Anda Līce: Vai lielie pulksteņu grozītāji mēģina sadalīt zāļu tirgus laukumu? 14
Anda Līce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jācer, ka ar šo gadu beigsies staigāšana no ziemas laika uz vasaras laiku un atpakaļ, ko panāca pulksteņu pilnīgi nevajadzīgā grozīšana.
Redzot, kādu jucekli un neapmierinātību tā ik reizi ir izraisījusi, jābrīnās, ka Eiropas Savienībā līdz šim tālāk par diskusijām nekādi nav tikts.
Bet neba nu šis ir vienīgais ilgi maltais jautājums, tādu rodas aizvien vairāk, jo šodien ir grūti atšķirt, kur beidzas ekonomika un kur sākas politika vai vienkārši bezatbildība.
Brīžiem šķiet, ka šodien politika ir pilnīgi viss: izglītība, medicīna, kultūra un vēsture, un svira, ar ko visvieglāk grozīt lietas, ir pamatīgi sakompromitētais vārds “reforma”.
Kur vien skaties, visur it kā notiek reformas, tomēr daudzu sausais atlikums ir gaužām niecīgs vai pat ar mīnuszīmi, reformas ir kļuvušas par nebeidzamu procesu ar neparedzamu rezultātu, un cilvēki vairs nesaprot, kāds tad īsti bija attiecīgās reformas sākotnējais mērķis.
Kad viss kļūst neparedzams un nedrošs, pārņem pagaidu dzīves izjūta un šķiet, nav vērts pūlēties, jo pēc brīža viss droši vien atkal mainīsies.
Skumji, ka šajā ziņā nedalītu pirmo vietu ieņem izglītības, medicīnas un teritoriālās reformas.
Kaut gan nu jau otro gadu dzīvojam Covid-19 situācijā, arī te notiek pulksteņu grozīšana un dīvaina rīcības nesaskaņotība. Lūk, gadījums no dzīves.
Ģimenē jau bija viens ar Covid-19 slims bērns, sazvanītais Centrālās laboratorijas darbinieks teica – otru bērnu ar izteiktām slimības pazīmēm mājas vizītē bez ģimenes ārsta nosūtījuma testēt nevarēšot, bet sazvanītā ģimenes ārste apgalvoja, ka nosūtījums nav vajadzīgs.
Kam tādās reizēs ticēt?
Pavisam dīvains izskatījās ap “AstraZeneca” vakcīnu saceltais skandāls – tās derīguma pēkšņa apšaubīšana un tikpat pēkšņa izplatītās ziņas atsaukšana.
Varbūt lielie pulksteņu grozītāji šādi mēģina sadalīt zāļu tirgus laukumu?
Attiecībā uz vēsturi nepārspējama pulksteņu grozītāja ir Krievija. Tās “vēsturnieki” pamanās pagriezt vēstures pulksteni atpakaļ par veseliem gadu desmitiem, un, ja Kremlim tas šobrīd šķiet politiski izdevīgi, pat par gadu simtiem, neapjēdzot, ka tādējādi viņi savu valsti grūž atpalicībā.
Toties, pateicoties plaši izvērstai melīgai propagandai, starptautiskā prestiža zaudēšanā Krievija tagad ieņem pirmo vietu.
Krieviem ir teiciens: “Vrjot, kak dišit” (“Melo tāpat, kā elpo”).
Visu cieņu tiem drosmīgajiem Krievijas ļaudīm, kas, redzēdami, ka valsts ieslīd pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, uzdrīkstas lietas saukt īstajā vārdā.
Varbūt tieši šodien vairāk nekā jebkad pasaulē ir spēkā princips: “Ja raksti un runā, tad nebaidies. Ja baidies, tad neraksti un nerunā.”
