Pūrē reģistrētas sešas jaunas bumbieru šķirnes 1
“Lūdzu, pastāstiet par Pūres jaunajām bumbieru šķirnēm! Kaut kur lasīju, ka pagājušajā gadā reģistrētas vismaz trīs šķirnes, esot arī šogad. Gribam iestādīt dažus kociņus, bet vajadzētu ziemcietīgas šķirnes ar garšīgiem, sulīgiem bumbieriem. ” Dzintra Alūksnes novadā
No Pūres dārzkopības pētījumu centra bumbieru hibrīdu kolekcijas pagājušā gada nogalē izdalītas sešas Rūdolfa Dumbrava selekcionētas šķirnes. To pirmsākumi saistās ar selekcijas saimniecību “Iedzēni” netālu no Madonas. Šķirņu krustošanā piedalījušies arī Aleksandrs Maizītis un Roberts Āboliņš.
Pēc minētās selekcijas iestādes finansēšanas pārtraukšanas, likvidācijas un zemes privatizācijas Iedzēnos vairs nebija iespējams apkopt un izvērtēt neskaitāmos ābeļu un bumbieru hibrīdus. Lai izglābtu vismaz daļu no selekcionāru mūža darba rezultātiem, daudzi jaunie sēklaudži nonāca Pūrē un Dobelē, kur turpinājās to vērtēšana dārzā. No šiem hibrīdiem vēl arvien var izdalīt kandidātus šķirnes statusa piešķiršanai.
‘Vilma’ (selekcijas numurs AMD 51-4-40) ir viena no visagrākajām vasaras šķirnēm – augļi lietojami jūlija beigās vai augusta sākumā. Tie neglabājas, jāapēd aptuveni divu nedēļu laikā, tāpēc no koka tos novāc pakāpeniski tehniskajā gatavībā un divas trīs dienas nogatavina istabas temperatūrā. Ja augļiem ļauj ienākties zaros, tie kļūst ūdeņaini un sabojājas. Koki aug vidēji lieli. Tā kā ražība ir ļoti augsta, tās ietekmē zari liecas uz leju. Atkarībā no ražas lieluma augļi ir pasīki (līdz vidēji lieliem). Tie ir ļoti skaisti – dzelteni ar košu sarkanrozā sānu saules pusē. Garša teicama katru gadu: mīkstums sulīgs, kūstošs, salds, bez akmensšūnām un specifiskas piegaršas. Kokiem ir augsta ziemcietība, vidēji augsta izturība pret kraupi un puvēm.
‘Nova’ (selekcijas numurs AMD 41-22-15) – vasaras šķirne, kuras augļi vācami augusta otrajā pusē un tūlīt jānotiesā, jo neglabājas. Koki aug diezgan spēcīgi un stāvi. Ražība ļoti augsta, bet ir tieksme ražot periodiski.
Pēc izskata un garšas šie bumbieri atgādina Latvijā sen audzētās vasaras šķirnes ‘Mļijevskaja Raņņaja’ augļus – tie ir vidēji lieli, ar kūstošu, saldu, mazlietiņ ieskābenu mīkstumu un vienmēr teicamu garšu. Taču ‘Novai’, atšķirībā no šīs ukraiņu šķirnes, ir daudz labāka ziemcietība. Tai piemīt vidēji augsta izturība pret kraupi un puvēm.
‘Selija’ (selekcijas numurs AMD-64-76-1, iepriekšējais nosaukums – Sēlija) ir vēla rudens – agra ziemas šķirne. Augļi vācami septembra beigās, vēsā pagrabā tos iespējams saglabāt aptuveni līdz janvārim. Koks aug līdzīgi kā puspunduris, tam ir dabiski kompakts augums. Vainags viegli veidojams, tas nesabiezinās, ražas smaguma ietekmē zari atliecas uz leju. Šķirnei raksturīga augsta, katru gadu vienmērīga ražība, taču gandrīz nekad nav nepieciešama papildu normēšana – vēlamo augļaizmetņu daudzumu koks noregulē pats.
