Pulmonālās hipertensijas diena 
 0

Latvija šogad kļuvusi par vienu no 14 Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur 29. februārī, atzīmējot Reto slimību dienu, norisināsies pulmonālajai hipertensijai veltīta informatīvā kampaņa. 


Reklāma
Reklāma

 

“Izārdīs Latviju pa vīlēm!” Soctīklotāji “izceļ saulītē” vecu premjeres ierakstu soctīklos, kas izsauc viedokļu vētru
7 lietas, kas notiek ar ķermeni, ja rītu sāc ar kafijas tasi tukšā dūšā
“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz
Lasīt citas ziņas

Visas dienas garumā četros populārākajos Rīgas lielveikalos – “Origo”, “Molā”, “Galerijā Centrs” un “Alfā” – īpaši sagatavots personāls apmeklētājiem dalīs simboliskus suvenīrus un informatīvus bukletus, kā arī atbildēs uz interesentu jautājumiem.

“Ir jūtams pamatīgs informācijas trūkums par pulmonālo arteriālo hipertensiju. Saslimušajiem un viņu tuviniekiem nereti jāsaskaras ar neprecīzām un ļoti novēlotām diagnozēm. Bieži vien pulmonālā arteriālā hipertensija tiek sajaukta ar tuberkulozi, bronhītu, bronhiālo astmu vai plaušu karsoni,” stāsta Ieva Plūme, Pulmonālās hipertensijas biedrības (PHB) vadītāja.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šī retā slimība ir viena no bīstamākajām hroniskajām saslimšanām, kas saistīta ar asinsspiediena paaugstināšanos plaušu artērijās un ietekmē gan plaušu funkciju, gan sirdsdarbību.

 

Mediķi konstatējuši, ka Latvijā tā atklāta tikai aptuveni katram ceturtajam saslimušajam, lai arī diagnosticējama ar mūsu valstī labi zināmu metodi – ehokardiogrāfiju. Iemesls tam ir informācijas trūkums sabiedrībā un arī mediķu vidū.

 

Visiem pulmonālās hipertensijas tipiem raksturīgs elpas trūkums, zilganas lūpas un pastāvīga noguruma sajūta. Pareizā diagnoze bieži tiek uzstādīta novēloti, kad pacientiem jau ir grūti veikt vienkāršas ikdienas darbības, vai pat netiek uzstādīta nemaz, un tas viņiem maksā daudzus dzīves gadus. Mirstība slimniekiem ar pulmonālo arteriālo hipertensiju sasniedz pat augstākus rādītājus nekā ar atsevišķām vēža formām, ieskaitot krūts un kolorektālo vēzi. “Turpretī, ja slimība atklāta, Latvijas Kardioloģijas centrā iespējams saņemt Eiropas līmeņa palīdzību. Jau piecus gadus pacientiem šeit pieejama plaušu hipertensijas patoģenētiska terapija, kas būtiski uzlabo viņu dzīves kvalitāti,” saka kardiologs Andris Skride.

Medikamentu izmaksas vairākumam pacientu kompensē valsts. Taču kompensācijas summa nereti ir nepietiekama un pacientu veselība atkarīga no farmācijas kompāniju labvēlības.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.