Purgaile: Bankas piešķirt kredītus kavē ēnu ekonomika un necaurskatāmās finanses 1
Latvijā salīdzinoši augstais ēnu ekonomikas īpatsvars un vēsturiski ne līdz galam caurskatāmās finanses uzņēmējdarbībā kavē bankas piešķirt kredītus, biedrības “Zemnieku saeima” kongresā sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Santa Purgaile.
Viņa uzsvēra, ka Latvija sakārtoja un pārkārtoja finanšu sektoru, parādot izpratni par globālo cīņu ar naudas atmazgāšanu un šajā kontekstā darāmo, un netika iekļauta Finanšu darījumu darba grupas (FATF) “pelēkajā sarakstā”. Šajā kontekstā ļoti nozīmīga bija sadarbība, skaidra sapratne, termiņi, mērķi un projektu vadība.
Purgaile teica, ka šis gads būs sabalansēšanas gads, kad būs iespējams saprast, kurš no finanšu tirgus sakārtošanas pasākumiem ir jāpieslīpē, taču pauda ticību, ka jau nākamajā gadā Latvijas finanšu sektors spēs atbalstīt Latvijas tautsaimniecību.
Pēc viņas sacītā, liela daļa no finanšu plūsmām, kas finanšu sektora sakārtošanas kontekstā tika apturētas, Latvijas tautsaimniecībai nedeva pienesumu un noteikti nebija riska vērtas. Taču tas nenozīmē, ka investīcijas no trešās pasaules valstīm nav vēlamas vispār.
“Ir augstāka un zemāka riska valstis, kuras nav izdarījušas pietiekami finansu sektora sakārtošanā,” viņa skaidroja, aicinot to ņemt vērā.
Purgaile teica, ka Latvijas banku sektors kopumā ir labi kapitalizēts – sektora kapitālrādītāji kopumā ir virs vidējā. Ir bankas, kurām ļoti labi kapitālrādītāji, bet ir tādas, kur nepieciešamas papildu investīcijas, lai strādātu Latvijas tautsaimniecības labā. Taču banku kredītportfelis pēdējos gados ir stagnējis, ko ir ietekmējusi banku slēgšana un atsevišķu banku apvienošana. Tautsaimniecības attīstībai ir nepieciešamība pēc aizdevumiem, un finanšu sektors to saprot, norādīja Purgaile.
FKTK vadītāja atzina, ka globālie procesi, tostarp atbalsta politika un budžets, breksits, tirdzniecības kari un sankcijas, monetārā politika, procentu likmes, cīņa ar naudas atmazgāšanu, klimata pārmaiņas ietekmē Latviju. Zemu procentu likmju ēra visā Eiropā un pasaulē turpinās daudzus gadus, kam vajadzētu būt nopietnam signālam, lai motivētu aizņemties un attīstīt ekonomiku. Tajā pašā laikā Latvijā ir šķēršļi, kādēļ nevar baudīt “augļus” no zemo procenta likmju ēras. Latvijā ir salīdzinoši augsts ēnu ekonomikas īpatsvars. Vēsturiski esošās finanses nav līdz galam caurskatāmas.
Vienlaikus viņa atgādināja, ka Latvija ir progresējusi finanšu sektora sakārtošanā, kas varētu veicināt progresu Latvijas procentu likmēs un tuvošanos Eiropas vidējam līmenim. Pēc Purgailes teiktā, turpmākie pārmaiņu virzieni globāli ir caurskatāma un saprotama biznesa vide, un Latvijas iedzīvotāju izpratnes veicināšana par to.
Diskusiju panelī “Lauksaimnieks un finansētāji – saskarsmes punkti un galvenie izaicinājumi” turpinājās diskusija par to, kādēļ bankas Latvijā ļoti piesardzīgi piešķir aizdevumus lauksaimniekiem. “Zemnieku saeimas” vadītājs Juris Lazdiņš taujāja, vai pēc Latvijas neiekļaušanas “pelēkajā sarakstā” situācija mainīsies un Latvijas lauksaimnieki var sagaidīt pozitīvāku attieksmi.
“SEB bankas” Kreditēšanas nodaļas vadītājs Jānis Mazurenko sacīja, ka līdz šim banku sektorā bija daudz neskaidrības, tāpēc bija grūtāk izkalkulēt un saprast, kādus riskus uzņemties. Taču šogad šie jautājumi atrisināsies un būs iespēja vieglāk finansēt klientus. Joprojām gan būtisks būs caurspīdīgums finansēs.
“Swedbank” pārstāvis piekrita, ka ēnu ekonomikas pazīmes uzņēmumos ilgtermiņā nedos iespēju sadarboties ar bankām, bet gan būtiska ir finanšu pratība, legālu finanšu datu pieejamība. Latvijas kredītreitinga paaugstināšana nedos iespēju piešķirt augstākam riskam vairāk naudas. Ar naudas apmēru kopumā Latvijas bankām problēmu neesot, kapitāla pietiekot. Taču kredīta piešķiršanai būtiska ir saimniecības finanšu datu pieejamība un kvalitāte. Klientam jābūt atbilstošam aizdevuma saņemšanai – svarīga saimniekošanas prasme, efektivitāte, finanšu plūsma.
Tam piekrita arī Attīstības finanšu institūcijas “Altum”” (“Altum”) valdes loceklis Aleksandrs Bimbirulis, norādot, ka finanšu datu kvalitāte aizdevumu piešķiršanā ir būtiska. Viņš teica, ka ir daudz lauksaimnieku ar nepietiekamu finanšu pratību un vērtējamiem finanšu dokumentiem komerckredīta piešķiršanai.
Banku pārstāvji arī aicināja lauksaimniekus tikt skaidrībā par saviem klientiem un to darījumu “caurspīdīgumu”, pirms līguma slēgšanas ar potenciālo sadarbības partneri iegūstot visu nepieciešamo informāciju par komersantu. Lai to paveiktu, ieteicams nolīgt atbilstības speciālistu, kas izvērtē finanšu partnerus. Tāpat bankām ir “melnie saraksti”, tāpēc var konsultēties ar banku, lai iegūtu šādu informāciju.
Jau ziņots, ka šodien notika biedrības “Zemnieku saeima” ikgadējais kongress.