Augļi ir lieli, smagi un izskatīgi – izlīdzināta lieluma un formas, dzelteni, ar brūngani sarkanu vaidziņu un punktiem saules pusē. Krēmdzeltenais mīkstums ir ļoti sulīgs, salds, ar patīkamu skābumiņu. Šiem bumbieriem ir bieza miza, tāpēc izturīgi transportējot. Vējainos rudeņos vākšanas gatavību sasniegušie augļi viegli birst, taču arī no zemes savāktie nav sadauzījušies un spēj pietiekami labi glabāties. Jāglabā tādā pašā režīmā kā āboli (temperatūra nedrīkst būt zemāka par +2 °C), ja glabātavā par aukstu, augļiem var nobrūnēt miza. Kokiem ir augsta ziemcietība, kā arī izturība pret augļu puvēm un kraupi.
‘Velte’ (selekcijas numurs AMD-42-2-36, kādu laiku saukta arī par Suvenīra brāli) ir vēla rudens – agra ziemas šķirne. Kokiem ir augsta ziemcietība, laba izturība pret kraupi un puvēm. Veido vidēji lielu augumu, zari no augļu smaguma liecas uz leju. Augļi vācami septembra vidū vai beigās, uzglabājami aptuveni līdz janvārim. Tie ir lieli un pievilcīgi, gaiši dzeltenzaļi, ar oranžu tonējumu saules pusē. Mīkstums ļoti salds, kūstošs, ar teicamu garšu.
‘Latgale’ (selekcijas numurs AMD-55-78-2) ir ziemas šķirne. Augļi vācami septembra beigās vai oktobra sākumā, tos var uzglabāt līdz maijam, pat jūnijam. Kokiem ir dabiski pundurīgs augums, tie agri sāk dot augļus un ir ļoti ražīgi. Lai veidotos lieli un garšīgi augļi, lai nemazinātos koku ziemcietība, ir jānormē augļaizmetņu daudzums.
Augļi ir vidēji lieli vai palieli, dzeltenīgi zaļā krāsā, saules pusē var būt viegls, oranžs krāsojums, bet ne visās vasarās. Tiem ir diezgan bieza, mehāniski izturīga miza, tos var normāli pārvadāt. Mīkstums balts, diezgan stingrs, bez granulām, sulīgs, salds ar vieglu skābumu, garšīgs. Vēsās vasarās, kā arī kokiem ar nenormētu ražu augļi mēdz būt skābāki.
Kokiem ir augsta ziemcietība, vidēji augsta izturība pret kraupi, teicama – pret augļu puvēm gan dārzā, gan augļu glabātavā.
‘Balva’ (selekcijas numurs AMD-55-78-3, iepriekš dēvēta arī par Latgales māsu vai Neīsto Latgali) ir agra ziemas vai ziemas šķirne. Augļi ir vidēji lieli vai palieli, viendabīgi pēc formas, mīkstums – sulīgs, gandrīz kūstošs, salds, bez specifiskas piegaršas.
Vācami septembra beigās vai oktobra sākumā, glabājami vēsā pagrabā līdz aprīlim vai maijam.
Koki aug kā dabiski puspunduri, ražas smaguma ietekmē zari noliekti uz leju, vainags viegli veidojams. Tā ir intensīva tipa šķirne ar ļoti augstu ražību, raksturīga tieksme ražot pārbagāti un katru gadu. Lai augļi būtu lielāki, jānormē augļaizmetņi.
Nenormētas ražas var pazemināt arī koku ziemcietību, lai gan šai šķirnei tā ir augsta. Izturība pret kraupi ir laba, pret augļu puvēm – teicama.
Pērnruden un šogad reģistrētas arī 13 ābeļu šķirnes.
