Puķu dārzs sievišķīgi sārtos toņos. Augu izvēle, kompozīcija, kopšana 0
Laikam jau dabā nav sievišķīgāku toņu par sārtajiem – no tikko jaušama pietvīkuma ābeļziedos un mārpuķītēs līdz spilgtiem, dziļi piesātinātiem, kādos ietērpjas flokši un miķelītes… Sārto toņu bagātība ļauj prasmīgi izplānot augu izvietojumu ziemciešu dobē, veidojot interesantas vienas krāsas dažādu toņu pārejas vai rozā ziediem ziedošās grupējot ar baltajām, zilajām, violetajām.
Saulgozī vai paēnā?
Tabulā minētās ziemcietes iedalāmas divās grupās: vienas labprātāk aug vieglā noēnojumā vai pat izteiktā ēnā, citām turpretī tīk saulgozis. Tāpēc, pirms izvēlaties augus topošajai puķu dobei, izvērtējiet, cik daudz gaismas tie saņems agri pavasarī un vēlāk, kad kokiem saplauks lapas. Tas palīdzēs atrast piemērotāko vietu stādījumam. Liels koks vai to grupa dārza dienvidu vai rietumu pusē spēj noēnot itin prāvu laukumu. Arī tad, ja iestādītie koki un krūmi pagaidām netraucē, jāiztēlojas, kā dārzs mainīsies nākotnē, tiem stiepjoties garumā un plešoties plašumā. Laiks skrien ātri, un pēc dažiem gadiem dobe, kas sākumā bija pietiekami saulaina, varbūt saņems tikai nedaudz saules staru pusdienlaikā vai pašā pievakarē. Saulmīļiem tādā vietā klāsies ļoti grūti. Kaut gan ziemcietes bez pārstādīšanas vienā vietā parasti aug vairākus gadus, gaismas prasīgās būs vien jāizrok un jāpārstāda citur, bet vietā jāsēj zāliens vai jāstāda ēncietīgie augi.
Neveidojiet dobes zem lieliem kokiem un tiešā to tuvumā! Ziemcietes vienkārši neizturēs šādu konkurenci. Toties sīkās pavasara sīpolpuķītes (cīrulīšus, sniedzītes, sniegpulkstenītes, krokusus) droši var stādīt koku pakājē. Tās zied agri, bet lapas pazudīs līdz zāliena pirmajai pļaušanai un netraucēs baudīt zāles košumu.
Vietā, ko apspīd tikai rīta saule, bet pusdienā un pēcpusdienā stari sapinas koku lapotnē, noteikti patiks pusēnas un ēnas augiem. Turpretī saules prasīgie labāk jutīsies un bagātīgāk ziedēs, pusdienas un pēcpusdienas saules apspīdēti.
Ja dārzu veido klajā vietā un arī tam kaimiņos nav lielu koku vai krūmu, jāizvēlas ziemcietes, kas pacieš pilnu apgaismojumu, karsējošus saules starus, kā arī nelielu sausumu vasarā. Ēnmīļiem vairāk piemērota mājas ziemeļu–austrumu puse, kur tie vasarā nepārkarsīs un priecēs ar skaistām zaļām lapām.
Ja māju ieskauj lieli koki, kas pamatīgi noēno teritoriju, nevajag censties piepildīt dobes ar gaismu mīlošiem augiem. Ēncietīgo augu izvēle ir pietiekama, lai no tiem varētu izveidot interesantas un savdabīgas ziemcietīgo puķu dobes.
Kad izpētītas gaismas un ēnu spēles, kad izlemts, kuriem augiem dot priekšroku, jādomā par dobes konfigurāciju – varbūt apnicīgo kvadrātu un taisnstūru vietā veidot to ūdens piliena, nierveida vai stilizēta S burta formā. Vislabāk pa dobes perimetru saspraust mietiņus – tad dobes aprises uzreiz ir redzamas un viegli labojamas, tos pārspraužot. Protams, dobe dārzā jāierīko tā, lai tai piegulošo zālienu varētu ērti appļaut ar pļaujmašīnu.
