Stādi un laistīšana 9
Pirmajos saimniekošanas gados jārēķinās ar lielām investīcijām – G. Sauškina lēš, ka ieguldījumi pie tagadējās dārdzības varētu būt ap 20 tūkstošiem eiro uz vienu hektāru. Kad viņa sāka saimniekot, tie bija aptuveni 10 tūkstoši latu uz hektāru. Kā rāda Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) aprēķini, pirmajā gadā lauka sagatavošanas un ierīkošanas izmaksas, ieskaitot ūdenskrātuvju izbūvi, meliorāciju, stādu iegādi, laistīšanas sistēmas ierīkošanu, var sasniegt 32 tūkstošus eiro. Ar ieguldījumiem jārēķinās arī nākamajos gados un par peļņu var runāt tikai pēc vairākiem gadiem.
Lielākās izmaksas dzērveņu audzēšanā ir stādi – uz tiem nedrīkstot taupīt. G. Sauškina stāsta, ka uz vienu hektāru jādēsta četras tonnas stādu. Lielas izmaksas veido arī apūdeņošanas sistēma, kas izveidota apkārt dzērveņu laukiem, un laistīšana. “Tas nodrošina, ka mums ogas ir katru gadu un mēs neesam atkarīgi no laikapstākļiem,” stāsta saimniece. Arī vasarā, kad ir sauss un karsts, dzērvenes tiek laistītas, jo tās mitrumu uzņem vairāk ar lapām, nevis saknēm.
“Very Berry” saimniecībā dzērveņu novākšana lielākoties ir mehanizēta, tikai lauku malas jānolasa sezonas darbiniekiem. Pagaidām nav izgudrota tehnika, kas dzērveņu laukus varētu apkopt, līdz ar to Gundegas Sauškinas dzīvesbiedram Sergejam nācies likt lietā savas prasmes un meistarību, lai izgatavotu nepieciešamos agregātus. Viens no tiem ir stādu ķemmētājs, kas nepieciešams, lai ogas vēlāk varētu novākt ar kombainu. Ja to nedara, ogu stīgas aug uz visām pusēm un ogas novākt ir daudz grūtāk.
“Very Berry” pastāvīgi nodarbina 15 cilvēkus, bet sezonas laikā tiek deklarēti 84 strādājošie, kas mainās pa dienām. Saimniece priecājas par savulaik izcīnīto un ieviesto sezonas laukstrādnieku programmu ar 15% ienākuma nodokli, kas ļauj ātri vien reģistrēt sezonas strādniekus LAD elektroniskajā pieteikšanās sistēmā. Viņa bija viena no šā pasākuma iniciatorēm un tagad kopīgi ar citiem kolēģiem redz šīs programmas ieguvumus.
