Pulmonālās arteriālās hipertensijas pacienti: gribam ārstēties vingrojot, ne tikai lietojot medikamentus! 0
Ir pamats uzskatīt, ka pulmonālās arteriālās hipertensijas (PAH) pacientiem ir ļoti ierobežotas iespējas izpildīt fiziskas aktivitātes, jo slimībai raksturīgi tādi izteikti simptomi kā elpas trūkums, aizdusa slodzes laikā, hronisks nogurums, sāpes krūtīs. Tomēr svarīgi ir saprast – arī PAH pacientiem ir nepieciešamas piemērotas fiziskas aktivitātes, lai uzlabotu pašsajūtu. Un rehabilitācijai ir ļoti liela nozīme slimības vadībā, dzīvildzes pagarināšanā un dzīves kvalitātes uzlabošanā.
Nav standarta PAH pacienta, katram pacientam nepieciešama īpaša pieeja. Šobrīd vienīgais speciālists, kas uzsācis specializēšanos PAH pacientu rehabilitācijā, ir fizioterapeite Līna Butāne no PSKUS Fizikālās medicīnas un rehabilitācijas centra. Viņa mūs iepazīstināja ar to, kāpēc šiem pacientiem ir nepieciešama īpaša aprūpe.
Vai visi PAH pacienti var nodarboties ar fiziskām aktivitātēm?
Ja pacientam tikko ir uzstādīta diagnoze, un ārsti ir noteikuši specifisku medikamentu terapiju, tad līdz nākamajai ārstu kontrolei pacientam vajadzētu atturēties no lielas fiziskas piepūles, kas, iespējams, ir notikusi iepriekš saistībā ar ikdienas aktivitātēm. Pacients līdz medikamentu iedarbībai skaitās dekompensētā stāvoklī. Bet kopumā pilnīgi visiem PAH pacientiem ir ieteiktas fiziskas aktivitātes savu spēju robežās. To var palīdzēt izvērtēt ārsts un fizioterapeits. Kā palīglīdzekļi ir nepieciešami oksimetrs, kas mēra skābekļa saturāciju asinīs, un pulsometrs, lai pacients var kontrolēt pats savu veselības stāvokli.
Cik liela nozīme ir fiziskām aktivitātēm PAH pacienta dzīvē? Vai fiziskas aktivitātes var uzlabot pašsajūtu un mazināt slimības simptomus?
Mazkustīgums agri vai vēlu izraisīs veselības problēmas. Cilvēkam ir nepieciešama kustība jebkuru saslimšanu gadījumā. Piemēram, arī intensīvajā terapijā, līdzko pacientam ir stabili rādītāji, atbilstoši viņa spējām, viņš tiek maksimāli ātri aktivizēts.
Regulāras, piemērotas fiziskās nodarbes noteikti var uzlabot PAH pacientu pašsajūtu, tomēr simptomu mazināšanai ir nepieciešama ārsta kontrolēta medikamentoza terapija.
Kādas aktivitātes būtu ieteicamas PAH pacientiem, lai palielinātu fizisko izturību?
Dažas ieteicamās nodarbes – pastaigas gan pa līdzenu, gan kalnainu virsmu, elpošanas vingrojumi, stiepšanās vingrojumi, arī joga, spēka vingrojumi ar minimālu svaru konkrētām muskuļu grupām, riteņbraukšana ar minimālu slodzi.
Nav vēlama augstas intensitātes ilgstoša slodze, vai jebkuras aktivitātes, kas kaut kādā mērā izraisa diskomfortu un elpas trūkumu.
Zināms, ka PAH pacientiem ir aizdusa, ģīboņi, nogurums. Kā tas ietekmē viņu fiziskās spējas? Vai aktivitātes var veikt par spīti simptomiem?
Tiklīdz rodas jebkurš šāds simptoms, pacientam ir jāpārtrauc darīt to, ko viņš darīja un obligāti jāatpūšas. PAH pacienti nereti sastapsies ar attiecīgām sajūtām, tomēr, ja pacientiem būs pulsometri un oksimetri, kā arī pacients, regulāri nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm, būs savas spējas un varēšanu iepazinis, tad šādas situācijas būs retākas.
Kāpēc ir svarīgi ar katru PAH pacientu strādāt individuāli un pielāgot fiziskos vingrojumus?
Katrs cilvēks ir individuāls gan fiziskā, gan emocionālā ziņā. Fizioterapija jebkurā gadījumā sākotnēji cilvēku izvērtē individuāli. PAH pacientiem ir īpaši būtiski izvērtēt fiziskās spējas, emocionālo stāvokli, dzīves kvalitāti, jo tas var ļoti atšķirties gan pa PAH diagnožu grupām, gan vecuma grupām, gan atkarībā no slimības ilguma un specifikas, un, protams, individuālajiem faktoriem – ikdienas, vēlmēm un mērķiem.
Kāpēc ir svarīgi, lai PAH pacientiem būtu centrs, kur varētu veikt rehabilitāciju un fizioterapiju?
Šāds centrs ir nepieciešams, lai gan pacienti, gan speciālisti varētu kvalitatīvāk strādāt un sadarboties. Gan pacienti, gan ģimenes ārsti zinātu, kur vērsties pēc palīdzības šādas specifiskas saslimšanas gadījumā. Savukārt speciālistiem būtu vieglāk izvērtēt un darboties ar pacientiem dinamikā.
Kāda ir citu valstu pieredze šajā jomā?
Attiecībā uz fizioterapiju, pasaulē vēl arvien tiek veikti pētījumi, lai noskaidrotu, kādas tieši fiziskās aktivitātes ir visatbilstošākās PH pacientiem.
Vai rehabilitācija un fizioterapija PAH pacientam varētu būt vienlīdz laba kā zāles?
PAH pacientiem obligāti sākotnēji ir nepieciešama medikamentoza terapija, šajā gadījumā paralēles ar fiziskām aktivitātēm nevar vilkt. Tomēr kā neatņemama sastāvdaļa pašsajūtas, fizisko spēju, dzīves kvalitātes uzlabošanai ir regulārām un atbilstošām kustībām, lai palielinātu slodzes spēju.
Vai ir vispārēji ieteikumi, ko varam sniegt visiem PAH pacientiem sakarā ar fiziskām nodarbēm?
Vispārēji ieteikumi pirms aktivitātēm – konsultēšanās ar speciālistiem, darboties sākt lēnām un pakāpeniski, nedrīkst vienlaikus veikt vingrojumus gan ķermeņa augšdaļai, gan apakšdaļai, jāizvairās no vingrojumiem, kad rokas ir virs galvas, aktivitāšu laikā nedrīkst aizturēt elpu, nepārslogot sevi, atrast piemērotu kompāniju, ar ko kopā nodarboties. Jāpievērš uzmanība laika apstākļiem, jāpārtrauc nodarbība, ja jūtas slikti, oksimetra rādījumiem jābūt virs 85%, pulsometra rādītāji nedrīkst pārsniegt 100x/min. Galvenais fizisko nodarbju faktors ir regularitāte un piesardzība.