Der iepazīt tuvāk
No tabulā minētajām ziemcietēm mazāk zināma, bet ļoti dekoratīva ir sniegbaltā arizēma, ungāru akants un efejlapu ciklamena.. Tām nepieciešama rūpīgāka kopšana un uzpasēšana. Skaisti ziedi būs vislabākā pateicība par darbu un pūlēm.
Sniegbaltā arizēma ir daudzgadīgs kallu dzimtas lakstaugs, kas veido bumbuļus, tādēļ to uzskata par sīpolpuķi. Sīkie krēmdzeltenie ziediņi sakārtoti vālītē, ko ietver krāsaina – krēmbalta ar rozā svītrojumu – vīkallapa. Tā ir viena no nedaudzajām arizēmām, kam ziedkopa paceļas virs lapojuma. Augs mostas jūnija sākumā, uzzied jūnija otrajā pusē, lapas saglabājas visu vasaru, tās nodzeltē un nokalst rudens sākumā. Šim augam vēlama viegli noēnota vieta un irdena, labi drenēta, trūdvielām bagāta augsne. Ja stāda saulainā vietā, auga saknes jāpiesedz ar mulču. Bumbuli stāda vismaz 18–20 cm dziļi, rudenī nepieciešams auglīgas mulčas piesegums. Nepārstādīta var augt četrus piecus gadus.
Augs vēl maz izplatīts dekoratīvajā dārzkopībā, turklāt ir indīgs. Jāatceras, ka vasarā ap bumbuli būs daļēji attīstījušās jauniņās arizēmas. Izaugumus nedrīkst nolauzt vai nogriezt, citādi bumbulis aizies bojā.
Ja ziema ir bagāta ar sniegu, arizēma pārcieš pat bargu salu. Taču vienādu gadalaiku nav. Šogad ilgstošais kailsals būs krietni papostījis ziemciešu stādījumus. Tāpēc, ja māc šaubas, vai augs sekmīgi pārziemos, labāk to rudenī uzmanīgi izrakt, notīrīt un glabāt vēsā vietā kūdras substrātā. Pavasarī atkal stāda dobē.
Ungāru akants ir interesants vertikāls akcents ziemciešu puķu dobē. Tas ir daudzgadīgs, ziemcietīgs lakstaugs, kam jūnijā attīstās skaista lapu rozete, bet jūlijā parādās ziedneši. Zied līdz septembrim. Rudenī mulčē. Rozā ziedi sakārtoti garā, stāvā, cilindriskā skarā četrās pretējās rindās. Sēklas ienākas tikai ziedkopas apakšā. Auglim žūstot, pogaļa pārplīst, un sēklas izsējas viena metra rādiusā. Aug drenētā, labā dārza augsnē. Vietai jābūt pasargātai no vējiem un, protams, saulainai, tāpēc to izvēlas dienvidu pusē. Vieta, kur pavasaros un rudeņos ilgstoši saglabājas ūdens, noteikti nederēs. Bargās ziemās nedaudz apsalst saknes, bet pavasarī tās strauji atjaunojas.
Efejlapu ciklamena mūsu klimata apstākļos zied no augusta beigām līdz pat oktobrim. Ļoti dekoratīvās lapas sāk augt pēc pirmajiem ziediem un attīstās līdz ar ziedēšanu. Ziediem raksturīgi īsi kātiņi. Ciklamenas stāda labā, auglīgā, ar kaļķi bagātā, pietiekami mitrā (ne pārmitrā!) dārza augsnē, vislabāk krūmu vai koku paēnā. Ja izvēlēta piemērota vieta, augi rieš sēklas un vairojas ar pašizsēju. Pēc noziedēšanas ziedkātiņi ar sēklotni saritinās un noliecas līdz augsnei, kur izsējas sēklas. Rudenī nevajag pārcensties un ciklamenu augšanas vietā nogrābt visas lapas. Lapu kārta palīdz augam pārciest mūsu mainīgās ziemās un arī pasargā no spožās pavasara saules. Nezāles ap ciklamenām jācenšas izravēt tikai ar rokām, bez darbarīka. Tā kā bumbuļi atrodas visai sekli augsnē, tos var viegli ievainot ar kapli. Tādi nolemti iznīcībai.
