Aleksandrs Samoilovs izārstē traumu, nomet svaru un atgūst uzvaru garšu 0
“Pēc iepriekšējās sezonas daudzi jau steidza mūs norakstīt, un tas bija papildu dzinulis atkal parādīt, ko varam,” Aleksandrs Samoilovs šo sezonu atzīst par otru veiksmīgāko savā karjerā pludmales volejbolā.
Viņa pārinieks Jānis Šmēdiņš, neveiksmīgi krītot no divriteņa, guvis savainojumu un izgājis no ierindas uz trim mēnešiem. Tāpēc septembrī gaidāmajos komercturnīros Samoi-lovs startēs pārī ar Mārtiņu Pļaviņu. Es gan Aleksandram vaicāju, ka varbūt tas bija likteņa pirksts, lai uzspēlētu kopā ar jaunāko brāli Mihailu, kurš šovasar Jūrmalā kļuva par Eiropas U-22 čempionu. “Tagad ir riskanti – ja nospēlējam slikti, es pazaudētu reitinga punktus. Mišam tas, protams, nāktu tikai par labu, bet pirms olimpiskās kvalifikācijas negribas riskēt. Vērā ņems 12 labākos turnīrus pusotra gada laikā, mēs ar Jāni to skaitu noteikti savāksim, jo šogad, piemēram, nospēlējām 15 turnīrus,” teic Aleksandrs Samoilovs.
Pasaules tūres fināls Hamburgā tev un Jānim neizdevās noguruma dēļ vai bija kāds cits iemesls?
Nogurums, jo sezona bija ļoti gara, to sākām jau janvārī. Vienu setu labi nospēlējām, bet otrajā pazuda asums, emocijas. Vairākos mačos zaudējām trīs setos, pietrūka svaiguma. Pirms tam Maskavā uzvarējām gan krievus, gan itāļus. Neveiksmīgi sanāca, jo Krievijā finālu ielika vēlā vakarā, pa taisno braucām uz lidostu, bet tur vēl aizkavējās avioreiss. To nakti neizgulējāmies, arī nākamo tāpat, jo otrdien ar agro reisu lidojām uz Hamburgu, kur mums, turklāt vienīgajiem, pirmajā dienā ielika divas spēles. Nezinu, vai rīkotāji apzināti tā izdarīja vai sagadīšanās.
Deviņās nedēļās nospēlējāt astoņus turnīrus. Agrāk laikam tik saspringts grafiks nav bijis.
Pirmo reizi! Pēc trim turnīriem arvien bija nedēļas pauze. Tas ir labi, ka daudz turnīru, jo pagājušajā gadā tos vienu pēc otra atcēla, notika tikai septiņi. Trenējies, trenējies, bet spēlēt īsti netiec. Gatavošanās posms ir grūtākais, spēlēšana – deserts, un, ja to nedabū, tad neizbaudi sezonu līdz galam. Spēlēt tomēr ir vieglāk nekā trenēties, lai gan katrs turnīrs paņem enerģiju. Uz Hamburgu tieši sanāca, ka vispār nebija laika atjaunoties.
Sezona kopumā gan ļoti laba – pieci pjedestāli, divas uzvaras.
Otra labākā manā karjerā pēc izcilās 2013. gada sezonas. Īpaši, ņemot vērā pagājušo gadu, kad manas traumas dēļ rangā nokritām uz 17. vietu un visi mūs jau norakstīja. Bet pierādījām, ka par agru. Ceļgala traumas dēļ nebija lēciena augstuma, izgāju kārtīgu rehabilitācijas posmu, piestrādāju tām muskuļu grupām, kas nostiprina celi, nometu svaru diezgan daudz, lai būtu mazāka slodze lēcienā. Sākumā pietrūka jaudas, jo kļuvu vieglāks un nevarēju tik spēcīgi sist, īpaši uz noguruma fona Hamburgā. Taktiski un tehniski viss palika pa vecam.
Cik tev tagad ir svars?
