Kā iespējams uzglabāt puravus? Kuras puravu šķirnes izvēlēties ziemai? 0
“Kā iespējams uzglabāt puravus? Mums nav pagraba, un dārzs neatrodas pie mājas, bet vēlos tos izmantot arī ziemā.” META STĀMERIENĀ
“Kuras puravu šķirnes izvēlēties ziemai? Pagrabs ir diezgan silts, lapas ātri apvīst. Kā tos vēl var uzglabāt?” O. KRŪMA
Puravu šķirņu ir daudz, turklāt tās arvien vairāk nomaina hibrīdi, jo tiem ir izlīdzinātāka un kvalitatīvāka raža. Hibrīdu sēklas, protams, maksā krietni dārgāk par parastajām šķirnēm. Latvijā puravu šķirņu sēklas piedāvā vairākas firmas – “Bejo Zaden”, “Rijk Zwaan”, “Nickerson Zwaan”, “Syngenta” un citas.
– Nelielās zemnieku saimniecībās un piemājas dārzos iesaku audzēt vēla rudens šķirnes, piemēram, ‘Alcazar F1’, jo tai ir garš neīstais stublājs. Svarīgs ir arī iesaiņojums; šā hibrīda sēklas nopērkamas nelielā daudzumā – gan 2500, gan 160 sēklu fasējumā. Tās ir kodinātas, lai pasargātu dīgstus no melnkājas, dīgstu puves. Citas profesionāļiem domātās puravu šķirnes pieejamas tikai 10 000 sēklu pakās. Nevajadzētu audzēt ziemas puravu šķirnes, jo tām ir samērā īsi kāti, – stāsta SIA “IR” direktors Aivars Presnikovs.
‘Alcazar F1’ ir vidēji vēlīns, augstražīgs hibrīds, kam veģetācijas periods ilgst 120–130 dienu. Lapas ir veselīgas, zilganzaļas, stāvas. Izturīgs pret slimībām un izziedēšanu, neveido sīpolu. Iepakojums (160 sēklu) maksā 1 eiro.
Veģetācijas periods ir ļoti garš, tāpēc dārzeņkopis iesaka puravus audzēt ar dēstu, sēklas sējot jau marta pirmajās dienās. Ja iesēj tikai aprīlī, ražu līdz rudenim tā arī nesagaidīs. Lai sēklas dīgtu, jābūt +20…+25 °C temperatūrai, turklāt process notiek tumsā, tāpēc sēklām uzber 5 mm biezu kūdras, perlīta vai vermikulīta kārtiņu. Dēstiem nepieciešams arī papildmēslojums – kalcija nitrāts vai šķidrais kompleksais minerālmēslojums ar mikroelementiem. Mazdārziņa kopējam izaudzēt puravu dēstus ir pagrūti, jo vajadzīga apsildāma siltumnīca. Ērtāk ir dārzniecībā nopirkt jau gatavus stādus.
Uz lauka puravus stāda maijā 10–15 cm attālumā citu no cita, 30–75 cm attālās rindās. Augšanas laikā stādījumi sistemātiski jāirdina un papildus jāmēslo (15–20 g/m2). Pirmo papildmēslojumu dod aptuveni divas nedēļas pēc dēstu izstādīšanas, otrreiz piebaro jūlija sākumā, trešoreiz – jūlija beigās. Puravus var sākt lietot septembrī un vākt pakāpeniski līdz novembrim, jo pirmais sals neskādē. Tie pacieš pat –6 °C temperatūru un sniegu. Uzglabāšanai paredzētos Aivars Presnikovs novāc ar visām saknēm, noņem dzeltenās, slimību bojātās lapas, tad liek lielajā atkritumu maisā, atstājot lapu galus ārā, pēc tam – kastē un glabā garāžā. Uzglabājas labi, tiesa, uz pavasara pusi vairs nav tik skaisti, jo ir nedaudz apžuvuši. Tad pirms izmantošanas uzturā stublājam vajag noņemt ārējās lapas.
Mazdārznieku pagrabi nav piemēroti puravu uzglabāšanai, jo tur ir pārāk silts un stublāji intensīvi dzeltē. Nepietiekamā mitrumā vai paaugstinātā temperatūrā (virs +5 °C) augu lapas ātri apvīst.
Ja grib lietot ilgāku laiku, šiem dārzeņiem nevajag īsināt saknes, jo tad tie sliktāk glabājas, pastiprināti vīst. Puravus ar visām saknēm var pierakt tukšā siltumnīcā, apberot ar kūdru vai apsedzot ar vairākās kārtās salocītu agrotīklu. Pāris mēnešu var turēt arī ledusskapī, visu rudeni – uz balkona. Pārtikā var izmantot pat sasalušos, bet atkausētie jāizlieto nekavējoties.
