Puntulis: Komercmedijiem ir interese par sabiedrisko mediju satura krievu valodā izvietošanu savos kanālos 0
Komercmedijiem ir interese par sabiedriskā medija radītā satura krievu valodā izvietošanu savos kanālos, bet jāvērtē to finansiālā pieprasījuma pamatojums, šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā teica kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).
Komisijas sēdē šodien notika diskusija par mediju informatīvās telpas stiprināšanu.
Puntulis uzsvēra, ka Latvijai ir jāvirzās uz vienotu informatīvo telpu. Viņaprāt, noteikti nebūtu jāveido atsevišķs televīzijas kanāls mazākumtautību pārstāvjiem, jo “tas būtu solis atpakaļ, nodalot – mēs un jūs”, nevis vienotu Latvijas sabiedrību.
Ministrs norādīja, ka valodas jautājums televīzijā jārisina ar krievu valodas subtitriem latviešu kanāliem. Tāpat viņš skaidroja, ka racionāli jāizmanto jau esošie resursi, piemēram LTV7. Tāpat jāizmanto komercmediji, kuri ir gatavi savos kanālos izvietot būtiskāko sabiedrisko mediju radīto saturu.
Deputāts Andrejs Judins (JV) jautāja, vai ir jāgaida, kad komercmediji gribēs paņemt sabiedrisko mediju radīto saturu vai arī jādomā par satura nodošanu komercmedijiem.
Puntulis skaidroja, ka ir bijušas tikšanās ar komercmedijiem, un tiem ir interese par sabiedrisko mediju satura izvietošanu, bet šobrīd tiek vērtēts, cik pamatots ir komercmediju finansiālais pieprasījums.
Savukārt Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) loceklis Jānis Eglītis norādīja, ka SEPLP rīkojas proaktīvi, un viņš ir apzvanījis visas Latgales radiostacijas, lai runātu par sabiedrisko mediju satura izmantošanu. Eglītis uzsvēra, ka interese ir liela.
SEPLP vadītājs Jānis Siksnis norādīja, ka SEPLP rosinājums bija izveidot jaunu mazākumtautību cilvēkiem radītu kanālu, tomēr šis rosinājums neguva koalīcijas partneru atbalstu.
Viņš skaidroja, ka lielāku uzsvaru plānots likt uz satura veidošanu un izplatīšanu esošajā sabiedrisko mediju interneta platformā un LTV7. Siksnis gan piebilda, ka LTV7 nav ilgtermiņa risinājums, jo reitingi parāda, ka krievvalodīgie pieslēdzas šim kanālam tikai uz ziņām. Turklāt ar LTV7 mazākumtautību skatītājiem ir identitātes problēmas, jo vairums satura tomēr ir latviešu valodā.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadītājs Ivars Āboliņš norādīja, ka galvenais sabiedrībā ir vienotas vērtības un vienota informatīvā telpu. Viņš uzsvēra, ka “jābeidz veidot kaut kāda alternatīva geto vide mazākumtautību iedzīvotājiem, kur tie saņem alternatīvu informāciju”.
Savukārt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Boriss Cilevičs (S) teica, ka šobrīd ir jautājums, ko krievvalodīgajai auditorijai piedāvāt vietā tiem bloķētajiem kanāliem, kurus viņi skatījās iepriekš. Viņš arī uzsvēra, ka subtitrēšana ir “izmesta nauda”, jo problēma nav latviešu valodas nezināšanā, bet gan saturā, kas nav domāts mazākumtautību iedzīvotājiem.
“Ja citām sabiedrības grupām mēs varam pielāgot saturu, tad arī mazākumtautībām vajag pielāgot saturu atbilstoši viņu kultūrai,” teica Cilevičs, piebilstot, ka, nedodot mazākumtautību pārstāvjiem atbilstošu saturu, “mēs tikai palīdzam krievu propagandai”.
Savukārt Puntulis uzsvēra, ka dalījums “mēs un viņi” nedrīkst būt, un arī citām minoritāšu grupām, piemēram, vājdzirdīgajiem, tiek pielāgotas tās pašas latviešu ziņas, nevis radīts īpašs saturs.
Judins pauda, ka šobrīd svarīgākais jautājums ir, vai plānots “cementēt divvalodīgu sabiedrību” vai veidot vienotu informatīvo telpu. Viņš arī pauda atbalstu sabiedrisko mediju satura izvietošanai komermedijos, paužot cerību, ka tas notiks drīz.
