Pumpas var ārstēt attālināti! Pandēmijas laikā radīta lietotne, kas ārste pēc bildes 13
Ieva Alberte, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Alisija Martina un Estefānija Langa ir ādas ārstes. Pirms četriem gadiem, 2017. gadā, strādājot universitātes klīnikā Diseldorfā, abas regulāri saņēma līdzīgas īsziņas no draugiem un paziņām.
Tajās bija bildes ar apsārtušu ādu vai izsitumiem un jautājumi: “Alis, vai vari apskatīties?”, “Tas ir lipīgs?”, “Man vajag apmeklēt ārstu, Estefānij?”
Ārstes draugiem atbildēja, ka “Whatsapp” nav īstā vieta, kur apmainīties sensitīviem datiem. Abas nojauta, ka dermatoloģijā varētu daudz paveikt ar telemedicīnu, jo viedtālruņu fotogrāfiju izšķirtspēja ir augsta.
“Turklāt rindas pie ādas ārstiem ir ekstrēmi garas,” saka Alisija Martina.
Vācijā noteikts, kas uz 90 km2 ir jābūt vienam ādas ārstam, taču ar to tāpat ir par maz – pie ādas ārsta var nākties gaidīt pat pusgadu.
Pamet darbu slimnīcā
Divus gadus vēlāk, 2019. gadā oktobrī, Alīsija Martina, Estefānija Langa un abu dzīvesbiedri Ole Martins un Patriks Langs radīja telemedicīnas uzņēmumu “Dermanostic”. Patriks ir ortopēdijas un traumu ķirurgs, Ole – radiologs.
Visi četri pameta darbus slimnīcās. Investoru meklēšana bija smaga. Ar Ziemeļreinas pavalsts “start-up” ikmēneša stipendiju (“Gründerstipendium”) 1000 eiro ik mēnesi uz gadu bija krietni par maz.
Paveicās, ka noticēja uzņēmējs Markus fon Blumbergs, kurš rekrutēja vēl trīs investorus jeb biznesa eņģeļus. Uzņēmumā ieguldīti divi miljoni eiro.
Pirmos tūkstoš pacientus “Dermanostic” ārstēja bez maksas: izmēģinājums ilga divus mēnešus.
Alīsija stāsta, ka apmēram 40% no pacientiem nemaz nevajadzēja izrakstīt recepti, bet pietika ar kādu bezrecepšu medikamentu vai vienkārši sarunu, un otriem 40% bija kāda vaina, kur tika līdzēts ar recepti. Atlikušie 20% ar lietotnes palīdzību tika nozīmēti uz kādu papildu izmeklējumu.
Pašdiagnosticējošā lietotne
Lietotne ir vienkārša: problemātiskā vieta jānobildē trīs reizes – katra citā rakursā un attālumā, tad ar ķeksīti kā testā jāieklikšķina atbildes uz jautājumiem, kā, piemēram, pirms cik dienām apsārtums parādījās, vai tas niez, vai esat grūtniece, vai lietojat kādus medikamentus.
Virtuālā vizīte man, autorei, aizņēma aptuveni 20 minūtes. Ja sūdzība tiek pildīta pusnaktī, tad, protams, ārsts neatbildēs tajā pašā dienā.
Maksimālais laiks atbildei ir 24 stundas, taču vidēji atbilde tiek sniegta trīs stundas pēc datu saņemšanas. Un tas būtu – medikamentu nozīmēšana, nosūtot recepti pa pastu vai uz pacienta vēlamo aptieku.
Tas gan prasa vairākas dienas, jo e-recepte Vācijā nedarbojas.
Ja ārstam rodas papildu jautājumi, sazinās telefoniski. Līdz šim tas nav bijis vajadzīgs 92% gadījumu. “Dermanostic” saņēmis balvu birumu: svarīgākā – “labākais jaunuzņēmums Reinzemē 2020”.
“Dermanostic” komandā ir desmit ārsti un vairākas medmāsas, kuras apstrādā datus. Pērn aprīlī teleārsti piedzīvoja klientu uzlidojumu, jo Covid-19 dēļ cilvēki baidījās doties uz medicīnas iestādēm.
No pērnā aprīļa līdz šodienai lietotne apkalpojusi ap 16 000 pacientu. Lielākoties atklāta akne, kas ir ārstējama arī bez dermatologa klātbūtnes. Pateicoties lietotnei, 150 cilvēkiem atklāja ādas vēzi agrīnā formā.
Visvairāk lietotni iecienījuši cilvēki līdz 35 gadu vecumam, taču daudz darba ir arī ar pansionātiem, kur lieto “Dermanostic” datora versiju.
Pagaidām attālinātais ādas ārsts ir maksas. Par vienu sūtījumu jāmaksā 25 eiro. Pagaidām – privāti, un komanda strādā pie tā, lai arī apdrošinātāji telemedicīnu atzītu par apmaksājamu.
Izpilddirektors Ole Martins nākotnē vēlas pakalpojumu uzlabot, attīstītot algoritmu automātiskai bilžu interpretācijai, kas palīdzētu noteikt diagnozi.
“Mūsu mērķis nav aizstāt cilvēku ar mākslīgo intelektu, jo par visu vairāk vēlamies radīt sajūtu, ka aiz lietotnes ir īsts ārsts,” saka Martins.
Jaunuzņēmumu bums
Jaunuzņēmēji Ziemeļreinā ir sasparojušies. 2018. gadā uz “Gründerstipendium” pretendēja 328, bet 2020. gadā – jau 927, un šā gada pirmajos četros mēnešos pieteikušies 240.
Ik gadu Ziemeļreinas pavalsts piešķir līdz tūkstotim stipendiju – šim gadam jau atlikti 12 miljoni. Tās pārvaldītāji ir Ekonomikas, inovāciju un digitalizācijas ministrija.
Svens Ebings, ministrijas pārstāvis, lielo interesi skaidro ar Covid-19, jo cilvēkiem bijis vairāk brīva laika apdomāt, ko gribētos darīt.
