Padoms zemniekam. Govs pupu apstrāde pēc slaukšanas 0
Govs pupu apstrāde pēc slaukšanas lielā daļā saimniecību pieder pie ikdienas darba operācijām. Ko labāk izvēlēties – pupu apstrādi ar aerosola tipa preparātu vai pupu iemērkšanu šķīdumā? Uz lopkopju uzdotajiem jautājumiem atbild eksperts slaukšanas higiēnas jautājumos.
Kāpēc jāveic pupu dezinfekcija pēc slaukšanas?
Dezinfekcijas līdzekļa uzdevums – atlikušo piena pilienu un patogēno mikrobu noņemšana no pupa virsmas un pupa kanāla atveres. Tam ir īpaša nozīme, ja saimniecībā ir problēma ar tādu patogēno organismu kā Staphylococcus aureus un Streptococcus agalactiae izplatību. Šie ierosinātāji izplatās no inficētā dzīvnieka ar slaucēja rokām, pupu gumiju u. tml. uz citu dzīvnieku pupiem. Dezinfekcija pēc slaukšanas novērš to turpmāko nokļūšanu caur pupu kanālu tesmenī.
Kādas ir priekšrocības un trūkumi pupu apstrādāšanai ar aerosolu?
Apstrādājot pupus ar aerosolu, tiek izslēgta iespēja piesārņot preparātu ar mikrobiem no tesmeņa virsmas. Kā trūkumu var minēt smidzinājuma mākoni – ja baloniņš virzīts no apakšas uz augšu tieši uz pupu, preparāta daļiņas nokļūst gan pupa augšpusē, gan uz tesmeņa apakšējās daļas, bet tesmeņa spogulis paliek neskarts. Citiem vārdiem – izsmidzinot aerosolu, ir precīzi jānomērķē un jāmaina baloniņa stāvoklis, veicot vairākus uzspiedienus. Tas palielina preparāta patēriņu gandrīz divas reizes salīdzinājumā ar pupu iemērkšanu šķīdumā.
Pat tad, ja katra pupa apstrādāšanai nepieciešams nospiest baloniņu tikai vienu reizi, preparāta patēriņš tik un tā būs lielāks nekā iemērkšanas gadījumā – iemērcot tievus vai īsus pupus, tiek tērēts mazāk līdzekļa, nekā apstrādājot resnus un garus, bet, lietojot aerosolu, neatkarīgi no pupu anatomijas tiek izsmidzināts vienāds preparāta daudzums.
Sīkās aerosola daļiņas labi noklāj pupa virsmu, taču pastāv risks, ka tās var nokļūt cilvēka un dzīvnieka elpceļos.
Kādas ir pupu iemērkšanas īpatnības?
Lielākais iemērkšanas pluss – optimāls pupa virsmas pārklājums ar preparātu un ātrs lietojums. Taču nereti kritiku izpelnās nepieciešamība pēc papildu roku darba – glāze ar šķīdumu jāpieliek pie katra pupa; šķīduma trauks nedrīkst būt pārāk liels, lai būtu ērti piepildīt glāzi. Ja netiek izmantotas speciālas neizlīstošās glāzes, nereti pilnībā neizmantotais šķidrums no glāzes tiek ieliets atpakaļ konteinerā. Protams, šādi var ekonomēt šķidrumu, taču tas mazina preparāta efektivitāti un veicina dažādu infekcijas ierosinātāju iekļūšanu – katru reizi pupu iemērcot šķīdumā, tajā iekļūst piena pilieni un netīrumi.
Kādas kļūdas visbiežāk tiek pieļautas?
Biežākās kļūdas – neregularitāte, novēlota rīcība, paviršība. Tiem, kuri gatavi papildu ieguldījumiem iemērkšanas procesa organizēšanā, jārīkojas konsekventi, veicot pupu apstrādi tūdaļ pēc slaukšanas stobriņu noņemšanas. Pupi jāiemērc divu trešdaļu garumā – tā, lai pēc apstrādes pupa augšgalā paliktu šķīduma piliens.
Šķīduma piesārņošanas risku ar mikrobiem no pupa virsmas var samazināt, izmantojot jau minētās speciālās neizlīstošās glāzes. Ideālā variantā pēc 25–30 govju, bet vislabāk – pēc katras govju grupas apstrādes, taču obligāti vismaz pēc slaukšanas procesa beigšanas trauks, kurā tika mērkti pupi, jāiztukšo un rūpīgi jāizmazgā. Tas īpaši attiecas uz neizlīstošajām glāzēm ar iekšpus ieliektām malām, kas var kļūt par baktēriju vairošanās un netīrumu uzkrāšanās vietu. Izmantojot piltuvi ar smidzinātāju, tie jāmazgā reizi nedēļā. Pat automātiskajām iemērkšanas sistēmām nepieciešama regulāra tīrīšana.
Strādājot ar jodu saturošiem produktiem, īpaši bieži sastopama kļūda ir lietošanai gatavu produktu atšķaidīšana ar ūdeni vai pārlieka ūdens pievienošana, gatavojot šķīdumu no koncentrāta. Tā kā jods nešķīst ūdenī, pastāv liels kristālu veidošanās risks, kas mazina brīvā joda koncentrāciju un preparāta iedarbību.
Jāņem vērā, ka dažu dezinfekcijas līdzekļu efektivitāte strauji mazinās, apstrādājot ļoti netīrus pupus.
Kā pareizi jāuzglabā dezinfekcijas līdzekļi?
Uzglabājot dezinfekcijas preparātus, jāievēro to uzglabāšanas noteikumi. Piepildot iemērkšanas gāzi, pietiks, ja netīrs būs šķidruma kannas kakliņš, lai preparātā iekļūtu rauga, pelējuma sēnes u. c. Tāpēc atvērtu kannu ieteicams aizvērt ar oriģinālo vāciņu vai piemērotu dozējošo ierīci.
Ja no kannas esat ielējis pārāk daudz šķidruma un tas palicis neizmantots, to nedrīkst liet atpakaļ kannā.
Vai pupu pēcslaukšanas dezinfekcijas pozīcijā iespējams samazināt tēriņus?
Pirmām kārtām – pupu iemērkšana jāveic neizlīstošā glāzē. Tas vien ļaus samazināt preparāta patēriņu.
Lai ekonomētu, neriskējot ar govs tesmeņa veselību, jāatceras par nepieciešamību veikt regulāru visa inventāra tīrīšanu.
Šķidruma atšķaidīšana – tas ir kontrproduktīvs pasākums!
Ja tesmeņa veselība ganāmpulkā ir stabila, tajā nav atklāti patogēnie ierosinātāji, dzīvnieku tesmeņa āda ir gluda un bez plaisām, tad var atļauties neveikt pupu dezinfekciju pēc slaukšanas. Kaut arī tas nav simtprocentīgi pierādīts, izskatās, ka dabiskajai pupu ādas mikroflorai piemīt spēja pašai pasargāt sevi no mastīta ierosinātājiem.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops septembra numurā