Aizpagājušajā ziemā sagatavošanās posmā aizgāja līdz 102, pat 104 kilogramiem, šoziem ne reizi nelaidu augstāk par 94. Neaizrāvos ar proteīniem, cītīgi sāku domāt par uzturu – mazāk saldumu, vakarā, ja gribas ēst, paņemu kefīru. Pirmās divas trīs nedēļas bija grūti, organisms protestēja, bet pieradu, atradu alternatīvas, mazākas porcijas liku. Svarīgākais, ka ir mazāka slodze celim un nesāp, jo ārsti teica, ka šī trauma būs līdz karjeras beigām, skrimslis no slodzes nodils, un arī operācija nelīdzēs. Varēju mierīgi spēlēt, nedomājot par to, kā likt kāju, lai nesāpētu.
Lēciens kļuvis augstāks?
Svars mazāks, muskuļi arī mazāki (smejas).
Vai Mārtiņa Pļaviņa un Edgara Toča labie rezultāti arī tevi pārsteiguši?
Ļoti pārsteidza sākums – pirmajā turnīrā zelts, tad bronza un sudrabs, pēc tam jau viņi iegāja ritmā un spēlēja kā treniņos. Mārtiņš un Edgars trenējas kopā ar mums, labi, daudz un ar, manuprāt, pasaulē labāko treneri (Genādiju Samoilovu. – I. S.). Viņš ticēja, ka Pļaviņš un Točs var cīnīties par medaļām, bija ļoti reāli arī piecu zvaigžņu turnīrā tikt pusfinālā. Rezultāts atbilst ieguldītajam darbam.
Bet kāpēc Mārtiņam tieši kopā ar Toču izdevies atgūties?
Varbūt treniņu process nebija pareizs, kaut ko vajadzēja mainīt. Tādi treniņi kā pie Genādija nav ne pie viena cita trenera ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Ļoti prasīgs, lielas slodzes, neļauj atslābt. Redzu, ka citas komandas laiku pa laikam palaiž vieglāk, bet mūs viņš visu laiku tur tonusā. Edgars vienmēr ļoti labi cīnījies blokā, talants no dabas, bet viņam ar iepriekšējo pārinieku Rihardu Finsteru bija pilnīgi nepareizs spēles stils – ātrās piespēles, bet, ja ir zemāks cēliens, no maksimālā lēciena nav jēgas. Tas bija pirmais, ko Genādijs mainīja, lai var maksimāli lēkt un sist pāri blokam.
Vai viņi kā treniņu partneri arī tev un Jānim nāk par labu?
Noteikti. Tas bija viens no punktiem, kāpēc mums izdevās laba sezona. Treniņos ir teicami partneri. Nometnēs Ēģiptē allaž pie mums atbrauca labas komandas, bet Latvijā bieži ar Jāni bijām divatā, vēl Miša pievienojās, bet pārējie bija aizņemti vai nu turnīros, vai strādāja par treneriem. Tagad pilnvērtīgi arī Latvijā varējām trenēties. Iekšējā konkurence palīdz gan viņiem, gan mums. Ziemā Ēģiptē regulāri mainījāmies partneriem, un Edgars diezgan bieži kļuva par “karali” – viņš vienīgais ir izteikts bloķētājs, un pārējie var cīnīties aizsardzībā, turklāt allaž spēlēja savā, ceturtajā, zonā.
Jums ar Jāni šī bija sestā kopīgā sezona. Kā mainījusies konkurence pasaulē?
Komandas mainās, bet spēlētāji lielos vilcienos paliek tie paši. Sešus gadus nebija jauno, kas varēja cīnīties par desmitnieku, tagad ienākuši jauni bloķētāji – norvēģis Mols, krievs Stojanovskis, vācietis Tole, visi 21 vai 22 gadu vecumā. Plus poļi Kantors un Losjaks. Kas notiek ar amerikāņiem un brazīliešiem? Amerikāņi uz Hamburgu netika pēc reitinga, bet brazīliešiem sezonas laikā samainījās visi četri pāri un pietrūka turnīru, lai savāktu punktus. Viņi gribēja iespēlēties, lai olimpiskajai kvalifikācijai jau būtu gatavi.
Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš
Labākie rezultāti 2018. gadā
3. v. 5* posmā ASV (4. marts)
3. v. 4* posmā Polijā (1. jūlijs)
1. v. 4* posmā Portugālē (8. jūlijs)
2. v. EČ Nīderlandē (22. jūlijs)
1. v. 4* posmā Krievijā (12. augusts)
Pasaules tūrē vēl vienu reizi sasniegts ceturtdaļfināls, četras reizes – astotdaļfināls
Pasaules rangā – 3. v.
