Agris Liepiņš: Purva bridēji 1
Valsts kontrole secinājusi, ka Zemkopības ministrija un akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” slikti pārvalda un apsaimnieko valstij piederošos derīgos izrakteņus – kūdru un smiltis. Ne paši interesējušies, nedz zinājuši par izrakteņu vērtību.
Nav nedz lāga uzskaites, nedz nojēgas par ieguves apjomiem. Kūdras purvi pirms divdesmit gadiem iznomāti dažādām firmām par nesamērīgi zemu cenu, piemēram, septiņi lati jeb apmēram deviņarpus eiro par hektāru.
Deviņdesmit piecus procentus iegūtās kūdras eksportē, un sešdesmit procenti no eksporta apjoma tiek iegūti Zemkopības ministrijas valdījumā esošajās platībās.
Atklāti sakot, kūdras ieguves nozarē notiekošais izskatās pēc koloniālas valsts ekonomikas – izejvielu pārdošana par pašizmaksu, pašiem neradot nekādu pievienoto vērtību.
AS “Latvijas valsts meži”, kā jau tas paredzams, pārmetumus noraida. Smieklīgi zemā iznomāto kūdras atradņu nomas maksa esot nākusi mantojumā, kūdras nozari pārņemot, un neko tur nevarot līdzēt. Ja pacelšot nomas maksu, sekošot tiesu darbi un sankcijas pret valsti. Un vispār pielietotas dažādas aprēķināšanas metodes.
Tā vai citādi, bet kārtējo reizi redzam, cik ļoti pavirši un netālredzīgi attiecamies pret mūsu dabas bagātībām. Pēc būtības kūdras ieguve ir ļoti perspektīva tautsaimniecības nozare, it sevišķi ilgtermiņā, ja ņemam vērā pasaules tendenci pāriet uz dabai draudzīgiem energoresursiem.
Kūdru var izmantot apkurei, mēslojumam un pakaišiem, izolācijas plākšņu un filtru ražošanai, papīra un auduma izgatavošanai, ķīmiskai pārstrādei un krāsvielu ražošanai. To var izmantot ārstniecībā un kosmētikā. No bērnības atceros, kā vecmāmiņa lika krāsnī kūdras briketes – tādas brūni melnas ar apaļiem stūrīšiem.
Vienmēr piekodināja, ka vienu pašu briketi dedzināt nevarot, jo ļoti karsta. Klāt jāliek malka. Tagad – ej, kur gribi, visur nopērkamas vien skaidu briketes. Skaidas arī nav jāmet ārā.
Apmēram desmit procentus Latvijas teritorijas aizņem purvi. Tie ir samērā vienveidīgi izvietoti visā valsts teritorijā, atrodas nelielā attālumā viens no otra, ir savienoti ar pievedceļiem. Ja kūdras nozari attīstītu, darba rokas būtu vajadzīgas vienmērīgi visā valsts teritorijā.
Var iebilst, ka darbs kūdras purvā ir fiziski grūts un mazkvalificēts. Latvijas brīvvalsts laikā uz kūdras purviem sūtīja notiesātos. Cik naudas jāiegulda, lai šo nozari mehanizētu, lai nodrošinātu Skandināvijas valstu strādnieka cienīgus darba apstākļus?
Vai tas maz atmaksājas? Kam ir liekas zelta bedres, kurš ķēzīs naudu, ja nav paredzama tūlītēja peļņa?
Tagad modē ir runāt par izaicinājumiem. Aiziet uz veikalu un ielikt burkānu papīra, nevis celofāna maisiņā, ir jauns izaicinājums, noiet divas pieturas kājām, nevis braukt ar trolejbusu ir vēl lielāks izaicinājums un izkāpšana no komforta zonas.
Lūk, jums reāls izaicinājums un izkāpšana no komforta zonas – kūdras ieguve. Kūdras resursu izmantošana attīstīs pārstrādes tehnoloģiju zinātnisko izpēti, veicinās meliorācijas mašīnu un ūdens attīrīšanas iekārtu un palīgierīču konstruēšanu un ražošanu, radīs jaunas darba vietas.
Pēc zinātnieku aprēķiniem ap pieciem tūkstošiem jaunu mazkvalificētu darba vietu un apmēram piecsimt speciālistu darba vietu kūdras ieguves uzņēmumos vien. Nevajadzētu par zemu novērtēt faktu, ka pēc kūdras izstrādes izmantoto zemju vērtība pieaug.
