Pulkvežleitnante: Ukraiņu karavīri frontē dzīvo mazās grupās, slēpjas un guļ ierakumos gandrīz stāvus 115
“Ja mēs, atrodoties starptautiskās misijās, esam pieraduši dzīvot skaistās bāzēs, teltīs ar kondicionieri, ar sporta zāli, tad šie ukraiņi, kas veic šos uzbrukumus, viņi dzīvo mazās grupās – slēpjas, maskējas, bieži vien neguļ, guļ ierakumos, mēs redzam dažādus video, kur karavīri guļ gandrīz stāvus,” tā TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” pastāstīja pulkvežleitnante, Zemessardzes štāba virsniece Anita Pizele, apspriežot ukraiņu karavīru dzīves apstākļus frontes līnijā, kur notiek reāla karadarbība pret Krievijas armiju.
Līdz ar to Ukrainas karavīri frontē “kā var, tā izvairās, maskējas” un izmanto tādus aizsardzības līdzekļus, kādi nu tie ir. Pizele piekrītoši sacīja, ka ukraiņi balstās uz savu izdzīvošanas instinktu – negrupēties, maskēties, darboties mazās vienībās. “Jā, nu nav noslēpums, arī krievu droni tur gūst panākumus,” uzsvēra pulkvežleitnante Pizele.
Jau vēstīts, ka savukārt katrs piektais Krievijas pilsonis, kas mobilizēts karam Ukrainā, divu mēnešu laikā pēc pavēstes saņemšanas ir jau miris, aplēsis neatkarīgais krievu tīmekļa izdevums “Vazhnyye Istorii” sadarbībā ar pētnieciskās žurnālistikas organizāciju “Conflict Intelligence Team” (CIT).
Balstoties uz atklātos avotos iegūtiem datiem, žurnālisti sastādījuši sarakstu ar gandrīz 3000 mobilizēto, kas krituši laikā no 2022. gada 21. septembra līdz 2023. gada 1. septembrim.
No tiem precīzs nāves datums zināms 1900 karavīriem. Saskaņā ar ceturtdien, 21.septembrī, publicēto pētījumu vismaz 130 mobilizētie krituši pirmajā mēnesī pēc iesaukšanas, bet vidēji tie krituši pēc četrarpus mēnešiem. Tikai daži no tiem, kas krita pirmajā gadā, frontē noturējās ilgāk par 11 mēnešiem.
Vislielākais upuru skaits reģistrēts 2022. gada rudenī un 2023. gada pavasarī. “Daļa jau rudenī iekļuva gaļasmašīnā Svatoves un Kreminnas rajonā, kur bija steidzami jāaizver [frontes] pārrāvums. Sākumā tika aizlāpīti caurumi, lai novērstu tūlītēju frontes sabrukumu, piesātinātu to ar dzīvo spēku. No iesaukuma līdz kapam pagāja tikai dažas dienas,” raksta CIT analītiķi.
Vairāk nekā puse kritušo mobilizēto bija vecumā no 30 līdz 45 gadiem, teikts pētījumā. Jaunākajam no viņiem bija 19 gadi, bet vecākajam – 62.
Žurnālisti konstatējuši, ka lielākais vienreizējais zaudējums Krievijas armijai visa kara laikā bija Ukrainas armijas trieciens naktī uz 2023. gada 1. janvāri, kad tika iznīcināta arodskolas ēka okupētajā Makijivka, kur bija izvietoti mobilizētie krievu karavīri.
2022. gada 21. septembrī Krievijas diktators Vladimirs Putins izsludināja “daļējo mobilizāciju”, un saskaņā ar Aizsardzības ministrijas datiem kopumā tika iesaukti 300 000 cilvēku.
