Pulksteņi jāgroza vēl divus gadus 0
Kā zināms, šā gada vasarā Eiropas Komisija veica Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu viedokli par nepieciešamību veikt izmaiņas pastāvošajā kārtībā sezonālajai laika maiņai (pāreja uz vasaras laiku pavasarī un ziemas laiku rudenī).
Arī Latvijas valdība atbalstīja vienotu dalībvalstu atteikšanos no divkāršās laika maiņas, vienlaikus uzsverot, ka jāsaglabā vienota un koordinēta pieeja visā ES attiecībā uz laika joslu noteikšanu.
Gala lēmuma vēl nav
Ņemot vērā aptaujas rezultātus, šā gada septembrī Eiropas Komisija sagatavoja direktīvas priekšlikumu, kas paredz atcelt sezonālo laika maiņu un dot iespēju dalībvalstīm izvēlēties pastāvīgi palikt vasaras vai ziemas laikā.
Priekšlikums paredz, ka laika maiņa tiek atcelta pēc ES dalībvalstu vienotās pārejas uz vasaras laiku nākamā gada martā. Savukārt tās dalībvalstis, kuras vēlēsies ziemas laiku noteikt kā savu pamatlaiku, nākamā gada oktobrī varēs pāriet atpakaļ uz ziemas laiku un tad pārtraukt sezonālo laika maiņu.
Šobrīd diskusijas par Eiropas Komisijas priekšlikumu turpinās, skaidroja Ekonomikas ministrijā, piebilstot, ka gala lēmums vēl nav pieņemts.
Kā norādīja Ekonomikas ministrijā, Latvijas transporta uzņēmumi, kuru darbību ietekmē laika maiņa, viedokli par pulksteņa grozīšanu paši nav snieguši. Tiesa, ministrija šiem uzņēmumiem nav arī to vaicājusi. Taču EM ir veikusi aptauju.
Apkopojot iesniegtos viedokļus, secināts, ka Satiksmes ministrija, tās padotības iestādes, kā arī kapitālsabiedrības, kurās tā ir kapitāla daļu turētāja, atbalsta priekšlikumu par to, ka dalībvalstis vairs neveic sezonālu sava standarta laika vai laika maiņu un līdz ar to atsakās no pāriešanas uz vasaras laiku un atpakaļ un atbalsta piedāvājumu 2019. gada 31. martā pēdējo reizi pāriet uz vasaras laiku un ar to izbeigt pāreju.
Papildus SM informēja, ka VAS “Latvijas gaisa satiksme” atbalsta vienotu dalībvalstu atteikšanos no divkāršās laika maiņas, ja vasaras laiks visā Eiropas Savienībā vienoti tiktu noteikts kā pamatlaiks, kas netiek grozīts, kā arī norāda, ka laika pāreja neietekmēs VAS “Latvijas gaisa satiksme” vadības sistēmu darbību, jo aeronavigācijā tiek izmantots universālais koordinētais laiks (UTC).
Savukārt VAS “Latvijas dzelzceļš” norādījis, ka, pārtraucot sezonālo laika maiņu, nebūtu nepieciešama vilcienu kustības saraksta sezonālā maiņa divas reizes gadā, kā arī nebūtu nepieciešama dzelzceļa darbības tehnoloģiskā korekcija ik sezonu.
Dalībvalstis nespēj vienoties
Šīs nedēļas sākumā Grācā (Austrija) tikās ES dalībvalstu transporta ministri. “LA” uzzināja, ka neformālajās sarunās no vairāku valstu ministriem izskanējis viedoklis, ka pēdējā pāreja no viena laika otrā varētu būt ne agrāk par 2021. gadu.
Tas esot skaidrojams ar lidostu un ostu specifisko darbību. Tāpēc tām varētu būt nepieciešams pārejas laiks. Satiksmes ministrijā “LA” apstiprināja, ka ES dalībvalstu transporta ministri pārrunājuši iespējamo atteikšanos no laika maiņas nākotnē.
Lai arī lielākā daļa dalībvalstu pēc būtības atbalstīja šo priekšlikumu, tika uzsvērts, ka tas jāievieš ciešā sadarbībā un rūpīgi izvērtējot visus ieguvumus, lai izvairītos no nevēlamas un neplānotas ietekmes uz dažādu nozaru darbību.
Trīs valstis – Portugāle, Grieķija un Britānija – vēlas saglabāt pāreju uz vasaras laiku, bet Kiprai, Nīderlandei, Īrijai, Francijai un Dānijai nebija konkrētas nostājas.
Daudzas dalībvalstis, tostarp Latvija, norādīja uz to, ka ir uzsākušas konsultācijas ar sabiedrību un nozaru pārstāvjiem.
ES dalībvalstu transporta ministri vienojās turpināt diskusijas decembrī paredzētās transporta ministru padomes laikā. Faktiski EK plāns līdz ar breksitu beigt grozīt pulksteņus ir apturēts.
Latvija neformālajā transporta un vides ministru padomes sanāksmē uzsvēra, ka ir gatava atbalstīt vienotu dalībvalstu atteikšanos no divkāršās laika maiņas (pārejas uz vasaras laiku un atpakaļ), ja tiktu nodrošināta harmonizēta pieeja.
Nav pieļaujama situācija, ka Latvija ir atšķirīgās laika joslās ar pārējām Baltijas valstīm vai Somiju, kā arī palielinās laika starpība starp tuvākajām ES kaimiņvalstīm un galvenajām Latvijas sadarbības valstīm, uzsvēra SM. Kā zināms, Latvijā vasaras laiks pirmo reizi tika ieviests 1981. gadā.
Sākot no 1997. gada, vasaras laiks ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.
