Pumpuru šokolāde, zaļais saldējums un citu savvaļas augu našķi un receptes 1
Gunta Lūse, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
“Savvaļas augi ir spēcīgāki, jo tiem jācīnās par savu eksistenci. Neviens tos nelaista un nelolo, taču aug tik un tā. Savā attīstībā savvaļas augi ir izstrādājuši izdzīvošanas stratēģiju, līdz ar to satur vielas, kas palīdz pretoties sliktiem laika apstākļiem, slimībām un ienaidniekiem,” teic augu pētniece, Liepājas dabas studijas “Skara” vadītāja Vaira Kārkliņa.
Jau vismaz 15 gadu viņa pēta savvaļas augu izmantošanu ēdienos un veselīgos mājas aptiekas un dabīgās kosmētikas produktos. Savos atklājumos viņa dalās ar citiem, rīkojot kursus un meistarklases.
Man patīk dabas doto labumu pārzināšanu salīdzināt ar skolā iešanu. Ja cilvēks pazīst nātri un pļavas skābeni, ja zina, ka tās var iemest zupā, es to dēvētu par pirmo klasi. Augstākā klasē ierindojami tie, kuri bauda, piemēram, arī gārsas, zaķskābenes, liepu pumpurus un pienenes.
Kad savu teoriju izklāstu Vairai Kārkliņai un bilstu, ka viņa noteikti ir augu augstskolas līmenī, Vaira tik nosmejas: esmu vēl pamatskolā. Jo viņa zina, ka Latvijā ir vismaz 300 ēdamo savvaļas augu un neskaitāmi veidi, kā tos izmantot veselības labā.
Vien pāris lapiņu
Ikvienam, kurš aizrāvies ar dabas doto labumu izmantošanu vai vēlas to darīt, pavasaris ir vērtīgākais laiks. Tas sākas ar piebriedušiem koku pumpuriem, pirmajām lapiņām un atvasītēm, tad seko ziedpumpuri un ziedi.
“Katrā stadijā augs koncentrē visu savu spēku, piemēram, ziedpumpura briedināšanai vai lapas izaugšanai. Tādēļ izmanto tieši to, kas tajā laikā ir visspēcīgākais,” uzsver Vaira Kārkliņa.
Daži cilvēki mēdz izturēties negausīgi pret dabas doto – ierauga gārsas un plūc saujām, un ēd saujām. “Tā nedrīkst! Man stāstīja, ka cilvēks, gribot sākt veselīgu dzīvošanu, izspiež no gārsām sulu un izdzer veselu glāzi. Pēc laiciņa organismā sākas šoks, drebuļi. Savvaļas augi pēc sava sastāva ir vismaz desmit reižu spēcīgāki par kultūraugiem, tāpēc ēdienam pietiek pielikt vien pāris lapiņu, lai darītu labu veselībai.”
Jauna garša
“Cilvēkiem ir mainījusies garšas sajūta, tāpēc pirmajā reizē var pārņemt tāda kā vilšanās, sak, domāju būs veselīguma bumba, bet te tik rūgtums, sūrums… Pēc tam iet uz veikalu un iegādājas kultivētos zaļumus, kur ir pavisam maz vērtīgo mikroelementu vai minerālvielu. Tādēļ pie jaunās garšas der pierast pamazām – sākumā savvaļas vākumam piepilina citrona vai laima sulu,” iesaka pētniece.
Savvaļas augus var vākt arī ziemai – saldēt vai žāvēt, bet daudzus vislabāk lietot svaigus, jo žāvējot zūd raksturīgā garša. Žāvēt var koku jaunās, maigās un gardās lapiņas: bērza, liepas, kļavas, ozola, kādas būs rūgtenākas, citas skābenākas. Pēc tam žāvējumu saberž pulverī un izmanto kā piedevu ēdienam.
Pumpurus var marinēt, iegūstot kaut ko līdzīgu kaperiem. Marinēt var pieneņu (Taraxacum officinale) ziedpumpurus – stingrus, kamēr tie nav atplaukuši. Tāpat var marinēt lielās ceļtekas (Plantago major) garos ziedpumpurus, kamēr tie vēl svaigi un mīksti, nav pārkoksnējušies. Arī mārpuķītes (Bellis perennis) ziedpumpurus, kas vēl stingri. Marinādi labāk pagatavot ar ābolu etiķi vai citronu sulu, pievienojot sāli un cukuru, kā arī garšvielas pēc patikas.
Mazās lapiņas un ziedi
Dažādiem ēdieniem – salātiem, zupām, sautējumiem, graudaugu ēdieniem – var pievienot pa lapiņai savvaļas vākuma. Der pamēģināt nātres (iepriekš labāk norullēt ar mīklas rulli, ja gatavo svaigos salātus!), pļavas skābenītes, zaķkāpostus, raspodiņa vai pienenes pirmās lapiņas, pelašķa skujiņas. Lieliski garšo lapukoku pumpuri un tikko atvērušās lapiņas. Sāk augt ceļteka – mazās lapiņas der uzlikt uz maizītes vai ielikt salātos. Kad lapas nāk lielākas, no tām var gatavot pesto vai sīki sakapāt un pievienot svaigajam sieram vai biezpienam.
