Poļi pie Madlienas izmanto tehnoloģiju, kas noderēs nākotnē 4
Ja jums nākas braukt no Skrīveriem uz Madlienu, esiet gatavi pacietībai. Šie daži desmiti kilometru var prasīt stundu. Toties redzēsiet savām acīm, kur aiziet tie ceļu būves miljoni. Milzu grunts pārvietošanas darbos aiziet, jo nav jau nekādas jēgas jaunu asfalta sedziņu uz vecā nestabilā pamata likt. Un tiek rakts vairāku metru dziļumā, radītais tukšums par jaunu aizpildīts, blietēts, veltņots, un tikai tad nāk “piķis”, kuram nu vajadzētu līdzenam turēties ilgus gadus. Cena – līdz miljonam par kilometru.
Bet gadās arī tā kā pie Madlienas. Pirmsprojekta izpētes dziļums ir ierobežots. Un tikai darbu gaitā atklājas, ka šeit pat ar četru metru dziļu iegraušanos nepietiks. Senā ezera kūdra ir dziļāka un slodzi neizturēs. Turklāt tik biezi uzbērumi nav ātri noblīvējami, nekādā gadījumā nebūtu asfaltējami šogad. Ko darīt? Līdzīgu Ventspils šosejas posmu pie Tukuma pērn stabilizēja ar monolīta betona atbalsta sienām. Baigi darbietilpīgi un dārgi.
Šeit nolemts pirmo reizi Latvijā mēģināt citu metodi. Mīkstā posma stabilizēšanu bez lielas grunts pārvietošanas. Divi milzu urbšanas/betonēšanas agregāti, kādu mums vēl nav (bet droši vien būs, ja eksperiments attaisnosies), atbraukuši no Polijas. Un pavisam īsā laikā “ieaudzēs” vecajā purvā gandrīz tūkstoti betona kolonnu. Garas – seši, ja nepieciešams arī vairāk (agregāts pats atpazīst stabilu atbalstu) metri. Tikai 30 cm resnas. Virs tām lielākas grants un šķembu “cepures”, pa virsu visu režģi saistošs ģeotekstils un trīsslāņu asfalta segums. Turklāt tas droši klājams jau šogad, jo šādai konstrukcijai “sēšanās” laiks nav vajadzīgs. Iznāk tikai nedaudz dārgāk nekā ierastā dziļā rekonstrukcija. Bet ātrums izcils. Un noturības prognozes ļoti labas. Poļu inženieri stāsta, ka viņu pirmajos šādos objektos, kas būvēti pirms desmit gadiem, nav fiksētas par dažiem centimetriem lielākas deformācijas.
