnieka” valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs stāsta, ka, kopš šo namu apsaimnieko viņi, dzīvokļu īpašnieki nav pilnvarojuši slēgt zemes nomas līgumus ar zemes īpašnieku. To uzņēmuma pārstāvis jau paskaidrojis arī tiesai.