Mārpuķītes lapiņas labi iederas zupā. Ziemā, ja dārzu neklāj sniegs, Vaira Kārkliņa vāra mārpuķīšu lapiņu zupu uz Ziemassvētkiem – garšojot kā zaļo zirnīšu zupa. Vien pievieno kartupeļus, lai zupa tumīgāka.
Pamēģiniet pagaršot balto panātri (Lamium album) – tai gan ir specifiska garša, kas ne visiem patīk. Sētložņai (Glechoma hederacea) ir izteikta, spēcīga garša: gan asumiņš, rūgtumiņš, gan mazliet sāļuma, to var salīdzināt ar garšvielu maisījumu, ko nelieto lielos daudzumos. Var pievienot, piemēram, cepot kartupeļus. Sētložņas lapiņas var lietot arī tad, kad augs jau sāk ziedēt.
Salātiem var pievienot arī pienenes ziedus – dzeltenos mēlziediņus. Ziedu galviņas var ielikt ābolu etiķī, tā saglabājot kādu laiku.
Skābēta gārsa
Gārsa (Aegopodium podagraria) ir bagāta ar vitamīniem, lieliski attīra organismu. Tā viegli atrodama – mazās lapiņas aug daudzviet, ir vācamas visu vasaru. Daudziem netīk smarža, kas, dārzu ravējot, izteikti jūtama. Taču šāda aromāta nav tikko izdīgušai gārsai, tas rodas vēlāk.
Mazās gārsu lapiņas var sažāvēt un sausas tāpat ar rokām saberzt pulverī, ziemā izmantot kā garšvielu. Līdzīgi rīkojas ar balandu un citām nezālēm.
Gārsu var skābēt līdzīgi kā kāpostus. Kad lapiņas mazliet paaugušās, tās savāc un blīvi sastampā traukā, pa vidu iekaisot sāli. Pēc tam uzlej sālsūdeni, lai ūdens visu apņem, noslogo. Uz litru ūdens ņem ap 20 g sāls. Ļauj 2–3 dienas ieskābt, pēc tam var jau sākt garšot. Kad skābējums gatavs, labāk trauku turēt ledusskapī vai citur vēsumā. Labi garšo pie salātiem, zupās, sader ar ābolu vai sieru – tāds kreptīgs ēdamais. Garšo arī pie medījuma vai citas gaļas.
IZMĒĢINI!
Pumpuru šokolāde
Pumpuru laikā var pagatavot īpašo šokolādi, kas degustējama tikai agrā pavasarī. Šokolādi izkausē ūdens peldē un uzlej plānā kārtā uz cepampapīra vai pārtikas plēves. Šķidrajā šokolādē uzreiz iekaisa, iespiež dažādus pumpurus (liepa, upenes, alksnis). Ļauj sastingt, tad šokolādi salauž gabalos. Pumpuru garša pārvērš ierasto šokolādi īpašā pavasara kārumā. To gan nevarēs ilgi uzglabāt.
Zaļais saldējums
Saplūc jaunās nātrītes, rūpīgi nomazgā un sablendē, pievienojot citrona sulu. Masu salej formiņās un sasaldē. Pēc tam blendē saldētus banānus vai riekstus (riekstiem vajadzēs jaudīgu ierīci), pievienojot zaļos nātru leduskubiņus, kamēr veidojas saldējumam raksturīgā konsistence.
Nātres ziemai
Lai arī nātres zaļo visu vasaru, vākt tās ziemai vēlams tieši agrā pavasarī, kamēr tās mazas un maigas. Vākumu var žāvēt, vēl labāk – noplaucēt un sasaldēt ledusformiņās. Ziemā tā būs vērtīga piedeva jebkurai zupai vai sautējumam.
PADOMI
• Augu pasauli vieglāk atklāt pakāpeniski, ik pavasari sākot ar ideju – šosezon iemācīšos pazīt divus trīs, varbūt četrus jaunus ēdamos augus.
• Lietot tikai zināmus augus, allaž drošības dēļ pārbaudīt, vai tiešām ir īstie, jo kāds no tiem var būt līdzīgs indīgajam augam.
• Augus nedrīkst vākt lielceļu tuvumā un aizsargājamajās teritorijās.
• Noteikti saplūkt vai sagriezt tikai tik daudz, cik pašam nepieciešams, atstājot iespēju augam atjaunoties.
• Savākto nelikt polietilēna maisiņā, bet gan grozā vai papīra turzā, lai ilgāk saglabājas auga dzīvīgums.