Vienmēr vieglāk ir pamatot ar skaitļiem, ka tas ir neizdevīgi, prasa milzu kapitālieguldījumus un tā tālāk. Daudz lētāk nopirkt gāzi no kaimiņvalsts. Un vispār globalizācijas laikmetā, kad visa pasaule vaļā, nopirkt jau gatavu ir lētāk.
Bet ja nu pēc desmit gadiem, planētas klimata saglābšanas vārdā atsakoties no daudziem šodien tik ierastiem energoresursu izmantošanas ieradumiem, valstis, kurām ir kūdras resursi, izrādīsies vinnētājas? Es arī, tāpat kā Bondara kungs Saeimā, gribu izmantot privilēģiju pasapņot.
AS “Latvijas valsts meži”, kā jau tas paredzams, pārmetumus noraida. Smieklīgi zemā iznomāto kūdras atradņu nomas maksa esot nākusi mantojumā, kūdras nozari pārņemot, un neko tur nevarot līdzēt. Ja pacelšot nomas maksu, sekošot tiesu darbi un sankcijas pret valsti. Un vispār pielietotas dažādas aprēķināšanas metodes.
Tā vai citādi, bet kārtējo reizi redzam, cik ļoti pavirši un netālredzīgi attiecamies pret mūsu dabas bagātībām. Pēc būtības kūdras ieguve ir ļoti perspektīva tautsaimniecības nozare, it sevišķi ilgtermiņā, ja ņemam vērā pasaules tendenci pāriet uz dabai draudzīgiem energoresursiem. Kūdru var izmantot apkurei, mēslojumam un pakaišiem, izolācijas plākšņu un filtru ražošanai, papīra un auduma izgatavošanai, ķīmiskai pārstrādei un krāsvielu ražošanai.
To var izmantot ārstniecībā un kosmētikā. No bērnības atceros, kā vecmāmiņa lika krāsnī kūdras briketes – tādas brūni melnas ar apaļiem stūrīšiem. Vienmēr piekodināja, ka vienu pašu briketi dedzināt nevarot, jo ļoti karsta. Klāt jāliek malka. Tagad – ej, kur gribi, visur nopērkamas vien skaidu briketes. Skaidas arī nav jāmet ārā.
Apmēram desmit procentus Latvijas teritorijas aizņem purvi. Tie ir samērā vienveidīgi izvietoti visā valsts teritorijā, atrodas nelielā attālumā viens no otra, ir savienoti ar pievedceļiem. Ja kūdras nozari attīstītu, darba rokas būtu vajadzīgas vienmērīgi visā valsts teritorijā.
Var iebilst, ka darbs kūdras purvā ir fiziski grūts un mazkvalificēts. Latvijas brīvvalsts laikā uz kūdras purviem sūtīja notiesātos. Cik naudas jāiegulda, lai šo nozari mehanizētu, lai nodrošinātu Skandināvijas valstu strādnieka cienīgus darba apstākļus? Vai tas maz atmaksājas? Kam ir liekas zelta bedres, kurš ķēzīs naudu, ja nav paredzama tūlītēja peļņa?
Tagad modē ir runāt par izaicinājumiem. Aiziet uz veikalu un ielikt burkānu papīra, nevis celofāna maisiņā, ir jauns izaicinājums, noiet divas pieturas kājām, nevis braukt ar trolejbusu ir vēl lielāks izaicinājums un izkāpšana no komforta zonas.
Lūk, jums reāls izaicinājums un izkāpšana no komforta zonas – kūdras ieguve. Kūdras resursu izmantošana attīstīs pārstrādes tehnoloģiju zinātnisko izpēti, veicinās meliorācijas mašīnu un ūdens attīrīšanas iekārtu un palīgierīču konstruēšanu un ražošanu, radīs jaunas darba vietas.
Pēc zinātnieku aprēķiniem ap pieciem tūkstošiem jaunu mazkvalificētu darba vietu un apmēram piecsimt speciālistu darba vietu kūdras ieguves uzņēmumos vien. Nevajadzētu par zemu novērtēt faktu, ka pēc kūdras izstrādes izmantoto zemju vērtība pieaug.
Vienmēr vieglāk ir pamatot ar skaitļiem, ka tas ir neizdevīgi, prasa milzu kapitālieguldījumus un tā tālāk. Daudz lētāk nopirkt gāzi no kaimiņvalsts. Un vispār globalizācijas laikmetā, kad visa pasaule vaļā, nopirkt jau gatavu ir lētāk.
Bet ja nu pēc desmit gadiem, planētas klimata saglābšanas vārdā atsakoties no daudziem šodien tik ierastiem energoresursu izmantošanas ieradumiem, valstis, kurām ir kūdras resursi, izrādīsies vinnētājas? Es arī, tāpat kā Bondara kungs Saeimā, gribu izmantot privilēģiju pasapņot.
AS “Valsts valsts meži”, kā jau tas paredzams, pārmetumus noraida. Smieklīgi zemā iznomāto kūdras atradņu nomas maksa esot nākusi mantojumā, kūdras nozari pārņemot, un neko tur nevarot līdzēt. Ja pacelšot nomas maksu, sekošot tiesu darbi un sankcijas pret valsti. Un vispār pielietotas dažādas aprēķināšanas metodes.
Tā vai citādi, bet kārtējo reizi redzam, cik ļoti pavirši un netālredzīgi attiecamies pret mūsu dabas bagātībām. Pēc būtības kūdras ieguve ir ļoti perspektīva tautsaimniecības nozare, it sevišķi ilgtermiņā, ja ņemam vērā pasaules tendenci pāriet uz dabai draudzīgiem energoresursiem.
Kūdru var izmantot apkurei, mēslojumam un pakaišiem, izolācijas plākšņu un filtru ražošanai, papīra un auduma izgatavošanai, ķīmiskai pārstrādei un krāsvielu ražošanai. To var izmantot ārstniecībā un kosmētikā. No bērnības atceros, kā vecmāmiņa lika krāsnī kūdras briketes – tādas brūni melnas ar apaļiem stūrīšiem.
Vienmēr piekodināja, ka vienu pašu briketi dedzināt nevarot, jo ļoti karsta. Klāt jāliek malka. Tagad – ej, kur gribi, visur nopērkamas vien skaidu briketes. Skaidas arī nav jāmet ārā.
Apmēram desmit procentus Latvijas teritorijas aizņem purvi. Tie ir samērā vienveidīgi izvietoti visā valsts teritorijā, atrodas nelielā attālumā viens no otra, ir savienoti ar pievedceļiem.
Ja kūdras nozari attīstītu, darba rokas būtu vajadzīgas vienmērīgi visā valsts teritorijā. Var iebilst, ka darbs kūdras purvā ir fiziski grūts un mazkvalificēts. Latvijas brīvvalsts laikā uz kūdras purviem sūtīja notiesātos.
Cik naudas jāiegulda, lai šo nozari mehanizētu, lai nodrošinātu Skandināvijas valstu strādnieka cienīgus darba apstākļus? Vai tas maz atmaksājas? Kam ir liekas zelta bedres, kurš ķēzīs naudu, ja nav paredzama tūlītēja peļņa?
Tagad modē ir runāt par izaicinājumiem. Aiziet uz veikalu un ielikt burkānu papīra, nevis celofāna maisiņā, ir jauns izaicinājums, noiet divas pieturas kājām, nevis braukt ar trolejbusu ir vēl lielāks izaicinājums un izkāpšana no komforta zonas. Lūk, jums reāls izaicinājums un izkāpšana no komforta zonas – kūdras ieguve.
Kūdras resursu izmantošana attīstīs pārstrādes tehnoloģiju zinātnisko izpēti, veicinās meliorācijas mašīnu un ūdens attīrīšanas iekārtu un palīgierīču konstruēšanu un ražošanu, radīs jaunas darba vietas. Pēc zinātnieku aprēķiniem ap pieciem tūkstošiem jaunu mazkvalificētu darba vietu un apmēram piecsimt speciālistu darba vietu kūdras ieguves uzņēmumos vien. Nevajadzētu par zemu novērtēt faktu, ka pēc kūdras izstrādes izmantoto zemju vērtība pieaug.
Vienmēr vieglāk ir pamatot ar skaitļiem, ka tas ir neizdevīgi, prasa milzu kapitālieguldījumus un tā tālāk. Daudz lētāk nopirkt gāzi no kaimiņvalsts. Un vispār globalizācijas laikmetā, kad visa pasaule vaļā, nopirkt jau gatavu ir lētāk.
Bet ja nu pēc desmit gadiem, planētas klimata saglābšanas vārdā atsakoties no daudziem šodien tik ierastiem energoresursu izmantošanas ieradumiem, valstis, kurām ir kūdras resursi, izrādīsies vinnētājas? Es arī, tāpat kā Bondara kungs Saeimā, gribu izmantot privilēģiju pasapņot.
